Iesaki rakstu: 
Krievijas uzņēmuma Sveza piedāvājums no a/s Latvijas Finieris akcionāriem viņu akcijas nopirkt par cenu, kas vismaz divreiz pārsniedz to, ko pēdējos divos gados pārdevējiem paslepus maksājis Latvijas Finiera meitasuzņēmums, licis iespaidīgās kokapstrādes kompānijas vadītājiem ķerties pie mazo akcionāru aktīvas „apstrādes”. Par to liek domāt dokuments, kas nonācis Pietiek rīcībā.
Šo krievu valodā rakstīto dokumentu, ko Pietiek nodeva kāda Latvijas Finiera mazā akcionāra uzticības persona, krievvalodīgajam akcionāram – pensionētam uzņēmuma darbiniekam iespējamai parakstīšanai izsniedzis Latvijas Finiera vadības pārstāvis. Saskaņā ar uzticības personas stāstīto parakstīšana pieprasīta diezgan kategoriskā formā, pat netieši pieminot iespējamu tuvinieku atlaišanu no darba Latvijas Finierī.
Dokumentā, kurš gan vairāk atgādina nevis parakstīšanai sagatavotu dokumentu, bet līguma aprakstu, kas sagatavots juridiski neizglītota cilvēka informēšanai, īpaši norādīts, ka līguma mērķis esot akcionāru aizsardzība no „iespējamām krāpnieciskām un negodprātīgām darbībām, kas saistītas ar akciju nodošanu, nesaņemot par to adekvātu samaksu”:
Tāpat dokumentā tiek norādīts, ka pēc šāda līguma noslēgšanas rastos iespēja veikt pētījumu par Latvijas Finiera akciju kotēšanas sākšanu biržā tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā, kas tādējādi „nodrošinātu akcionāriem intereses gadījumā iespēju pārdot akcijas par objektīvu tirgus cenu”.
No dokumenta nosacījumiem izriet, ka šāda pētījuma veikšana būtu iespējama tikai gadījumā, ja akcionāri apņemsies tuvākajos piecos gados savas akcijas nekādā veidā nenodot citām personām, izņemot savus radiniekus un pašreizējos Latvijas Finiera akcionārus. Turklāt arī līdzdalībai akcionāru sapulcēs akcionārs drīkstētu pilnvarot tikai kādu citu akcionāru vai arī savu radinieku.
Līdz ar šī līguma parakstīšanu zaudētu spēku visas akcionāra iepriekš parakstītās pilnvaras saistībā ar viņa akcijām, savukārt līguma saturs būtu stingri konfidenciāls un neizpaužams trešajām personām.
Nav šaubu, ka šis līgums izstrādāts, lai tā parakstītājus atturētu no vēlmes pārdot savas akcijas Krievijas uzņēmumam Sveza, kas piedāvājis vismaz šķietami izdevīgus nosacījumus. Kā Pietiek jau informēja, pēdējos divos gados Latvijas Finiera akcijas faktiski Latvijas Finieri kontrolējošās Biķu ģimenes interesēs paslepus uzpircis Latvijas Finiera kontrolētais uzņēmums Troja, taču par akciju maksāta cena, kas bijusi vismaz divreiz zemāka par tās nominālu. Savukārt Krievijas uzņēmums piedāvā par akciju maksāt tās nominālvērtību.
Par to, cik masveidīgi un kādā formā Latvijas Finiera mazajiem akcionāriem tiek piedāvāts parakstīt minēto dokumentu, drošu ziņu nav. Latvijas Finiera pārstāve Jolanta Medne ceturtdien nesniedza ne apstiprinošu, ne noliedzošu atbildi uz jautājumu, vai uzņēmuma vadība pēdējā laikā ir vērsusies pie uzņēmuma akcionāriem, aicinot tos noslēgt līgumu vai kādu citu saistību dokumentu, ar kuru tie apņemtos piecu gadu laikā savas akcijas nenodot trešajām personām, kas nav viņu radinieki vai uzņēmuma akcionāri.
Tāpat Latvijas Finiera pārstāve nesniedza atbildes uz jautājumu, kādā formā notikusi šī vēršanās, kāds skaits akcionāru uzrunāti, kas no Latvijas Finiera vadības pārstāvjiem kontaktējies ar akcionāriem un vai uzrunātajiem akcionāriem ir izteikti kādi apsvērumi par tālāko notikumu secību, ja tie šādu līgumu neparaksta.
„Sabiedrības vadība liek akcionāriem atteikties no to konstitucionālajām un likumā noteiktajām tiesībām pārdot vai citādi brīvi pēc saviem ieskaitiem rīkoties ar sev piederošo īpašumu. Tā rezultātā akcionāru īpašuma tiesības tiek ierobežotas un 5 gadus akcionāri nevarēs saņemt godīgu un tirgus situācijai atbilstošu atlīdzību par sev piederošajām akcijām, bet nepieciešamības gadījumā būs spiesti pārdot akcijas esošajiem akcionāriem par cenu, ko piedāvās ierobežots skaits potenciālo pircēju,” – tā dokumenta nosacījumus komentē advokātu biroja Raidla, Lejiņš & Norcous pārstāve, zvērināta advokāte Ieva Tillere-Tilnere.
Krievijas uzņēmumu Sveza pārstāvošā advokātu biroja pārstāve norāda arī uz to, ka „visi iepriekš aprakstītie ierobežojumi saskaņā ar līgumā rakstīto tiek noteikti ar ieganstu, lai šo piecu gadu laikā akcionāri varētu pētīt nepieciešamību Sabiedrībai iekļaut savas akcijas regulētajā tirgū, kas potenciāli nezināmā nākotnē dotu iespēju akcionāriem pārdot viņiem piederošās akcijas fondu biržā. Ja Akcionāru līgumu paraksta tikai atsevišķi akcionāri, tad šāda apņemšanās nav nedz izpildāma, nedz saistoša uzņēmuma vadībai. Pie tam neko vairāk par izpētes nepieciešamību, kas turklāt tiks veikta gadiem ilgi, līgums neparedz. Līdz ar to, akcionāriem tiek prasīts atteikties no lielākās daļas savu tiesību pretī saņemot vienīgi tukšu, deklaratīvu un nesaistošu apņemšanos izpētīt iespēju iekļaut akcijas regulētajā tirgū”.
Jāpiebilst, ka kritiski tiek vērtēts arī akciju pirkuma līgums, ko Latvijas Finiera akcionāriem piedāvājusi Sveza. Tā nosacījumi rāda: pircējs iespējami ātrāk vēlas iegūt varu kompānijā, bet norēķināties iespējami vēlāk, turklāt līgumos ir skaidri ierakstīts – akciju pārdevējam vispār var nesamaksāt, turklāt tas, vai nauda tiešām tiks samaksāta, būs zināms ne ātrāk kā pēc dažiem mēnešiem.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
