„Latvijas Finiera” vadība paklusām palielina kontroli pār uzņēmumu
L. Lapsa08.01.2012.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Publiski cīnoties ar Krievijas investoru agresīvo vēlmi kļūt par uzņēmuma akcionāriem, no akciju sabiedrības Latvijas Finieris mazajiem īpašniekiem viņiem piederošās akcijas tikmēr bez nevajadzīga trokšņa atpērk uzņēmuma meitasfirma SIA Troja, kuru faktiski kontrolē Latvijas Finiera valdes un padomes priekšsēdētāju ģimene. Kā rāda publiskie dati, Krievijas vai citu, mazākzināmu investoru vēlmes gan novedušas pie tā, ka akciju pārdevēji par tām saņem daudz labāku cenu.
No SIA Troja publiski pieejamajiem gada pārskatiem kļūst skaidrs, ka jau trīs gadus uzņēmums paklusām aktīvi uzpērk savas „mātes” akcijas. 2008. gada beigās tam piederēja 165 Latvijas Finiera akcijas – vairāk nekā 2,2 procenti no uzņēmuma akcijām (paša uzņēmuma vērtējums – 2 procenti no Latvijas Finiera akcijām). 2007. gada pārskatā šādas akcijas vēl nebija minētas, - tātad tās tika nopirktas 2008. gada laikā.
2009. gada laikā Trojai piederošo Latvijas Finiera akciju skaits jau bija vairāk nekā dubultojies – gada beigās tai saskaņā ar uzņēmuma gada pārskatu piederējušas jau 387 „mātes” akcijas. Tātad gada laikā Troja bija nopirkusi 222 Latvijas Finiera akcijas (jeb arī pirkto akciju bijis par 222 vairāk nekā pārdoto).
Savukārt 2010. gada pārskatā Troja tālredzīgi vairs neuzrāda tās īpašumā esošo Latvijas Finiera akciju skaitu. Taču par pieaugušajiem akciju iegādes apmēriem liecina tas, ka 2009. gada beigās Trojai piederošo 387 Latvijas Finiera akciju (3% no visām uzņēmuma akcijām) nominālvērtība bija 971 tūkstotis latu, bet 2010. gada laikā Trojai piederošo akciju nominālvērtība pieaugusi par 1,496 miljoniem latu.
Publiski pieejamie dati arī rāda, ka Latvijas Finiera mazajiem akcionāriem, kas vēlējušies pārdot savas akcijas, Krievijas uzņēmuma Sveza un citu, nezināmu potenciālo investoru agresīvā interese ir nākusi par labu, - savas akcijas Trojai viņiem nu izdevies pārdot par būtiski augstākām cenām nekā iepriekš.
Vēl 2009. gada laikā Trojas iegādāto 222 Latvijas Finiera akciju kopējā iegādes vērtība saskaņā ar kompānijas gada pārskatu bijusi apmēram 125 tūkstoši latu – tātad par vienu akciju tās pārdevušie Latvijas Finiera akcionāri vidēji nebija saņēmuši vairāk par nepilniem 560 latiem. (Vienkāršoti uzskaitot, Latvijas Finiera akcionāriem kopumā pieder 3702 akcijas 10 000 latu nominālvērtībā katra un 3541 akcija 1000 latu nominālvērtībā katra.)
Savukārt visas 2009. gada beigās Trojas īpašumā esošās Latvijas Finiera akcijas ar 971 tūkstoša latu nominālvērtību Troja oficiāli bija iegādājusies par 564 tūkstošiem latu, - tātad vienu akciju no mazajiem akcionāriem Latvijas Finiera vadības kontrolētā Troja vidēji bija iegādājusies par 58% no tās nominālvērtības.
Savukārt 2010. gada beigās Trojas īpašumā esošās Latvijas Finiera akcijas ar 2,467 miljonu latu nominālvērtību Troja oficiāli bija iegādājusies par 1,874 miljoniem latu, - tātad par akcijām 1,496 miljonu latu nominālvērtībā Troja samaksājusi jau 1,31 miljonu latu jeb vidēji 87% no nominālvērtības.
Kā jau ziņots, Latvijas Finieris ne tikai kategoriski atsakās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar tā akciju pirkšanu un pārdošanu, bet arī neatklāj tā akcionāru sarakstu. Zināms tikai, ka tā akcionāri ir vairāki simti personu, taču faktiski uzņēmumu ar saviem 10-15% akciju (aplēses atšķiras) kontrolē Biķu ģimene – Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs Juris Biķis (attēlā) un valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
Faktiski, Trojai uzpērkot Latvijas Finiera akcijas, Biķu ģimene vēl nostiprina savu kontroli uzņēmumā: kā rāda Lursoft datu bāze, 50% Trojas akciju pieder pašam Latvijas Finierim, bet jau 11,44% - vēl vienam Biķu ģimenes pārstāvim Jānim Biķim.
Arī eksperti atzīst – tas, ka kāda uzņēmuma kontrolēta kompānija paslepus iegādājas uzņēmuma akcijas, visticamākais, liecina par „mātes” uzņēmuma vadības vai kontrolējošo akcionāru vēlmi par katru cenu nostiprināt savu ietekmi.
Kā Pietiek jau informējis, Uzņēmumu reģistrs tikmēr kā likumam neatbilstošu atteicies reģistrēt AS Latvijas Finieris vadības interesēt apstiprināto uzņēmuma statūtu punktu, kas paredzēja, ka jebkurā akciju pārdošanas vai dāvināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.
Šāds punkts būtu devis iespēju nepieļaut jaunu ārvalstu investoru kļūšanu par šī Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma akcionāriem un vienlaikus arī nemaksāt augstāku cenu uzņēmuma mazajiem akcionāriem, kuri vēlas savas akcijas pārdot.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
