Iesaki rakstu: 
Noslēdzies konkurss par Izglītības un zinātnes ministrijas augstākā ierēdņa - valsts sekretāra amata vietu. Atklātā konkursā pusotra kandidāta konkurencē uzvarējis līdzšinējais Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Kuļšs, kura kandidatūru virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā š.g. 13. novembrī. Ātrā virzīšana saistāma ar Reformu partijas vēlmi savu kandidātu iekļaut "budžeta paketē", proti, kaulēšanās raundā, kas piekrīt valsts budžeta 2013. gadam apstiprināšanai parlamentā.
Dmitrijs Kuļšs, kura karjeras izaugsmi saista ar vēlmi nodrošināt "izglītības eksportu" - valsts augstskolu pāreju pamatā uz krievu un angļu valodu, par savu līdzšinējo karjeru var pateikties Robertam Ķīlim. Kuļšs jau sagatavojis attiecīgus likumus, kā arī videoklipus kopā ar „Tukiša kompāniju”. Iepriekšējā pieredze saistāma kā referentam Lauku atbalsta dienestā. Arī departamenta direktora amatā Dmitriju Kuļšu, kurš līdz tam ministrijā bija nelielā Politikas koordinācijas departamenta vadītāja vietnieks, bez pieredzes augstākās izglītības vadībā, bez konkursa iecēla Roberts Ķīlis.
Kuļšs ir ieguvis maģistra grādu finanšu ekonomikā, stažējies Ārhusas universitātē Dānijā. Blakus pamatalgai Kuļšs pamanījies sev izkārtot apmēram 14 000 eiro lielu stipendiju Latvijas Universitātē, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, vismaz pagaidām nav saskatījis interešu konflikta pārkāpumu Augstākās izglītības departamenta, kas uzrauga LU, rīcībā.
Konkursā zaudējusi ilggadējā (gandrīz divdesmit gadu pieredze ministrijā) valsts sekretāra vietniece Lauma Sīka, kuras izvirzīšanu augstajam amatam saista ar Vienotības interesēm. Līdz šim viņu virzījuši ministri, kas pārstāvēja nu Vienotībā ietilpstošo partiju Jaunais laiks, saites ar Vienotības eksministriem vērojamas joprojām, tuvas attiecīgas ar augstskolu rektoriem ir redzamas, tādēļ faktiskā ministrijas vadītāja, biroja vadītāja Nellija Titova ir laika gaitā atsalusi pret Sīkas kandidatūru.
Lai arī publiskajā telpā Kuļšs pozicionēts kā patstāvīgi spriestspējīgs, kuram "nav jābūt pa ceļam ar Ķīli", faktiski zinātāji viņu raksturo pieklājīgākajā vārdā - kā "izpildīgu". "Karjerists" ir otrs piedienīgais epitets, jo jādomā, ka runas par "pelēcīgu līdēju" tomēr ir stagnātiskāko kolēģu greizsirdība par Kuļša straujo karjeru "Ķīļa laikos".
Kuļšam nav autoritātes augstskolu rektoru vidū, tāpat viņš nav pazīstams vispārējā izglītībā, taču to kompensē prasme ieklausīties ministra iecerēs un īstenot tās Ķīlim pieņemamajā nedaudz provokatīvajā, modernajā pārvaldes stilā, palīdzējušas arī viņa vietnieces saites Rīgas pilī, piedodiet, Melngalvju namā.
Tāpat viņam ir labas attiecības ar abām "rezerves kandidātēm" valsts sekretāra amatam - Reformu partijas VARAM valsts sekretāra sievu Nelliju Titovu un šaurās aprindās jau plaši pazīstamo ietekmīgo ministrijas intriganti Ilzi Muižnieci, kura faktiski vadīja iepriekšējā valsts sekretāra atlaišanas shēmu. Nellija un Ilze ir vairākas reizes publiskajā telpā jau minētas kā valsts sekretāres, ja Dmitrijs izgāžas.
Interesanti, ka mērķtiecīgā, viltīgā rakstura dēļ, kā arī kristītā vārda līdzības ar bijušo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu dēļ jaunizceptais ierēdnis jau kolēģu vidū iemantojis savdabīgu mīlināmo vārdiņu - "Viltusdmitrijs".
* Aija Dementjeva ir publikācijas autores literārais pseidonīms.
Foto - Latvijas Vēstnesis
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
