Latvijas pelnošākais ierēdnis uzstāda arī „māmiņu algas” rekordu

Kā rāda Vanaga iesniegtā amatpersonas deklarācija, kas atrodama Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, par 2010. gadu viņš līdztekus rekordlielajiem ienākumiem Latvijas Bankā, kas gandrīz trīsarpus reizes pārsniedz Valsts prezidenta gada atalgojumu, saņēmis nelielas summas no noguldījumu procentiem utml., savukārt pabalstā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras – 45 106 latus.

Ne pats Vanags, ne Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un tās preses pārstāvis Mārtiņš Grāvītis pirmdien nevēlējās atbildēt uz jautājumu, ar kādu pamatojumu saņemts šis rekordlielais pabalsts un vai Latvijas Bankas vadība ir lietas kursā par apstākļiem, kādos tas saņemts.

Tikmēr Vanaga amatpersonas deklarācijas, kā arī VSAA un Dzimtsarakstu departamenta vispārējie skaidrojumi ļauj secināt, ka iespaidīgais pabalsts, visticamākais, ir bijis Vanaga saņemta „māmiņu alga”.

Deklarācijā par 2009. gadu kā Vanaga ģimenes locekļi norādīti tēvs, māte un māsa, savukārt 2010. gadā deklarācijā jau minēts arī ģimenes jaunpienācējs - dēls Riko. Nekādas citas pārmaiņas Vanaga ģimenes stāvoklī nav notikušas, no kā izriet, ka 45 tūkstošu pabalstu Vanags, visticamākais, saņēmis tieši saistībā ar to, ka oficiāli deklarējis sevi kā dēla kopēju, kam tad arī pienākas atbilstoši oficiālajam ienākumu līmenim noteikta „māmiņu alga”.

Šādā veidā, pēc visa spriežot, Vanags maksimāli izmantojis līdz pagājušā gada novembra sākumam likumdevēju doto iespēju turīgiem cilvēkiem saņemt pabalstus, kas desmitiem un pat simtiem reižu varēja pārsniegt trūcīgāku vecāku saņemtos pabalstus, - tad spēkā uz turpmākajiem trim gadiem stājās pabalstu „griesti”, kas jaunus „māmiņu algu” rekordus vairs nepieļauj.

„Cilvēks saņem milzīgu algu un izdomā, ka nebūtu to slikti vēl papildināt ar pamatīgu summu no sociālā budžeta, piesakoties uz „māmiņu algu”, kas, protams, viņam sanāk daudzkārt lielāka nekā mātei. No likuma viedokļa te viss ir normāli, cita lieta – no morāles viedokļa raugoties, protams, ir jokaini, ka vislabāk apmaksātajam Latvijas ierēdnim, kurš labi redz to krīzi, kas valda visapkārt un valstī, noteikti vajag izdevīgā brīdī no tās pašas valsts pakampt vēl dažus desmitus tūkstošu,” situāciju Pietiek komentēja kāds nodokļu speciālists.

Savukārt VSAA preses sekretāre Edīte Olupe Pietiek sniedza šādu vispārīgu skaidrojumu: „Tēvs nevar saņemt tikai vienu no pabalstiem, kas saistīts ar bērna piedzimšanu un audzināšanu. Tas ir maternitātes pabalsts, kuru var saņemt tikai māte. Tas ir par diviem mēnešiem pirms un diviem mēnešiem pēc bērna piedzimšanas. Pārējos pabalstus var izvēlēties, kurš saņem - tēvs vai māte. Tie ir vecāku pabalsts jeb tā dēvētā „māmiņu alga”, kas bieži vien ir tēta alga, tāpat arī bērna kopšanas pabalsts, bērna piedzimšanas pabalsts un ģimenes valsts pabalsts.”

Interesanti, ka, spriežot pēc Vanaga deklarācijas, uz „māmiņu algu” viņš pieteicies, neraugoties uz to, ka nemaz nav reģistrējis laulību ar bērna māti, taču, kā izriet no Olupes skaidrojuma, tas arī nav bijis nepieciešams, jo šos pabalstus izmaksā neatkarīgi no tā, vai bērns dzimis reģistrētā laulībā vai ne.

„Lai reģistrētu par bērna vecākiem, abiem vecākiem kopā jāierodas dzimtsarakstu nodaļā. Ja māte apgalvo, ka šis ir tēvs, un tēvs tam piekrīt, tad viņus reģistrē kā bērna vecākus. Dzimtsarakstu nodaļa izmeklēšanu par to, kas patiesi ir tēvs, neveic. Ja kāds apstrīd šos ierakstus, tad tiek noskaidrots, kurš tad īsti ir tēvs. Par bērna tēvu var pieteikties arī cilvēks, kas ir reģistrēts citā laulībā, ja viņš izrāda šādu vēlmi,” Pietiek paskaidroja Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva.

Saskaņā ar viņas teikto teorētiski ir iespējams, ka vīrietis piesakās par tēvu bērniem, kas dzimuši dažādām sievietēm vienā dienā, un tad attiecīgi pieteikties pabalstiem, kādi valstī ir paredzēti: „Mums taču ir pat Saeimas deputāts, kurš atklāti reklamē, ka vienlaikus dzīvo ar sievu un mīļāko, abas ir labas draudzenes, abas audzina bērnus, visi ir laimīgi. Mani vairs nekas šajā pasaulē nepārsteidz...”

Jāpiebilst, ka Vanaga amatpersonas deklarācija rāda stabili augstu turīguma līmeni: viņam pieder divi nekustamie īpašumi Rīgā un Kolkā, kā arī divas automašīnas, un, lai gan ierēdņa parādsaistības ir 251 tūkstotis eiro, viņa noguldījumi bankās šo summu pārsniedz par aptuveni 10 tūkstošiem eiro.

Savukārt Vanaga pagājušā gada atalgojuma rekordu, pēc visa spriežot, pārspējis tikai Rīgas Brīvostas pārvaldes (kas gan ir nevis valsts, bet pašvaldības iestāde) pārvaldnieks Leonīds Loginovs, kura alga pērn bijusi vairāk nekā 124 tūkstoši latu. Turklāt, ja Vanaga alga gada laikā sarukusi par aptuveni 40 tūkstošiem latu, Loginovs nopelnījis par 23 tūkstošiem latu vairāk nekā 2009.gadā.

Foto no makroekonomika.lv

Novērtē šo rakstu: