Latvijas Radio neatbildētie jautājumi - kāpēc Valda Dombrovska labsajūta ir svarīgāka par sabiedriskā radio Rīcības kodeksu
PIETIEK15.06.2014.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Šodien publicējam VSIA Latvijas Radio valdes loceklim Jānim Siksnim nosūtītus jautājumus saistībā ar nesenu bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzstāšanos sabiedriskajā radio saistībā ar viņa ģimenes kredītu īpašā "3.a portfeļa" lietu un radio vadības sākotnējiem skaidrojumiem šai sakarā. Siksnis pagaidām ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildēt nav vēlējies.
Sikšņa kungs, esmu saņēmis Jūsu parakstītu, ar šā gada 3. jūniju datētu vēstuli, kurā cita starpā minēts:
1) "Mūsu žurnālisti nevar un, ievērojot personas tiesības uz vārda brīvību, arī nedrīkst ietekmēt intervējamo personu paustos viedokļus intervijas laikā, it īpaši, ja tā ir tiešā intervija, kā tas bija 2014.gada 19.maija raidījumā Krustpunktā.
2) "Eiropas Cilvēktiesību tiesa, lai uzsvērtu vārda brīvības un mediju īpašo lomu sabiedrībā, ir izstrādājusi principu, ka žurnālists nav atbildīgs par intervijas laikā izteikto citu personu viedokli vai faktiem, ja viņš no tiem ir pietiekami norobežojies un šī intervija rosina publisko diskusiju sabiedrībā svarīgā jautājumā."
VSIA Latvijas Radio Rīcības kodeksā saistībā ar politiskās varas pārstāvju uzstāšanos raidījumos ir norādīts, ka "politiķus un varas pārstāvjus var aicināt uz raidījumiem tad, kad temats un apspriežamā problēma prasa politiķu vai varas pārstāvju viedokļus. (..) Attiecībā pret varas pārstāvjiem žurnālistam ir jāaizstāv sabiedrības intereses. Raidījumiem, kuros piedalās varas pārstāvji, jāveic uzraudzības funkcijas pār varu, tādēļ žurnālistam jābūt īpaši analītiskam un kritiskam".
Šai saistībā vēlos saņemt Jūsu atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) kādu tieši iemeslu dēļ minētā raidījuma "temats un apspriežamā problēma" prasīja politiķa - varas pārstāvja Valda Dombrovska viedokli? Kas izvēlējās minētā raidījuma tematu, pēc kādiem kritērijiem? Kur un kā varu iepazīties ar šo kritēriju kopumu?
2) vai minētajā raidījumā žurnālists bija "īpaši analītisks un kritisks", kā tas norādīts Rīcības kodeksā?
3) kādu tieši iemeslu dēļ, Valdim Dombrovskim paziņojot, ka "redziet, šos kārtējos Lato Lapsas paziņojumus es tiešām vērtēju kā priekšvēlēšanu melnā PR kampaņu, jo runa ir par darījumiem, kas ir notikuši pirms daudziem gadiem, un arī šie pēdējie raksti ir par valdības lēmumiem, kas ir notikuši pirms gada, ja ne vairāk. Līdz ar to tas, ka pēkšņi šāda ažiotāža tiek celta dažas dienas pirms vēlēšanām, manuprāt, pilnīgi skaidri liecina, ka Lato Lapsa tāpat kā pirms Saeimas vēlēšanām, viņš izplatīja visādus priekšvēlēšanu materiālus pret Vienotību, arī tagad ir izvērsis kampaņu pret Vienotību", minētā raidījuma žurnālists neizrādīja "īpašu analītiskumu un kritiskumu", kā tas būtu bijis jādara atbilstoši Rīcības kodeksam?
4) ja uzskatāt, ka minētā raidījuma žurnālists saistībā ar šo Valda Dombrovska paziņojumu izrādīja "īpašu analītiskumu un kritiskumu", izskaidrojiet, kā tieši tas izpaudās?
5) savā vēstulē Jūs esat apgalvojis, ka "mūsu žurnālisti nevar un, ievērojot personas tiesības uz vārda brīvību, arī nedrīkst ietekmēt intervējamo personu paustos viedokļus intervijas laikā, it īpaši, ja tā ir tiešā intervija, kā tas bija 2014.gada 19.maija raidījumā Krustpunktā". Vai tas nozīmē, ka Jūsu vadītā raidorganizācija patiesībā negatavojas un nevēlas ievērot tās Rīcības kodeksā minēto, ka "raidījumiem, kuros piedalās varas pārstāvji, jāveic uzraudzības funkcijas pār varu, tādēļ žurnālistam jābūt īpaši analītiskam un kritiskam"?
6) vai šī nevēlēšanās izrādīt "analītiskumu un kritiskumu" attiecas tikai uz minēto Valdi Dombrovski vai arī uz citiem varas pārstāvjiem? Ja jā, tad uz kuriem vēl?
Lato Lapsa
Rīgā, 2014. gada 14. jūnijā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
