Iesaki rakstu: 
Šī gada 8.jūnijā VSIA „Latvijas radio” programmā „Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” raidījumā „Beidz ar Pieci” apzināti tika pārraidīta ļoti rupja un sievietes pazemojoša dziesma latviešu valodā. Par to, ka raidījuma vadītāji zināja, par ko ir šī dziesma, un atskaņoja to apzināti, liecina paskaidrojums pirms dziesmas: „Šis ir, starp citu, nokopēts no viena amerikāņu mākslinieka. Nosaukums ir „Šhow me your ..hmm… hmm.. „Parādi savu „kaķīti” .”
Lūk, ar šo dziesmu Latvijas Radio ēterā nodotais vēstījums [Pietiek tomēr ir spiests salikt daudz zvaigznīšu, jo mēs neesam sabiedriskais medijs - red. piez] klausītājiem:
„Sievietes ir stulbas un man ir po**j uz viņām. Tieši tā, es tikai p**u viņas.
Parād’ savu p**u, savu p**u! Ko? Savu p**u, savu p**uku.
Parād’ savu p**u, savu p**u! Ko? Savu p**u, savu p**uku.
Tu stāsti man dažādas lietas. Kāpēc? Labāk parādi savus pupus.
Tu vēl joprojām stāsti dažādas lietas. Kāpēc? Rādi tak savus pupus!
Es nevaru ielikt peni tavā raksturā. Un es nevaru izp**t tavu bakalaura grādu.
Un es nevaru iebāzt pirkstu tavās bērnības atmiņās. Tad kāpēc tu dalies šajā visā ar mani.
Es neesmu seksists tāpēc, ka saku to dziesmā. Tieši tā, kuce, velc nost savus stringus un:
Parād’ savu p**u, savu p**u! Ko? Savu p**u, savu p**uku.
Parād’ savu p**u, savu p**u! Ko? Savu p**u, savu p**uku.
Tuk, tuk! Kas tur? Tas es. Kāpēc neesi plika?
Tuk, tuk! Kas tur? Atkal es. Kāpēc vēl joprojām neesi plika?
Gribu redzēt tavu dupsi, Man vienalga ko tu saki.
Nē, jūtu man nav. Jūtas ir priekš pediņiem.
Īsi svārki, pliki pupi maija mēnesī. Kucēm patīk mans penis, jo tas ir tiešām liels.
Meiteņu smadzenes ir daudz stulbākas kā vīriešu, tāpēc viņām ir jāklausa mūs, jo esam gudrāki.
Sievietes ir derīgas tikai trīs lietām: mazgāšanai, ēst taisīšanai un p**ām.
Parād’ savu p**u, savu p**u! Ko? Savu p**u, savu p**uku.”
Es vēršos pie Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītājas ar lūgumu komisijai izvērtēt šo bezprecedenta notikumu un sniegt man atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai šādas dziesmas atskaņošana sabiedriskā radio ēterā ir notikusi Latvijas Satversmes, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma un normatīvo aktu ietvaros?
2. Vai un kādu atbildību par šādas dziesmas atskaņošanu sabiedriskā medija ēterā nesīs:
- Dainis Mjartāns, NEPLP loceklis, kurš atbild par VSIA „Latvijas radio” uzraudzību;
- Aldis Pauliņš, VSIA „Latvijas radio” valdes priekšsēdētājs;
- Sigita Kirilka, VSIA „Latvijas radio” valdes locekle programmu attīstības jautājumos;
- Kārlis Dagilis, VSIA „Latvijas radio” programmas „Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” vadītājs.
* AS SuperFM valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
