Latvijas radio valdei paslepus par gandrīz piektdaļu palielināts atalgojums
PIETIEK09.07.2018.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Lai gan valsts SIA Latvijas radio pagājušo gadu beigusi ar vēl lielākiem zaudējumiem nekā gadu iepriekš, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) jūnija beigās paslepus pieņēmusi lēmumu, ar kur radio valdes atalgojums palielināts par gandrīz piektdaļu.
28. jūnijā NEPLP ir pieņēmusi lēmumu “Par mēneša atlīdzības noteikšanu valsts SIA “Latvijas Radio” valdes locekļiem”, ar kuru nolēmusi palielināt vienoto atlīdzības apmēru Latvijas radio valdes locekļiem par 18%, sākot no 10. jūlija.
Oficiālais pamatojums šim lēmumam ir – „pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas astoto punktu un 79.panta ceturto daļu un 2015.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” 13.punktu”.
Šis punkts paredz, ka „2017. gadā un turpmākajos gados nosakot vienotās mēneša atlīdzības apmēru amatpersonai, tā palielinājums nepārsniedz 25 procentus salīdzinājumā ar iepriekšējā pārskata gadā noteikto vienotās mēneša atlīdzības apmēru vai mēneša atlīdzības (ja amatpersonai nebija noteikta vienotā mēneša atlīdzība) apmēru”.
Šāds lēmums ir pieņemts, neraugoties uz to, ka pats Latvijas radio strādā ar aizvien pieaugošiem zaudējumiem. Kā rāda Lursoft dati, 2016. gadā šis sabiedriskais medijs strādāja ar 120 422 eiro lieliem zaudējumiem, bet pērn tie pieauguši līdz 174 301 eiro.
Šos zaudējumus Latvijas radio ir cietis, neraugoties uz to, ka ir būtiski pieaugusi tā saņemtā valsts dotācija: 2016. gadā tā bija 7,035 miljoni eiro, bet pērn palielināta par gandrīz 800 tūkstošiem eiro – līdz 7,816 miljoniem eiro.
Latvijas radio valdē pašlaik ir valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, valdes locekle finanšu vadības jautājumos Mārīte Tukiša un valdes locekle programmas attīstības jautājumos Sanita Dika-Bokmeldere.
Klapkalne pagājušā gada trīs mēnešos, darbojoties Latvijas radio valdē, atalgojumā saņēmusi vairāk nekā 4000 eiro mēnesī. Visi viņas pagājušā gada ienākumi atbilstoši deklarētajam ir šādi:
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LETA" – alga 50248.45 EUR
VSIA "Latvijas Radio?” – alga 12231.82 EUR
"Swedbank" AS – procenti 24.23 EUR
Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS – alga 175.31 EUR
VSAA (BUDŽETA MAKSĀJUMI) – pabalsts 13986.58 EUR
VSIA "Latvijas Radio" - u.c. ienākumi 156.00 EUR
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
