Lēmums par Parex vadības atbildību: ministru paziņojumos pretrunas, daži klusē

Pēc tam, kad Pietiek ceturtdien informēja par valdības otrdien slepeni pieņemtu lēmumu, ar kuru bankas valdes un padomes locekļi atbrīvoti no atbildības par pieņemtajiem un pieņemamajiem lēmumiem, Ekonomikas ministrija nāca klajā ar īsu, bet pretrunīgu paziņojumu.

Paziņojumā tika norādīts, ka pats Ministru kabinets nav „atbrīvojis a/s Parex banka un a/s Citadeles banka amatpersonas no atbildības par darbībām, ko tās ir veikušas kā attiecīgo banku valdes vai padomes locekļi”. Tas, vai valdība to nav uzdevusi veikt Privatizācijas aģentūrai kā Parex akciju turētājai, uz ko bija norādīts Pietiek publikācijā, Ekonomikas ministrijas paziņojumā nebija pat pieminēts.

Tāpat ministrijas paziņojumā bija apliecināts tas, ka abu banku valžu un padomju locekļi ir atbildīgi par tiem lēmumiem un darbībām, ko „tās veikušas banku darbības nodrošināšanai un aktīvu sekmīgai pārvaldei”, bet visi bankas vadības lēmumi kopumā nebija pieminēti.

Arī par to, vai Parex vadība turpmāk tiks vai netiks atbrīvota no atbildības par lēmumiem, Ekonomikas ministrija klusē. Ministrijas pārstāve Pietiek vienīgi norādīja, ka saskaņā ar Komerclikuma 173.pantu kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļus no atbildības, ja tie ar savu rīcību un lēmumiem ir radījuši kapitālsabiedrībai zaudējumus, ir tiesīga atbrīvot tikai dalībnieku (akcionāru) sapulce. Tas nozīmē, ka galīgais lēmums par Parex bankas vadības atbrīvošanu no atbildības būs pieņemts tikai tad, kad par to izlems bankas akcionāru sapulce – ne tikai valsts Privatizācijas aģentūras personā, bet arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un bankas mazākumakcionāri.

Ministrija gan norādījusi, ka „par lēmumiem, kas skar banku pārvaldību un restrukturizācijas plāna izpildi un par kuriem tiek pieņemts īpašs Ministru kabineta lēmums, valsts līdz ar amatpersonām, kas valsts uzdevumā veic šo lēmumu izpildi, nes līdzatbildību”. Skaidrojums par to, ko Dombrovska valdība izprot ar šo līdzatbildību, tāpat netiek sniegts.

Tikmēr, kā Pietiek jau informējis, vairāki ministri ar nosacījumu, ka netiek minēti kā informācijas avoti, ir apliecinājuši, ka lēmums par atbrīvošanu no atbildības 11. janvāra Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā ir pieņemts. Valdības sēdes darba kārtībā šis jautājums bija iekļauts ar oficiālo nosaukumu „Par akciju sabiedrības Parex banka restrukturizācijas plāna ieviešanas gaitu”.

Neoficiāli vairāki ministri norādīja, ka otrdienas lēmums neesot nekas jauns, bet tikai jau esošās prakse turpināšana – proti, tā kā nesen amatos apstiprināti vairāki jauni Parex bankas padomes un valdes locekļi, bijis vajadzīgs formāls valdības lēmums, lai arī viņus tāpat kā līdzšinējās bankas amatpersonas atbrīvotu no atbildības par būtisku daļu pieņemto lēmumu.

„Atbrīvojums attiecas uz tiem gadījumiem, kuros valdība kā īpašnieks ar lēmumu norāda bankas menedžmentam kā rīkoties. Tie ir īpaši atrunāti gadījumi,” Pietiek skaidroja viens no ministriem, kas otrdien atbalstījis šo valdības lēmumu.

Menedžmenta lēmumus par Parex bankas nākotni nevarot vērtēt pēc Komerclikuma kritērijiem, jo bankas padomes un valdes locekļi nevarot vadīties tikai pēc finanšu konsultantu ieteikumiem un prognozēm, – izšķiroši esot valdības lēmumi, ar kuriem tā uzdod tā vai citādi rīkoties. „Viņi nevar nest atbildību, ja izpilda to, ko valdība ir izlēmusi – tā tomēr ir valdības atbildība,” Pietiek atzina kāds ministrs.

Vēl kāds cits ministrs neoficiāli pauda viedokli, ka viņam vispār nešķietot pareiza valdības iedibinātā lēmumu pieņemšanas prakse attiecībā uz Parex banku, kad visi lēmumi tiek virzīti caur Ministru kabinetu. „Ekonomikas ministrijai un Privatizācijas aģentūrai ir bailes uzņemties atbildību, tāpēc viņi šos jautājumus virza uz valdību, lai valdība pieņem lēmumu un viņiem nav jāatbild par kolektīvu lēmumu,” ar nosacījumu, ka netiks oficiāli citēts, izteicās ministrs.

Kāds banku nozares pārstāvis uz jautājumu par pretrunām ministru teiktajā, premjera klusēšanu un Ekonomikas ministrijas pretrunīgo paziņojumu atbildēja ar aicinājumu ielūkoties, piemēram, Pietiek savulaik publiskotajās ziņās par ministru liecībām prokuratūrai saistībā ar 2008. gada lēmumiem par Parex pārņemšanu: jau no tām bijis skaidrs, ka daļa valdības pārstāvju parasti „ļoti nosacīti” saprot, kādus lēmumus viņi īsti pieņem, un tāpat bijis skaidrs, ka „vajadzības gadījumā” valdība var sabiedrībai atklāti melot, bet patiesība atklājoties daudz vēlāk; kas gan liekot domāt, ka divu gadu laikā kaut kas varētu būt būtiski mainījies?

Tikmēr Pietiek aptaujātie juristi diezgan skeptiski izsakās par komercsabiedrības vadības atbrīvošanu no atbildības jau „avansā”. „Komerclikums neparedz vispārēju atbrīvošanu no atbildības. Kādreiz akciju sabiedrību darbu regulēja likums par akciju sabiedrībām, un tur bija paredzēts, ka, apstiprinot gada pārskatu, arī atbrīvo valdi no atbildības par konkrēto gadu. Taču Komerclikumā paredzēts, ka var lemt par atbrīvošanu no atbildības par konkrētu gadījumu, kur ir konstatēts, ka valde ir rīkojusies pretēji sabiedrības interesēm. Likums arī neparedz, ka var atbrīvot no atbildības uz priekšu. Konkrētajā gadījumā ar Parex es teiktu, ka tā ir viena akcionāra apņemšanās necelt prasību pret valdi un padomi un nekas vairāk,” atzīst Komerclikuma „tēvs” Jānis Endziņš.

Arī advokāts Jānis Loze teic, ka Latvijas tiesību praksē tas ir nebijis gadījums: „Taču akcionārs ar savām tiesībām pret valdi var rīkoties, kā pats vēlas. Var arī atteikties no savām nākotnes tiesībām prasīt atbildību no valdes. Taču tas nedod nekādu indulgenci valdei par paveikto attiecībā pret kreditoriem un citiem akcionāriem. Joprojām ikviens kreditors var prasīt uzņēmuma valdes atbildību, ja uzskata, ka kaut kādas darbības ir pasliktinājušas iespēju samaksāt kredītu. Tāpat arī mazākuma akcionāriem joprojām pastāv iespēja aicināt sabiedrību vērsties pret valdi par lēmumiem.”

Juristi gan vērš uzmanību uz to, ka uzņēmumu valde un padome uzņemas riskus, tādēļ akcionāri laiku pa laikam atbrīvo amatpersonas no atbildības par iepriekš paveikto, jo pieņem, ka paveiktais atbilst akcionāru interesēm. „Tas ir nepieciešams, lai valde un padome varētu būt pietiekami drosmīgas un pieņemt nākamos lēmumus, kas ir saistīti ar biznesa risku. Ja nebūtu šādas atbrīvošanas no atbildības, tad viņi uz mūžu mūžiem būtu atbildīgi par visiem pieņemtajiem lēmumiem, kas varbūt pēc gadiem pieciem, desmit jau būs vērtējami kā uzņēmumam zaudējumus nesoši. Līdz ar to neviens nevēlēsies uzņemties šādu atbildību un vadīt uzņēmumus,” norāda advokāts Lauris Liepa.

Amatpersonu atbrīvošana no atbildības par darbiem, kurus vēl tikai veiks, gan esot netipiska, taču šādi gadījumi pastāvot: „Taču arī šādi gadījumi ir, un tas ir saistīts ar prognozējamu risku, par kuru akcionārs jau iepriekš zina, ka šāds risks var iestāties, tādēļ valdei un padomei neliek uzņemties par to atbildību. Līdz ar to valde un padome var darboties lielāka komforta apstākļos. Tas var būt situācijā, kad uzņēmums ir ļoti smagā finanšu situācijā un akcionārs, lai vispār piesaistītu amatpersonas, ir spiests nākt pretim un dot amatpersonām lielāku komfortu, jo pretējā gadījumā vispār neviens neuzņemtos šīs funkcijas. Otrs var būt gadījums, kad akcionārs un arī valde zina, ka pastāv kāds konkrēts risks, un valde iesaka no šī riska izvairīties, bet akcionārs nepiekrīt. Piemēram, jūs ražojat ķeblīšus, bet valstī pieņem likumu, ka turpmāk drīkst pirkt tikai krēslus. Valde saka, ka jāpāriet uz krēslu ražošanu, bet jūs kā akcionārs sakāt – nē, turpinām ražot ķeblīšus. Tad ir loģiski, ka valde prasa, lai atbrīvo no atbildības par šādu biznesu.”

Juristi arī pieļauj, ka „ir kaut kādi augsti pasaules līmeņa menedžeri, kas bez šādas indulģences atsakās vispār nākt strādāt uz Parex, un tādēļ valdība bija spiesta šādu lēmumu pieņemt. Mēs zinām, ka Parex bankā palika visi sliktie un problemātiskie aktīvi, tādēļ, lai vispār kāds uzņemtos rūpes par šo aktīvu atgūšanu, ir jābūt kaut kādai pretimnākšanai. Tas, cik lielā mērā akcionārs nāk pretī, ir atkarīgs no amatpersonu un akcionāru vienošanās. Iespējams, ka valstij kā akcionāram, lai piesaistītu profesionāļus šai bankai, bija nepieciešams iet uz šādu kompromisu. Tas ir viss, ko var teikt, nezinot konkrēto situāciju Parex, - un to pašlaik nezina gandrīz neviens”.

Novērtē šo rakstu: