Lidostas noklausīšanās lietā kriminālprocesu izbeidz arī pret Rožkalnu, bruģē ceļu skandalozā Lazdiņa attaisnošanai
PIETIEK09.12.2015.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Starptautiskās lidostas Rīga darbinieku sarunu nelikumīgās noklausīšanās lietā prokuratūra kriminālprocesu izbeigusi arī pret bijušo lidostas valdes locekli, kādreizējo Drošības policijas priekšnieku Raimondu Rožkalnu, un, kā liecinaPietiek rīcībā esoša droša informācija, pašlaik tiek sekmīgi bruģēts ceļš, lai kriminālprocess tiktu izbeigts pret nelikumīgās noklausīšanās faktisko galveno organizētāju - bijušo lidostas Drošības departamenta vadītāju Raimondu Lazdiņu (attēlā).
Pietiek vairākkārt informējis, ka saskaņā ar Drošības policijas oficiāli pausto uzskatu bijušie starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāji Aldis Mūrnieks un Arnis Luhse, kā arī Andis Damlics, Raimonds Rožkalns, Agris Balodis un Arta Duntava, kuri dažādos laikos darbojušies lidostas valdē, esot saucami pie kriminālatbildības par amatpersonas bezdarbību, jo piekrituši aparatūras iegādei, ko Lazdiņa vadītais lidostas Drošības departaments vēlāk izmantojis nelikumīgai noklausīšanai, kā arī nav laikus atklājuši šīs nelikumīgās darbības.
Tiesa, jau pērn izskanēja, ka pati Drošības policija izmantojusi Lazdiņa nelikumīgi iegūto operatīvo informāciju, tādēļ centusies lietu izbeigt vai bijušo lidostas drošības šefu pasargāt no apsūdzību izvirzīšanas. Tas tomēr nav izdevies, tāpēc nolemts Lazdiņu vismaz daļēji paglābt, vainu noveļot arī uz citām lidostas amatpersonām un tās kuplā skaitā atzīstot par aizdomās turamajām šī paša kriminālprocesa ietvaros.
Nu, pēc gadu ilgas "izmeklēšanas" šis kriminālprocess pamazām izčākst. Vispirms Rīgas rajona prokuratūras prokurors Džeralds Pooks izbeidza tā saukto "lidostas noklausīšanās" kriminālprocesu daļā pret bijušo starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju Luhsi, bet nu Pietiek rīcībā esošie prokuratūras lēmumi rāda, ka šī krimināllieta izbeigta daļā pret vismaz četrām personām, ko Drošības policija uzskatīja par iesaistītām nelikumīgajā sarunu noklausīšanā, - ne tikai pret Luhsi, bet arī pret lidostas drošībnieku Andri Savko, vēl vienu lidostas darbinieku, IT nodaļas vadītāju Aleksandru Kuharjonoku un nu arī Rožkalnu.
Līdz ar to, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pamazām tiek īstenots Drošības policijas pārstāvju iecerētais - reizē ar "biedru grupu" kriminālprocesu izbeigt arī pret Lazdiņu, kurš pēc ievērojamas kompensācijas saņemšanas nu ir pārcēlies darbā pie sava kādreizējā priekšnieka, ekspremjera Aigara Kalvīša, kurš tagad vada Krievijas kontrolēto AS Latvijas gāze.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka pašlaik cietušie - lidostas darbinieki, kuru sarunas ir tikušas noklausītas, - tiek izsaukti uz prokuratūru, kur viņiem aplinkus ir likts manīt - nebūtu slikti, ja izrādītos, ka viņi nekā slikta sarunu noklausīšanā nesaskata un nekādu kaitējumu no tā nav guvuši. Oficiāli prokuratūra nekādu informāciju šai sakarā nesniedz.
Pietiek jau iepriekš rakstīja, ka Drošības policija sākotnēji noklausītos darbiniekus pratināja par iesniegumu motivāciju, cenšoties panākt to atsaukšanu, bet vēlāk atteica cietušā statusa piemērošanu, un tas tika noteikts tikai pēc Ģenerālprokuratūras iejaukšanās. Bez iesniegumiem par cietušā statusa piemērošanu Drošības policijai būtu bijis vieglāk izbeigt lietu pret Lazdiņu.
Savukārt dažus bijušos lidostas valdes locekļus Drošības policijas veiktās "izmeklēšanas" laikā pirms gada bija izbrīnījis fakts, ka plaši pazīstamais Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis iepazīstinājis aizdomās turamos ar personu sarakstu, kas bija vērsušās Drošības policijā, lūdzot piemērot viņām cietušā statusu šajā noklausīšanās lietā.
Tā kā vairāki no cietušajiem ir lidostas darbinieki un bijušie valdes locekļu kolēģi, ar kuriem vēl aizvien tiek uzturētas attiecības, tostarp privātas, dažiem cietušajiem bija radies iespaids, ka Drošības policija cer - privātās sarunās apsūdzību priekšā nonākušie bijušie valdes locekļi varētu cilvēciski iežēlināt par cietušajiem atzītos, panākot iesniegumu atsaukšanu, kas palīdzētu lietu izgāzt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
