Liepājas Sesks samaksājis avansā trīs miljonus par makulatūras vērtu koncertzāles projektu

Liepājas pilsētas koncertzāles projektu izstrādā austriešu arhitektu firma Giencke & Company, un tas domē iesniegts pagājušā gada beigās ar papildinājumiem šā gada 31. janvārī. Tiek ziņots, ka pat Austrijas arhitekta Folkera Gīnkes Latvijas partneris Juris Poga atzinis, ka „projekta gatavība ir zaļa”, savukārt projektu uzraugošā SIA Būvkonsultants atzinusi, ka „tehniskais projekts ir jālabo, jāpapildina jautājumos par vides pieejamības, ugunsdrošības, ēkas energoefektivitātes, ekspluatācijas risinājumiem un par atbilstību Latvijas būvnormatīviem un ekonomiskajām un vides prasībām”.

Šie diplomātiskie atzinumi patiesībā nozīmē to, ka iespaidīgu avansu Seska vadītā Liepājas dome avansā samaksājusi par faktisku makulatūru. „Tā rezultātā pašvaldība par saņemto nederīgo tehnisko projektu ir jau faktiski avansā samaksājusi gandrīz trīs miljonus latu – apmēram 90 procentus no kopējās projekta vērtības. Pavisam koncertzāles „priekšdarbiem” ir jau iztērēti gandrīz seši miljoni latu. Projekta uzraudzības padomes, kas faktiski tika nodibināta tad, kad arhitekts jau bija saņēmis visu „pieticīgo avansu”, locekļi netika informēti par tehniskā projekta brāķi un citām hroniskām ķibelēm,” situāciju raksturo domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds.

Savukārt arhitekts Gundars Vērpe atzīst, ka „projekts izrādījās diletantisks un arhitektoniski analfabētisks. Austrijā esot, sūtīju Latvijas pārstāvjiem brīdinājumus, bet tie netika ņemti vērā. Izrādījās, ka par nepabeigtu un kļūdainu projektu ir samaksāti 90 procenti honorāra, koncertzāles tehniskais projekts maksā 3,03 miljonus latu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Rezultātā Latvijas puse liedz sev jebkādas iespējas iegūt kvalitatīvu projektu. 2011. gada marta sākumā publicēju projekta arhitektūras daļas kļūdu uzskaitījumu. Izveidojās īslaicīga diskusija, bet tā vietā, lai atgūtu zaudēto naudu, Liepājas Dome projektu aizslepenoja”.

Saskaņā ar Vērpes pārliecību „iesniegtajā tehniskā projektā katrs arhitektūras daļas rasējums ir pārpilns kļūdām un rupjiem likumdošanas pārkāpumiem. Ja ķeras klāt šo kļūdu labošanai, jāpārstrādā arī projekta inženieru daļa – būvkonstrukcijas, apkure, vēdināšana, u.t.t. un pats būtiskākais ēkas celtniecības izmaksas. Tehniskais projekts, kas izmaksā 15,6 procentus no plānotās būvizmaksas, neuzrāda precīzas būvtāmes, pie tam pagājušā gada 13. decembrī netika iesniegtas būvkonstrukcijas! Šādus iztrūkumus par papildinājumiem pēc projekta ekspertīzes vairs nosaukt nevar. Nebrīnos, ka labošanas process ir tā ieildzis. Pēc projekta nodošanas būs nepieciešama atkārtota projekta ekspertīze, iepriekšējā izmaksāja 15 000 latu”...

Dažas no arhitektu pamanītajām uzskatāmākajām nejēdzībām un paviršībām austriešu izstrādātajā projektā ir šādas:

- jaunbūvētās mūzikas skolas klasēs nav iespējams nokļūt cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

- mēģinot izsekot evakuācijas ceļu ugunsgrēka gadījumā, tas izrādās bezjēdzīgi sarežģīts un bīstams; pēc būtības evakuācijas kāpnes ved uz pagrabu, uz strupceļu.

- vispār nav iespējams nokļūt uz ēkas jumta, un projektā nav pat izstrādāta lielākā daļa kāpņu.

- mūzikas skolas flīģeļu klasēs nav iespējams ievietot mūzikas instrumentu, un jau ieplānotas nopietnas problēmas ar flīģeļa nogādi kamerzālē.

- visā ēkā mūzikas klasēs un kabinetos nav paredzēta dabīgā ventilācija, kas ir sevišķi bīstams risinājums ēkai ar stiklotām sienām un ļoti zemiem griestiem.

- tualetes iecerētas nepamatoti mazas un plānojuma ziņā būtu vairāk pieļaujamas kinoteātrim vai ātrās ēdināšanas iestādei, nevis augstas klases publiskai ēkai.

- dušas telpas izeja projektēta tieši uz gaiteni bez jebkādas priekštelpas.

Īpatna bijusi arī austriešu arhitektu attieksme. „Jāsaka, ka par Latvijas likumdošanu un ēkas funkcionālajiem un apkalpes risinājumiem projekta autori nelikās ne zinis, atvēlētajā laikā nebija iespējas neko vairs saglābt. Redzot projektu, sākumā bija sašutums un neticība par notiekošo. Latvijas pārstāvju brīdināšana par draudošo līdzekļu izšķērdēšanu un nepietiekamo projekta kvalitāti netika ņemta vērā. Tomēr, strādājot tālāk, arvien labāk sapratu, ka projekts ir mums dārga un rūgta mācību stunda, un ir nepieciešami nopietni papildinājumi Latvijas būvnormatīvos, lai varētu realizēt liela mēroga projektus Latvijā, sadarbojoties ar ārzemju speciālistiem,” atzīst Vērpe.

Tikmēr Sesks par iztērēto naudu un iegūto rezultātu pagaidām klusē. Turklāt oficiāli ar projekta ekspertīzes slēdzienu nav bijis iespējams iepazīties par domes opozīcijas deputātiem, - kā norāda Kesenfelds, viņam pēc būtības paziņots, ka „ekspertīzes rezultātus man nedos tik ilgi, līdz tie tomēr kaut kā nebūs kļuvuši pozitīvi”.

Seska vadītā pašvaldība pašlaik gaida projekta labojumus un pilnveidojumus, kuri solīti līdz 16. maijam, taču vēl joprojām nav saņemti. Savukārt Vērpe ir noskaņots radikāli: „Lai šajā situācijā iegūtu reālu rezultātu, ir jāsper radikāls solis – jāpārtrauc sadarbība ar līdzšinējiem projektētājiem un jāattiesā izšķērdētie līdzekļi, turpinot sadarbību ar citu arhitektu biroju. Šādā gadījumā sākotnēji nerealizējams projekts pārtaptu par paraugpiemēru labai projektēšanas vadības un likumdošanas praksei. Projekta pārstrāde un/vai projekta autoru maiņa ir nepieciešama, ja mēs patiesi vēlamies lepoties ar skaistu, modernu un Liepājas pilsētvidē iederīgu celtni, ja nevēlamies iedzīt bankrotā Liepājas infrastruktūras objektus un beidzot kopīgi padomāt, kā pelnīt, nevis izšķērdēt, kopīgi mācīties kā aizstāvēt savas valsts intereses, nevis apmaksāt ārzemnieku izrakstītos rēķinus.”

Novērtē šo rakstu: