Iesaki rakstu: 
Iedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Jūnijs un jūlijs ir laiks, kad gandrīz katru dienu Latvijas Ornitoloģijas biedrība saņem zvanus par šādiem bērniem, ko kāds ir "izglābis", bet tagad gribētu, lai kāds cits par tiem parūpējas. Protams, runa ir par putnu bērniem, bet lietas būtība no tā nemainās - bērns ir atņemts vecākiem, un tagad to nav, kur likt. Zinu, zinu, ka šie cilvēki putniem vēl tikai labu un šādi rīkojas nezināšanas dēļ, bet reizēm, jau n-to līdzīga rakstura zvanu saņemot, pacietība sāk zust.
Tad nu tagad vēlreiz, lai vairotu zināšanu, atgādinu - visbiežāk putnu mazuļiem cilvēku palīdzība nav vajadzīga! Arī tad, ja putnēns vēl nemāk lidot, tam visticamāk nekas nekait un no ligzdas tas nav ne izkritis, ne izmests, ne slims. Putnu mazuļi bieži vien ligzdu atstāj, vēl lidot nemācēdami, visbiežāk - ja tos kāds ir izbiedējis. Šā vai tā pieaugušie putni ar saucieniem sazinās ar mazuli un turpina to barot, un mazulim nav jāsēž ligzdā, lai tas varētu augt, mācīties lidot un galu galā pats par sevi parūpēties.
Tāpēc mans ieteikums, ja nelidojošs putna mazulis ir atrasts un atnests mājās, to nekavējoties nogādāt atpakaļ tur, kur tas tika paņemts. Jo ātrāk to izdarīsiet, jo lielāka iespēja, ka vecāki vēl to atradīs. Pašam ir gadījies no krāsns čakarēt ārā caur skursteni iekritušu erickiņa mazuli, bet turpat aiz loga to sagaidīja vecāki, tikko biju putnu atlaidis.
Tātad skaidrs, ka vecāki savu mazuli tik vienkārši neatstāj, un, protams, nevajag gaidīt, ka pieaugušie putni jauno aiznesīs nagos uz kādu drošāku vietu, tā apliecinot savas rūpes. Tas nav ne iespējams, ne vajadzīgs.
Vēl viena lieta, kas cilvēkus bieži uztrauc - vai putnēnu neapēdīs kaķis. Pirmkārt (un šeit es beidzu vilkt paralēles ar cilvēku bērniem!), jā, varbūt apēdīs. Ja neapēdīs tagad, tad apēdīs tad, kad putns paaugsies, ja neapēdīs kaķis, apēdīs vanags, ja neviens neapēdīs, notrieks mašīna - vienu vārdu sakot, putnam būt ir bīstami. Šādā vai tādā veidā pirmajā dzīves gadā aiziet bojā lielākā daļa putnu mazuļu, bet, kā bērnībā man teica vecāki, tā tas dabā ir iekārtots. Visus putnu mazuļus mēs tāpat neizglābsim, un zināmā mērā putni tam arī ir pielāgojušies - ne velti viens lielo zīlīšu pāris vienā sezonā izperē ap 20 mazuļu.
Ja šāds domu gājiens šķiet necilvēcīgi cietsirdīgs, tad var mēģināt putna mazuli nosēdināt kādā drošākā vietā turpat tuvumā. Atgādinu, ka ar saviem vecākiem tas varēs sasaukties, un viss būs kārtībā. Jebkurā gadījumā putna mazulim palikt vecāku aprūpē un riskēt tikt kāda plēsīga radījuma apēstam būs nesalīdzināmi labāk nekā mocīties nezinoša cilvēka aprūpē un ar lielu varbūtību galu galā mirt bada nāvē. Reizēm mēs pat nenojaušam, cik daudz un cik bieži tādam putnam jāēd, turklāt ne vienmēr vispār ir skaidrs, ko tādam putnam dot ēst.
Ir daži īpaši putni, kas paši pavisam nepārprotami pasaka: "Liec manus bērnus mierā!" Saskarsme ar tiem ir pamatā nedaudz cita rakstura zvaniem - sūdzībām par, visbiežāk, vārnu vai kaiju uzbrukumiem ("uzbrūk" jau bieži vien arī sīkāki putni, bet to cilvēki mēdz nepamanīt). Reizēm cilvēku bažas (pat tad, ja Hičkoka filma "Putni" nav redzēta) rada tas, ka kaut kur zālē tupošo mazuli tie nemaz nav pamanījuši. Redz tikai to, ka sapulcējas visas apkārtnes vārnas un draudīgi ķērkdamas lidinās apkārt. Jāpatur prātā, ka putni ar trakumsērgu neslimo un tāpat vien nevienam neuzbrūk. Tātad, pat ja mazuli neredzat, turpat vien tas ir, un arī šādos gadījumos vispareizāk ir nedarīt neko, vien mest līkumu vietai, kurā mazulis varētu būt.
Tātad, sastopot svešu bērnu, paturēsim prātā, ka neviens par to neparūpēsies labāk kā tā vecāki un atcerēsimies arī to, ka bērnu nolaupīšana ir sodāms pārkāpums (un, jā, tas attiecas arī uz putnu mazuļiem).
Pārpublicēts no http://vkerus.blogspot.com
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
