LTRK: pašreiz maksātnespējas jomā tiek veikti haotiski pseidouzlabojumi
Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera25.09.2015.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Vērojot pēdējo nedēļu norises ap maksātnespējas jomu regulējošo normatīvo aktu grozījumiem Saeimā, Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Juridiskā komiteja secina, ka tie vērsti nevis uz nozares sakārtošanu un Valsts kontroles ieteikto maksātnespējas jomas politikas izveidi, bet gan kārtējo reizi vērtējami kā pavirši, haotiski un ar iesaistītajām pusēm nesaskaņoti pseidouzlabojumi bez nopietna seguma un konteksta ar uzņēmējdarbības vides situāciju.
Uzņēmēji, ko apvieno LTRK, saredz virkni aktuālu un steidzami risināmu jautājumu maksātnespējas procesa uzlabošanai, taču tie diemžēl nav ne Saeimas, ne Tieslietu ministrijas uzmanības lokā. LTRK biedru ieskatā esošais maksātnespējas procesa regulējums nav vērsts uz uzņēmēju interešu aizsardzību, jo ir samazināta uzņēmēju kā kreditoru loma maksātnespējas procesā.
Tāpēc aicinām likumdevējus un Tieslietu ministrijas ierēdņus nekavējoties ņemt vērā uzņēmējiem svarīgos jautājumus, kuru risināšana maksātnespējas procesā ir steidzami nepieciešama ar attiecīgu normatīvo aktu regulējumu un kuru sakārtošanai nav nekāda sakara ar valsts amatpersonas statusa ieviešanu. Ar administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām tiek palielināta valsts iesaistīšanās privāttiesiskajās attiecībās. Līdzšinējā pieredze liecina, ka valsts iejaukšanās tai neraksturīgu funkciju veikšanā, būtiski apgrūtina procesa norisi un padara to vēl neefektīvāku.
Lai nodrošinātu uzņēmēju interešu aizsardzību, LTRK aktīvi turpina darbu pie priekšlikumu sagatavošanas maksātnespējas jomas uzlabošanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, LTRK uzskata, ka:
- jāveic būtiskas un kardinālas reformas maksātnespējas jomā, lai sakārotu šo nozari ar mērķi aizsargāt uzņēmēju intereses, palielinot kreditoru tiesības ietekmēt maksātnespējas procesa norisi, kā arī paplašinot tiesas kompetenci;
- valstij precīzi jānodefinē maksātnespējas procesa mērķis un uzdevumi, t.i., maksātnespējas procesa norises ātrums nedrīkst prevalēt pār kreditoru līdzekļu atgūšanu maksātnespējas procesā;
- jāmazina šķēršļi maksātnespējas procesa uzsākšanai. Tam nepieciešams pārskatīt maksātnespējas procesa finansēšanas kārtību, kā arī nodrošināt piemērotākā administratora amata kandidāta izvēli konkrētam maksātnespējas procesam, ievērojot administratora līdzšinējo darba pieredzi, kā arī parādnieka (komersanta) līdzšinējās darbības specifiku;
- jāizstrādā regulējums, kas veicinātu komersantu maksātspējas atjaunošanu un komersanta darbības turpināšanu;
- jāpārskata administratoru darbības uzraudzības sistēma, nodrošinot ātru un efektīvu uzņēmēju interešu aizsardzību;
- jāmazina publisko tiesību subjektu iesaistīšanos privāto tiesību attiecību risināšanā.
LTRK norāda, ka tā vietā, lai plaši diskutētu par nenozīmīgiem jautājumiem, daudz būtiskāk ir sakārtot maksātnespējas jomu kopumā, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi Latvijā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk kā 1400 individuāli biedri un vairāk kā 50 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru - uzņēmumu - apgrozījums 2013.gadā pārsniedza 13,5 miljardus eiro, turklāt jauno LTRK biedru skaits jau ceturto gadu pēc kārtas pieaug par vidēji 46% gadā.
LTRK pārstāv savu biedru - uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.
LTRK ir pilntiesīga starptautiskā tirdzniecības un rūpniecības kameru tīklojuma - vairākus gadu simtus darbības pieredzi uzkrājušo un daudzu miljonu visas pasaules uzņēmēju apvienojošo Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas (EUROCHAMBRES) un Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) - biedre.
Biedrība ir viena no vecākajām Latvijas nevaldības organizācijām - LTRK ir uzņēmēju balss un atbalsts jau 80.gadu!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
