LTV pagaidu vadītājs: publiski uzdot jautājumus par mūsu izdevumiem – tas nozīmē draudēt!
PIETIEK13.01.2013.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Publiski uzdot jautājumus par Latvijas Televīzijas finanšu tēriņiem un slēgto līgumu nosacījumiem, - tas nozīmē draudēt: šāda ir Latvijas Televīzijas pagaidu vadītāja, jaunā apvienotā sabiedriskā medija koncepcijas izstrādātāja Ginta Miķelsona nostāja. Pēc Miķelsona domām, sabiedrībai nebūtu jāzina pat tās personas, kuras saņem finansējumu no Latvijas Televīzijas līdzekļiem.
Pēc tam, kad plašu ievērību guva Latvijas Televīzijas vecgada vakara raidījums – „gadumijas mistērija” Lai dzīvojam, lai svinam!, tikai pēc ilgas tielēšanās Latvijas Televīzija (LTV) atklāja, ka tas kopā izmaksājis 58 tūkstošus latu.
„Kopējais atlīdzības fonds - Ls 32 000, iepirktie pakalpojumi - Ls 15 000, iepirktie materiāli - Ls 11 000,” – tas bija viss, ko LTV preses pārstāvis Jānis Kalve atbildēja uz Pietiek pieprasījumu iepazīties ar LTV "gadumijas mistērijas” veidošanai iztērēto līdzekļu izmantojuma tāmi.
Sabiedriskās TV skaidrojums, kāpēc tā neatklās, kam un par ko tieši izmaksātas šīs summas, bija: „Tā kā LTV nav saņēmusi atļauju no sadarbības partneriem publicēt konkrēti viņiem izmaksātās summas, LTV var norādīt tikai kopējās izmaksas pa pozīcijām.”
Savukārt LTV pagaidu vadītājs Miķelsons, kurš ir tieši tā persona, kas pēdējos mēnešos par ievērojamu samaksu ir strādājusi pie jaunā sabiedriskā medija koncepcijas organizācijas, finanšu un tehnoloģiju jautājumiem, sākotnēji vispār nevēlējās sniegt nekādus skaidrojumus par lielākoties negatīvi vērtētā vecgada vakara uzveduma izmaksām.
Ņemot vērā LTV vadības nostāju, Pietiek tai uzdeva virkni citu jautājumu, pieprasot nosaukt visus Latvijas Televīzijas sadarbības partnerus šī raidījuma veidošanā un paskaidrot, kāpēc LTV nepieciešams saņemt atļauju no sadarbības partneriem publicēt konkrēti viņiem izmaksātās summas.
Tāpat tika pieprasīts paskaidrot, kura konkrētā LTV amatpersona ir atbildīga par tieši šādu līgumu parakstīšanu, vai sadarbības partneri uzstājuši uz tieši šādu līgumu nosacījumu un vai LTV vadība jau ir veikusi kādus pasākumus, lai šādas atļaujas tagad saņemtu.
Sākotnēji LTV pašreklāmas direktors Jānis Kalve gan paziņoja, ka „atbildes uz jūsu jautājumiem tiek gatavotas”, taču pēc pāris dienām izrādījās, ka LTV jaunais pagaidu vadītājs Miķelsons ir izlēmis – sabiedrībai tas nav jāzina. Pēc viņa domām, sabiedrībai pietiktu ar „atziņām” par vecgada vakara raidījumu.
Pēc tam, kad Pietiek Miķelsonu informēja, ka uzdotie jautājumi tiks publiskoti, viņa atbilde skanēja (saglabājam oriģinālo rakstību): „Es ceru, kad šī Jūsu vēstule man nav jāuztver kā draudu vēstule? Jums jau atbildēja, izmaksu struktūru, kuru varam publiskot bez saskaņošanas ar katru konkrēto autoru. Pašlaik LTV radošā komanda apkopo šī raidījuma kļūdas/neveiksmes, un atziņas kā turpmāk rīkoties, lai šādi lieli projekti sadarbībā ar ārējiem producentiem būtu veiksmīgāk realizējami. Šīs atziņas arī publiskosim. Paldies ceru uz sapratini.”
Pašlaik Pietiek lūgto informāciju ir pieprasījis sniegt Informācijas atklātības likuma noteiktajā kārtībā, prettiesiska atteikuma gadījumā redzot nepieciešamību vērsties ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Kā zināms, LTV deklarē, ka tās misija esot "uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, veidojot jēgpilnu programmu saturu, kas informē, iesaista, izglīto un iedvesmo", mērķis - "kalpot Latvijas sabiedrības interesēm", vīzija - "visas sabiedrības slāņos respektabla televīzija ar daudzveidīgu programmu, kas balstās uz modernām tehnoloģijām un pieejama dažādos uztveršanas veidos, bet "radošais gars" - "LTV – līdere nacionālo oriģinālseriālu radīšanā, svētku raidījumu veidošanā un jauno talantu atbalstīšanā".
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
