Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kuras amatpersonas savulaik bija iesaistītas tā sauktajā „digitālgeitā”, pērn paklusām, bez konkursa rīkošanas no kāda Zviedrijas uzņēmuma iegādājusies jūras kabeli: uzņēmums pagaidām atsakās nosaukt darījuma cenu, taču Pietiek zināms, ka tā lēšama miljonos. „Runā ka pieticis visiem Satiksmes ministrijā un LVRTC,” par šī darījuma aizkulisēm pauž Pietiek informācijas avoti.

LVRTC to, ka dārgais pirkums veikts bez konkursa pamato ar faktu, ka kabeļa iegāde notikusi saskaņā ar Publisko iepirkuma likuma 3.panta 4.daļu, kas paredz, ka publisko iepirkumu likumu nepiemēro, slēdzot iepirkuma līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt pasūtītāja uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus.

Savukārt kabeļa iegādes cenu LVRTC neatklāj, pamatojoties ar standarta atrunu – noslēgtais liegums šai valsts kapitālsabiedrībai liedzot publiskot šādu informāciju. Tikai pēc tam, kad Pietiek rīcībā nonāca informācija par šo līdz šim slēpto darījumu, tiekot gatavota „vēstule otrai pusei ar lūgumu atļaut publiskot darījuma summu”.

LVRTC neatklāj arī nekādas detaļas par iegādāto kabeli, taču no saviem avotiem Pietiek ir zināms, ka optikas kabelis Ventspils-Gotlande ir nopirkts no uzņēmuma Baltcom Fiber

Par kabeļa iegādes nepieciešamību LVRTC skaidro, ka tas, „īstenojot uzņēmuma stratēģiskās attīstības mērķus, jau vairāk kā sešus gadus paplašina datu pārraides infrastruktūru, izbūvējot maģistrālo optisko tīklu Latvijas teritorijā un veidojot starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm starptautiskās datu plūsmas nodrošināšanai”.

Pērn pabeigta maģistrālā optiskā tīkla Rietumu un Austrumu loka izbūve, kas savieno LVRTC infrastruktūras objektus - torņus un mastus tostarp, nozīmīgāko Baltijas datu plūsmu apmaiņas punktu – Rīgas Radio un televīzijas staciju Zaķusalā.

LVRTC maģistrālais tīkls savienots ar kaimiņvalstīm – Lietuvu, Baltkrieviju un Igauniju. Loģisks tīkla attīstības turpinājums, kas balstījies arī uz klientu pieprasījumu pēc starptautiskiem datu tranzīta maršrutiem, bijis pārjūras datu pārraides nodrošināšana, izveidojot vai iegādājoties jūras kabeli.

„Veicot ekonomisko izvērtējumu, tika secināts, ka jauna kabeļa izveide būtu vairākkārt dārgāka nekā tobrīd tirgū pieejamo un funkcionējošo kabeļu iegāde. Pārrunas par jūras kabeļa iegādi LVRTC veda jau no 2013.gada, bet kabeļa iegāde no Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma notika 2015.gadā,” skaidro LVRTC.

„Līdz ar jūras kabeļa iegādi šis Latvijai ir vienīgais šādas kapacitātes un funkcionējošs jūras kabelis. Tā kā LVRTC ir neprivatizējama kapitālsabiedrība, tad šis ir arī vienīgais 100% valstij piederošs jūras kabelis, kas nodrošina datu plūsmu ārpus un uz Latviju.”

Izveidotā infrastruktūra esot ļāvusi LVRTC faktiski pirmajiem tirgū atvērt fizisko šķiedru nomas tirgu virknei starptautisko operatoru, kā arī ļaujot nodrošināt jaunus datu tranzīta maršrutus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem.

No Igaunijas ir septiņi jūras kabeļi uz Somiju un Zviedriju, savukārt Lietuvai ir viens jūras kabelis uz Gotlandi, informē LVRTC.

Pietiek pagaidām saistībā ar slēpto dārgo pirkumu nav izdevies saņemt kādus komentārus ne no satiksmes ministra Ulda Auguļa, ne no viņa vadītās ministrijas.

Kā rāda Lursoft dati, SIA Baltcom Fiber reģistrēta Latvijā, kompānijas valdes loceklis ir Valters Bajārs, bet tās vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas uzņēmums HVE Balt-Com Fiber AB. Par tā īpašniekiem oficiālu ziņu nav.

Baltcom Fiber par sevi informē, ka ir „daļa no Baltkom telekomunikāciju uzņēmumu holdinga, kas jau nodrošina ISP, ciparu kabeļtelevīzijas un balss telefonijas pakalpojumus”. Uzņēmuma mājas lapā pieminēts arī Ventspils-Gotlandes kabelis: „Mūsu tīkla priekšrocība ir tiešais savienojums starp Latviju un Zviedriju pa zemjūras optisko kabeli Ventspils - Gotlande - Stokholma. Tas mūsu klientiem nodrošina īsākus tīkla aiztures laikus un augstākus drošības standartus, salīdzinot ar citu operatoru savienojumiem caur, piemēram, Igauniju un Somiju. Sākot no 2005. gada, mēs esam spējuši šos standartus noturēt un  uzlabot mūsu pakalpojumu pieejamību arī ģeogrāfiski.”

Kā rāda Lursoft dati, Bajāram uz pusēm ar Aigaru Evertovski pieder SIA EB Plans, - Evertovskis ir Tele2 Juridiskā un regulēšanas departamenta direktors.

Laikraksts Diena 2004. gadā par šo kabeli rakstīja: „Kabeļtelevīzijas uzņēmuma Baltkom TV prezidents Pēteris Šmidre iegādājies pusi no zemjūras optiskā datu pārraides kabeļa, kas varētu kļūt par alternatīvu Lattelecom piederošajai datu pārraides izejai uz ārpasauli. Līdz šim izeja uz starptautisko tirgu bija Lattelecom, bet pakāpeniski starptautiskajā datu pārraidē iesaistās arī Latvenergo ar Baltijas vienoto tīklu, kā arī citi uzņēmumi.

P. Šmidre Dienai sacīja, ka otrs zemjūras kabelis Latvijā ir "loģisks solis", jo alternatīvai jābūt ne tikai konkurences dēļ, bet arī resursu rezerves variantu dēļ. "Beidzot būs vēl viens tīkls uz Ziemeļrietumiem, kas nepieciešams jebkurai civilizētajai valstij," viņš sacīja. Kabeli varēšot izmantot Baltkom grupas uzņēmumi un citi interneta pakalpojumu sniedzēji. P.Šmidre stāsta, ka kabeļa daļu viņš apzināti iegādājies kā privātpersona, lai neradītu iespaidu, ka tas ir Baltkom projekts, kas grupas uzņēmumiem dotu priekšrocības. "Ar Baltkom nav paredzētas "speciālas attiecības", kas mazinātu konkurenci," viņš sacīja, vēlāk gan piebilstot, ka "tirgus var pateikt savu vārdu".

Prognozējot jaunu konkurenci, tai pašā laikā P.Šmidre uzsver, ka abiem datu pārraides izeju īpašniekiem būtu jāveido partnerattiecības, lai nodrošinātu rezerves variantu nepieciešamības gadījumā. Cik samaksāts kabeļa līdzšinējam īpašniekam Foco 16, uzņēmējs neatklāj, sakot, ka darījuma summu un visas saistības grūti aprēķināt. Otrā kabeļa daļa pieder nīderlandiešu uzņēmējam Japam Dikensam. Līdz šim kabelis nav izmantots, un tam ir liela jauda, kuru, pēc P.Šmidres teiktā, varēs izmantot ilgi.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...