Pietiek :: Maizīša vēstule Šadurskim „Par sadarbību ar LPSR VDK zinātniskās izpētes komisiju” – pilns teksts
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atsaucoties uz 2014.gada 20.augusta Ministru kabineta rīkojuma Nr.433 "Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei" 8.punktu, kur noteikts, ka Zinātniskās komisijas darbu un ar to saistīto pētniecību administrē Izglītības un zinātnes ministrija, Satversmes aizsardzības birojs (turpmāk - SAB) nosūta Jums vērtēšanai un tālākai rīcībai informāciju par sadarbības rezultātiem un problemātiskajiem aspektiem ar LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisiju (turpmāk - Zinātniskā komisija).

SAB pirmo vēstuli no Zinātniskās komisijas saņēma 2014.gada 22.septembrī, kurā tika sniegta informācija par Zinātniskās komisijas izveidošanu un tās darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Zinātniskā komisija informēja, ka atbilstoši LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas 2014.gada 15.augusta reglamenta 17.punktam, Zinātniskās komisijas locekļiem ir nepieciešams saņemt otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpuma objektiem. SAB savā 2014.gada 13.oktobra vēstulē lūdza precizēt to personu loku, par kuriem SAB būtu jāveic pārbaude, kā arī vēstules pielikumā pievienoja anketu, kura ir jāaizpilda personai, lai SAB varētu uzsākt pārbaudes procedūru. Tāpat, SAB lūdza Zinātnisko komisiju informēt par darba plānu, lai varētu plānot gan SAB, gan Totalitāro seku dokumentēšanas centra (turpmāk - TSDC) darbu. SAB lūdza konkretizēt to personu loku, kas potenciāli varētu uzturēties SAB telpās, kā arī plānoto uzturēšanās regularitāti.

Vēlamies piebilst, kā Zinātniskās komisijas prasība tās locekļiem saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam iepriekš nebija saskaņota ar valsts drošības iestādēm, kā arī nebija skaidrs pamatojums, kāpēc Zinātniskā komisija ir noteikusi nepieciešamību pēc 2.kategorijas atļaujas, kas ir pieeja valsts noslēpumam pakāpē "slepeni", kā arī, kāpēc speciālā atļauja ir nepieciešama pilnībā visiem komisijas locekļiem. Šis jautājums palika neskaidrs, jo vēlāk Zinātniskā komisija atkāpās no savām prasībām.

Zinātniskā komisija savā 2014.gada 13.novembra vēstulē informēja SAB, ka sakarā ar to, ka viņu darbam nav piešķirts atbilstošs finansējums, speciālo atļauju kārtošana tiek atlikta, līdz būs rasts risinājums par finansējumu, kā arī informāciju par darba plānu 2015.-2018.gadam Zinātniskā komisija nevar sniegt. Šajā vēstulē ir norādīts personu saraksts, kuriem Zinātniskās komisijas ieskatā būtu nepieciešamas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam. Atbilstoši vēstulē izteiktajam lūgumam, SAB direktors tikās ar Zinātniskās komisijas priekšsēdētāju Kārli Kangera kungu, lai klātienē pārrunātu iespējamos risinājumus par komisijas darba uzsākšanas ar TSDC rīcībā esošajiem dokumentiem iespējām. Kā viens no tūlītējiem risinājumiem bija speciālas štata vietas izveidošana diviem darbiniekiem, lai varētu veikt dokumentu izpēti SAB telpās. Zinātniskā komisija par šo risinājumu neizrādīja interesi.

Pēc gadu ilgām pārdomām, Zinātniskā komisija ar 2016.gada 4.janvāra vēstuli pieprasīja izsniegt visu TSDC rīcībā esošo dokumentu kopijas. Var secināt, ka šajā brīdī Zinātniskā komisija ir atteikusies no sava iepriekšējā uzstādījuma piešķirt komisijas locekļiem speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, lai gan vēstulē konkrēti šis jautājums nav skarts. Pēc publiski pieejamās informācijas ir skaidrs, ka Zinātniskajai komisijai kopš 2015.gada 22.septembra ir izstrādāts un apstiprināts jauns reglaments, kurā vairs nav iekļauts punkts par Zinātniskās komisijas priekšsēdētāja tiesībām apstiprināt to personu sarakstu, kurām nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, lai nodrošinātu Komisijas mērķu īstenošanu.

SAB savā 2016.gada 15.janvāra atbildes vēstulē skaidroja, ka dokumentu kopiju izsniegšana nav iespējama, jo TSDC rīcībā esošo dokumentu izmantošanu ierobežo likums "Par bijušāš Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", Fizisko personu datu aizsardzības likums un Arhīvu likums. SAB atkārtoti aicināja Zinātnisko komisiju iepazīties ar TSDC rīcībā esošiem fonda aprakstiem, kā arī piedāvāja precizēt pētāmo dokumentu grupas, norādot, ka neselektīva dokumentu kopēšana būtu nelietderīga līdzekļu un darba resursu izmantošana.

Atbildot uz Zinātniskās komisijas 2016.gada 31.oktobra vēstuli, SAB atkārtoti aicināja iepazīties ar fonda aprakstiem, kā arī informēja, ka neviens no pētniekiem nav vērsies TSDC ar konkrētu pētījuma tēmu. Vēstulē SAB atkārtoti skaidroja, ka TSDC rīcībā eošajiem dokumentiem nav valsts noslēpuma statusa. Papildus SAB informēja, ka atbilstoša finansiālā nodrošinājuma saņemšanas gadījumā, SAB uzsāks TSDC rīcībā esošo VDK materiālu digitalizāciju.

2016.gada 7.decembrī Zinātniskā komisija nosūtīja SAB vēstuli, ar kuru tika izvirzītas trīs personas pieņemšanai darbā SAB (TSDC). SAB savā 2017.gada 9.janvāra vēstulē skaidroja, ka šāds Zinātniskās komisijas priekšlikums ir novēlots un ņemot vērā plānoto budžeta finansējumu, nav iespējams. SAB vēlreiz atgādināja par nepieciešamību aizpildīt valsts noslēpuma aptaujas anketas veidlapu tiem Zinātniskās komisijas locekļiem, kuri ir deleģēti veikt pētniecisko darbu SAB telpās.

2017.gada 9.janvāra vēstulē Zinātniskā komisija turpināja uzstāt uz risinājuma rašanu, lai komisijas locekļi varētu tikt nodarbināti kā SAB darbinieki. SAB atbildes vēstulē atkārtoti sniedza skaidrojumu par visiem Zinātniskās komisijas vēstulē uzdotajiem jautājumiem, uzsverot, ka pētniekiem ir iespējams veikt pētniecības darbu SAB ierādītajās telpās, iepriekš izpildot valsts drošības iestādes noteiktās drošības prasības, kas SAB kā valsts drošības iestādei ir obligātas un izņēmuma piemērošana nav pieļaujama.

Atbildot uz Zinātniskās komisijas 2017.gada 17.februāra un 20.februāra identiska satura vēstulēm, SAB kārtējo reizi aicināja iepazīties ar fonda aprakstiem, kā arī sniedza detalizētu skaidrojumu vēstulēs uzdotajiem jautājumiem.

2017.gada 14.martā SAB saņēma Zinātniskās komisijas vēstuli ar lūgumu veikt Zinātniskās komisijas finansēšanas plāna atsevišķu pozīciju transfertu. SAB 2017.gada aprīļa vēstulē informēja, ka pēc konsultācijām ar Tieslietu ministriju ir secināts, ka šāds risinājums ir iespējams un jautājuma detalizētāka risināšana tiks uzsākta pēc tam, kad būs skaidri zināmi Zinātniskās komisijas deleģēto locekļu vārdi un saņemtas aizpildītas valsts noslēpuma aptaujas anketas. Diemžēl arī šis jautājums no Zinātniskās komisijas puses palika bez tālākas virzības.

SAB 2017.gada jūnija vēstulē atkārtoti skaidroja, ka, lai īslaicīgi uzturētos SAB telpās un iepazītos ar fondu aprakstiem, nav nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Aptaujas anketu nepieciešams aizpildīt tikai tiem Zinātniskās komisijas locekļiem, kurus komisija deleģēs strādāt SAB telpās. SAB atkārtoti aicināja Zinātnisko komisiju iepazīties ar fondu aprakstiem.

Zinātniskās komisijas priekšsēdētājs un atsevišķi tās locekļi 2017.gada 12.septembrī ieradās SAB, lai iepazītos ar fondu aprakstiem. Lai arī apmeklējums birojā nebija ierobežots laikā, komisijas locekļi atstāja biroja telpas, pilnībā neiepazinušies ar fondu aprakstiem.

Lai veicinātu Zinātniskās komisijas darbu, TSDC pretēji praksē pieņemtajam, atbilstoši sagatavoja fondu aprakstu kopijas un 2017.gada 25.oktobrī tās ar kurjeru nogādāja Zinātniskās komisijas priekšsēdētājam K.Kangerim personīgi. Līdz šim brīdim SAB par Zinātniskās komisijas tālākajiem rīcības plāniem nav zināms.

Kopumā var secināt, ka SAB ir aicinājis Zinātnisko komisiju iepazīties ar TSDC rīcībā esošo dokumentu fondu aprakstiem kopš 2014.gada 13.oktobra, taču Zinātniskā komisija ieradās iepazīties ar fondu aprakstiem tikai 2017.gada 12.septembrī. Arī tad Zinātniskā komisija neiepazinās ar fondu aprakstiem pilnībā, jo Komisiju neapmierināja darbam ierādītās telpas, kā arī nebija iespējas informāciju elektroniski fiksēt vai fotografēt (jo SAB telpās nav atļauts ienest un lietot elektroniskās ierīces).

Vēlamies norādīt, ka SAB kā valsts drošības iestāde, kuras pamatfunkcijas ir izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību veikšana, kā arī klasificētās informācijas aizsardzība, papildus ir ieguldījusi laiku un līdzekļus Zinātniskās komisijas darbības nodrošināšanas risinājumu meklējumiem, kā arī no sava budžeta izdalījusi finanšu līdzekļus. Kā piemēram, sadarbībā ar Tieslietu ministriju ir rasti finanšu līdzekļi kopumā 40 000 EUR apmērā, lai varētu nodrošināt LPSR Valsts drošības komitejas informācijas un dokumentu sistematizāciju un digitalizāciju, kas apstiprināts 2016.gada 29.novembra Ministru kabineta sēdē, protokols Nr.65, 45.§.

Šobrīd digitalizācijas projekts ir noslēguma fāzē un gada beigās pilnībā tiks nodots Latvijas Valsts arhīvam un būs pieejams pētniekiem.

Informējam, ka SAB TSDC vienmēr ir bijis atvērts sadarbībai ar pētnieciskā un zinātniskā darba veicējiem un attiecībā uz Zinātnisko komisiju nav attiecināms izņēmums. Diemžēl no Zinātniskās komisijas puses ir bijusi tikai destruktīva sarakste. Zinātniskās komisijas locekļi līdz 2017.gada 11.septembrim neatrada laiku iepazīties ar TSDC rīcībā esošajiem fonda aprakstiem, kas varētu palīdzēt atrisināt jautājumu par pētāmo materiālu apjomu un laika plānošanu. SAB ir jābūt informētiem par to, kādas personas uzturas valsts drošības iestādes telpās, kurās strādā SAB darbinieki un apmeklē viesi, un kurās ikdienā notiek darbs ar valsts noslēpuma objektiem, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Tiem Zinātniskās komisijas locekļiem, kurus tā deleģēs strādāt SAB telpās, ir jāaizpilda pieejas valsts noslēpumam aptaujas anketa. Par noteikto kārtību Zinātniskā komisija ir informēta jau no 2014.gada.

2014.gada 8.maijā tika pieņemti grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (turpmāk - Likums), ar kuriem tika grozīts personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas termiņš. Likuma 17.pants nosaka personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņu un šobrīd tie ir 50 gadi no šā Likuma spēkā stāšanās dienas. Saeima lēma par termiņa pagarinājumu, lai aizsargātu valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu. Likumprojekta pamatojumā ir norādīts, ka ņemot vērā to, ka SAB TSDC rīcībā esošā informācija ir nepilnīga, tad automātiski publicējot šādus datus par personām, tiks radīts šo personu personiskās dzīves neaizskaramības un fiziskās drošības apdraudējums. Iespējamais sabiedrības ieguvums personu datu publiskas izmantošanas gadījumā nebūs samērojams ar konkrēto indivīdu aizskartajām tiesībām. Tādējādi, nosakot termiņa pagarinājumu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanai, personai tiek saglabāta iespēja pieprasīt ziņas attiecībā uz sevi par iespējamo VDK dokumentu esamību TSDC rīcībā, kā arī personai tiek saglabātas tiesības vērsties prokuratūrā ar pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu.

Zinātniskajai komisijai pētniecībai ir pieejami visi TSDC rīcībā esošie dokumenti, izņemot informāciju, kas satur ziņas par fizisko personu datiem. Likuma 9.pants nosaka informācijas neizpaušanas pienākumu. TSDC pienākums ir neizpaust VDK dokumentos esošo un centra iegūto informāciju par personu, ja šajā Likumā nav noteikts citādi. Attiecībā uz Zinātniskās komisijas locekļiem Likuma 9.pantā nav noteikts informācijas neizpaušanas pienākums. Saistībā ar fizisko personu datu izmantošanu,

Komisija ir uzskatāma par trešo personu. Likuma 18.pantā ir skaidri noteikts, ka VDK dokumenti, kuros nav informācijas par konkrētām fiziskajām personām, ir izmantojami un publicējami bez ierobežojumiem.

VDK kartotēka un operatīvie materiāli, kas atrodas TSDC, ir arī operatīvās darbības produkts. To interpretēšana ir ļoti komplicēta un tai ir liela morālas un ētiskas dabas slodze. Aģentūras datu izmantošanā saskaras trīs leģitīmas tiesības - personas tiesības uz privāto dzīvi un tiesības uz vārda labo slavu, sabiedrības tiesības izzināt savu vēsturi un izlūkošanas un pretizlūkošanas dienestu tiesības. Operatīvās darbības rezultātā iegūtajiem materiāliem ir daļēja ticamība, tie nevar tikt izmantoti kā patiesība pēdējā instancē. Valstis ar totalitāriem režīmiem nereģistrēja visu informāciju pilnā apjomā, tāpēc nav pieejams konteksts, tie rakstīti specifiskā valodā. Nav pilnas informācijas par konkrētu operāciju saturu, kādās tika iesaistīti aģenti un katrā konkrētā gadījumā sastopama dažāda attieksme.

Visās dokumentu grupās ir atrodama informācija gan par fiziskām personām, gan sabiedriskām organizācijām, interešu kopām, t.s. "pretvalstiskām organizācijām", situāciju raksturojoši materiāli konkrētā laika posmā. Personas dati, tostarp ziņas par dzīvesvietu, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, ir personas privātās dzīves sastāvdaļa. To nodošana trešajai personai ir regulēta vairākos normatīvajos aktos, kuros noteikta arī kārtība, kas jāievēro, lai attiecīgos datus varētu saņemt trešā persona. Datu izsniegšanas kritēriji ir noteikti Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā. Zinātniskās komisijas darbības uzdevums nesakrīt ar šajā pantā uzskaitītajiem nosacījumiem. Šo datu nodošana trešajai personai neatkarīgi no nodotās informācijas tālākās izmantošanas aizskar attiecīgo personu privāto dzīvi un līdz ar to uzskatāma par privātās dzīves ierobežojumu Latvijas Republikas Satversmes 96. panta un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas 8.panta izpratnē. Kā vairākkārtīgi atzinusi Satversmes tiesa, Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Savienības tiesa, privātās dzīves ierobežojums attaisnojams, ja tas ir noteikts ar likumu, nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā leģitīmu mērķu sasniegšanai un ir samērīgs ar tā mērķi.

Visa veida informācijai par Valsts drošības komitejas aģentiem, rezidentiem, konspiratīvo dzīvokļu turētājiem un uzticamības personām, lai to bez ierobežojumiem nodotu sabiedrības vērtēšanai, ir jābūt uzticamai, pilnīgai un patiesai. Nav pieļaujams, ka valsts atbalsta tādu ziņu par personām izplatīšanu, kas ir apmelojošas, daļēji patiesas vai nepilnīgas.

SAB skatījumā ir ļoti apšaubāms, vai Zinātniskajai komisijai šajā sastāvā ir iespējams sasniegt Likuma 1.panta 6.punktā norādīto mērķi līdz 2018.gada 31.maijam - zinātniski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.

Atbilstoši 2014.gada 20.augusta Ministru kabineta rīkojuma Nr.433 "Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei" 2.punktam, Zinātniskās komisijas priekšsēdētājs organizē komisijas darbu minētā rīkojuma 1.punktā noteikta mērķa īstenošanai.

Lūdzam Jūs savas kompetences ietvaros izvērtēt Zinātniskās komisijas vadības rīcību un sadarbības ar SAB rezultātus. SAB uzsver, ka nav skaidra Zinātniskās komisijas vadības argumentācija un nostāja uzskatot, ka Zinātniskās komisijas atsevišķu locekļu drošības pārbaudes nav nepieļaujamas. Atbilstoši 2004.gada 06.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" 25.punktam, telpas, kurās veic darbus ar valsts noslēpuma objektiem, ir kontrolējamas un nodrošinātas pret nepiederošu personu neatļautu iekļūšanu. Telpas, kurās tiek veikti darbi ar valsts noslēpuma objektiem, apmeklētāji var apmeklēt tikai institūcijas darbinieka pavadībā. SAB telpās ikdienā notiek intensīvs darbs, tajās uzturēs SAB darbinieki un notiek darbs ar klasificēto informāciju, tāpēc personām, kurām ir ilgstoši jāuzturas drošības iestādes telpās, SAB ir jāveic drošības pārbaudes procedūra. Tā ir obligāta drošības prasība, ko Zinātniskā komisija bez pamatojuma atsakās izpildīt. Jāpiebilst, ka kopumā drošības prasības apmeklētājiem pastāv visos Eiropas Savienības un NATO valstu dienestos.

Papildus ierosinām izvērtēt nepieciešamību likumā noteikt Zinātniskās komisijas pilnvaru apjomu un tai sniedzamo informācijas apjomu attiecībā uz TSDC rīcībā esošajiem dokumentiem.

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību likumā skaidri noteikt regulējumu par TSDC rīcībā esošajos dokumentos ietvertās informācijas un datu publiskošanu.

Ar cieņu direktors

Jānis Maizītis

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...