Pietiek :: Maizītis pasūdzējies, ka publiskoti dati par ēku, kurā viņš īrējis dzīvokli no nezināmo saimnieku Kipras ofšora
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis ir savdabīgā veidā reaģējis uz Pietiek publikāciju, kurā bija izklāstītas ziņas par viņa īrētā dzīvokļa Rīgā, Ģertrūdes ielā 39 saimniekiem, kas noslēpušies Kipras ofšorā, - kā izriet no Datu valsts inspekcijas oficiālas vēstules, augstā amatpersona pasūdzējusies šai iestādei, kura operatīvi secinājusi, ka šajā gadījumā esot „pārkāpta starp tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību robeža”.

Pietiek jau aprakstījis, publiski pieejamie dati liek domāt, ka SAB direktora Maizīša „privātais dators”, kurā saskaņā ar biroja apgalvojumiem neesot nekādas slepenas dienesta informācijas, visticamākais, nozagts no viņa īrētā dzīvokļa Rīgā, Ģertrūdes ielā 39, kura izīrētāji noslēpušies Kipras ofšorā, - tā liek domāt.

Pēdējos gados Maizīša amatpersonas deklarācija sakarā ar viņa „slepeno” amatu vairs nav pieejama, taču līdz 2013. gadam ar to varēja iepazīties katrs interesents. Cita starpā tā rāda, ka vairākus gadus amatpersona, kurai oficiāli pieder tikai zeme Taurenē, ir mētājusies no viena īrēta dzīvokļa uz citu – tas īrēts te no privātpersonas Valda Liepiņa, te no SIA T4.

Taču 2010. gadā Maizītis nostabilizējies un gadu no gada īrējis dzīvokli no viena izīrētāja – SIA Dekoruss. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, šo dzīvokli Maizītis īrē vēl joprojām, un tieši no tā tad arī notikusi viņa datora un policijas neatklātu citu „nenozīmīgu personisku mantu” zādzība.

Ja tā ir, tad izrādās, ka Latvijas galvenā specdienesta vadītājs īrē dzīvokli no uzņēmuma, kura patiesie īpašnieki ir noslēpušies kādā Kiprā reģistrētā ārzonas kompānijā un kurš pirms vairākiem gadiem bijis saistīts ar tādu odiozu personu kā kādreizējais Ogres komercbankas saimnieks Artūrs Jeresjko, kurš pirms pieciem gadiem tika minēts kā viens no Latvijas krievu preses kontrolētājiem kopā ar Krievijas senatoru, miljardieri Andreju Molčanovu un bijušao Krievijas Valsts domes deputātu, uzņēmēju Eduardu Janakovu.

Kā rāda Lursoft datu bāze, Maizīša īrētā dzīvokļa īpašnieka – SIA Dekoruss patiesie labuma guvēji jau kopš 2007. gada beigām ir noslēpušies ofšorā: Dekorusa vienīgais oficiālais kapitāldaļu īpašnieks ir Kiprā reģistrētā ārzonas kompānija Primasys Limited. Savukārt pirms tam uzņēmums piederējis vēl virknei citu ārzonas uzņēmumu.

Interesanti, ka sava nekustamā īpašuma izīrēšana Maizītim un citām personām Dekorusam nes nevis peļņu, bet gan zaudējumus: uzņēmuma 2016. gada apgrozījums ir bijis 227 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 89 tūkstoši eiro.

Laiks, kad Maizītis sāka īrēt dzīvokli no SIA Dekoruss, sakrīt ar laiku, kad ēka Rīgā, Ģertrūdes ielā 39 tika nodota ekspluatācijā. Pēc visa spriežot, Maizītis ne tikai nav savu dzīvokli aprīkojis ar signalizāciju, bet nav arī īres līgumu reģistrējis zemesgrāmatā.

Nekādus oficiālus komentārus par šīm Pietiek publiskotajām ziņām SAB direktors nav sniedzis, taču, pēc visa spriežot, viņš ir vērsies Datu valsts inspekcijā, lūdzot rīkoties saistībā ar viņa „privāto datu” izpaušanu.

Nu Pietiek rīcībā ir nonācis inspekcijas vadītājas Daigas Avdejanovas parakstīts vēstījums, kurā paziņots, ka „Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcija aicina Interneta vietnes administrāciju pēc iespējas ātrāk anonimizēt Interneta vietnē pieejamajā rakstā norādīto Datu subjekta dzīvesvietas adresi”.

Šo „aicinājumu” inspekcijas vadītāja pamatojusi ar to, ka „persona, gatavojot Interneta vietnē publicēto rakstu ar norādi uz Datu subjekta dzīvesvietas adresi, tādā veidā paužot savu viedokli par Interneta vietnē minēto gadījumu un realizējot Satversmes 100.pantā noteikto cilvēka pamattiesību – vārda brīvību, ir pārkāpusi starp tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību robežu”.

Pietiek jau vairākkārt ir atklāti paziņojis, ka uzskata Datu valsts inspekciju par vienu no parazītiskākajām valsts iestādēm Latvijā, tāpēc, protams, šis „aicinājums” netiks ņemts vērā. Toties varam pilnā apmērā šī „aicinājuma” tekstu publicēt:

„Datu valsts inspekcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka interneta vietnē https://www.pietiek.com/raksti/maizisa_dators_nozagts_no_dzivokla,_kura_iziretaji_noslepusies_kipras_ofsora (turpmāk – Interneta vietne) ir ievietota informācija par Jāni Maizīti (turpmāk – Datu subjekts), tai skaitā dzīvesvietas adrese.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 9.pants nosaka, ka dalībvalstis nosaka izņēmumus vai atkāpes no šīs nodaļas, IV nodaļas un VI nodaļas noteikumiem personas datu apstrādei, kas veikta tikai un vienīgi žurnālistikas nolūkiem vai mākslinieciskās vai literārās izteiksmes nolūkiem tikai tad, ja tie vajadzīgi, lai saskaņotu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ar normām, kas reglamentē vārda brīvību.

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 100.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Savukārt Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta pirmā daļa noteic, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institūciju puses.

Cilvēka pamattiesības ir vispārējie tiesību principi, un kolīzijas starp vispārējiem tiesību principiem ir risināmas, izmantojot svēršanas un vērtēšanas metodi, proti, nosakot, kuram no tiem ir lielāks “svars” konkrētās lietas ietvaros, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ar mērķi panākt labāko iespējamo risinājumu. Lai atrisinātu kolīziju starp vārda brīvību un personas datu aizsardzību (lai sabalansētu tiesības) ir jāvērtē konkrētās lietas apstākļi un jāveic samērīguma izvērtējums.

Veicot samērīguma invertējumu ir jāņem vērā sekojošie kritēriji tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību sabalansēšanai personas datu publicēšanas gadījumā:

“1. vai informāciju ir nepieciešams zināt sabiedrībai;

2. vai tā ir kāda svarīga sabiedrības interese;

3. vai persona, par kuru publicē informāciju (datu subjekts), ir publiska persona;

4. kā informācija tika iegūta;

5. vai informācija ir uzticama.”

Datu valsts inspekcija norāda, ka starp tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību pastāv zināma robeža, kuru pārkāpjot tiks veikta nelikumīga personas datu apstrāde.

Izvērtējot Interneta vietnē pieejamo informāciju, ir secināms, ka persona, gatavojot Interneta vietnē publicēto rakstu ar norādi uz Datu subjekta dzīvesvietas adresi, tādā veidā paužot savu viedokli par Interneta vietnē minēto gadījumu un realizējot Satversmes 100.pantā noteikto cilvēka pamattiesību – vārda brīvību, ir pārkāpusi starp tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību robežu.

Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcija aicina Interneta vietnes administrāciju pēc iespējas ātrāk anonimizēt Interneta vietnē pieejamajā rakstā norādīto Datu subjekta dzīvesvietas adresi.

Direktore D.Avdejanova

Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

Sagatavojis Kāršenieks, 67223131.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Vai es varēšu?

FotoVēlēšanu kampaņu triki vairās no vārdiem “Vai es varēšu?”. Jo zina, ka iebalsosies arī tie, kas par spēju un lietpratības sentimentiem galvu nelauza un iespējas virza pa priekšu spējām. 
Lasīt visu...

21

"Progresīvo” programma: solidaritāte, vienlīdzība un sociālā drošība, bet par aizsardzību ne vārda

Foto"Progresīvo vērtības": Brīvība - Solidaritāte - Vienlīdzība - Daba – Vide. "Progresīvie" sakņojas sociāli atbildīgas demokrātijas tradīcijā.
Lasīt visu...

21

Bailes no patiesības un patiesības korumpētība

FotoMūsdienu Latvijā viena no psiholoģiski traumatiskākajām un sociāli amorālākajām izpausmēm ir bailes no patiesības par dzīves realitāti. Sastopama patiesības konsekventa noklusēšana.
Lasīt visu...