Iesaki rakstu: 
Mediķu lokā jau ilgāku laiku tiek pārrunātas ziņas par Latvijas Universitātē (LU) notikušām darbībām, kas saistītas ar LU vēlmi iedzīvoties Eiropas Savienības finansējumā. Tieši pašlaik, kad LU rektors Mārcis Auziņš pats sevi virza par Latvijas prezidentu, visnepareizāk būtu noklusēt par ievērojama skaita studentu pievilšanu un Eiropas naudas apšaubāmu izlietošanu.
M.Auziņš vienmēr izrādījis sevi kā augstākās izglītības ekspertu, tomēr par to rodas lielas bažas, redzot, ko LU ir izdarījusi ar spēcīgo Latvijas medicīnas izglītību. Kamēr medicīnas izglītību nodrošināja tikai Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), bijušais Rīgas Medicīnas institūts, tā bija uzticama un ar labu reputāciju gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Vēlme pelnīt naudu un par katru cenu apgūt Eiropas fondus rada riskus ne vien LU, bet visai Latvijai kopumā. Piemēram, vairāki simti apšaubāmie medicīnas māsām izsniegtie diplomi.
2009. gada vasarā Eiropas Sociālā fonda projekta „Veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītības nozares ilgtspējīgai attīstībai” ietvaros arī LU tika uzsākta apmācību programmu īstenošana māsu tālākizglītībai - pamatspecialitāšu ieguvei. Mērķis bija pārkvalificēt padomju laikā izglītotās māsas, lai tās iegūtu bakalaura diplomus un iegūtu kādu no māsu pamatspecialitātēm, piemēram, bērnu aprūpes māsa u.c. Īsti nebija skaidrs, vai attiecīgā studiju programma ir akreditēta.
Cerētās bakalaura studiju programmas vietā studenti tika apmācīti tālākizglītības kursos, solot vēlāk piešķirt bakalaura diplomu. Pēc māsu saceltā skandāla, jo viņas saprata, ka ir pieviltas, īsi pirms izlaiduma tika ieskaitītas LU koledžas līmeņa programmā. Par nepilnu 3 mēnešu studijām māsām piešķīra augstskolas diplomus, kas ir pretrunā ar visiem attiecīgajiem likumiem. Un šādi tika apgūta Eiropas Sociālā fonda nauda. Ārstu pārkvalifikācija notika līdzīgā veidā. Tas viss neraisītu lielas bažas, ja tas neattiektos uz ārstiem un māsām, kam jāārstē cilvēki.
Par medicīnas izglītības kvalitātes pazemināšanos var runāt arī nesen atvērtās LU zobārstniecības programmas ietvaros. Laikā, kad ierobežoja studiju programmu dublēšanos, LU par katru cenu tika virzīta zobārstniecības programma. Kā pamats tika minēts it kā no ārzemēm saņemtais finansējums programmas izveidošanai. Pašlaik iedzīvotāji nezina, kas viņiem urbs vai raus zobus – vai labi izglītoti zobārsti un zobu ķirurgi, kas izglītojušies labi aprīkotās RSU klīnikās, vai arī, kas šo izglītību apguvuši dažu gadu laikā vienā no LU auditorijām? Labi zināms, ka zobārstniecībā nepieciešama ievērojama materiālā bāze ar mācību klīnikām un iekārtām. Tieši tāpēc šīs programmas akreditācija nebija iespējama vairāku gadu garumā. Vai tiešām tas bija valstiski domāts, ka LU M.Auziņa vadībā nodublēja visdārgāko studiju programmu valstī, sākot visu no nulles, lai apgūtu finansējumu un orientēties uz peļņu?
Pārņem bažas, ja iedomājas, ka šādā veidā Mārcis Auziņš turpinātu strādāt kā prezidents.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
