Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Četras masu nemieru novēršanai paredzētas vienības, ko Valsts policija šī gada laikā plānojusi izveidot Latvijas reģionos, tiks radītas, noplicinot jau tā traģiski nenokomplektētos policijas štatus un izmantojot pašreizējo policijas budžetu, - to ir spiests apliecināt Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

To, ka Valsts policija šī gada laikā plāno Latvijas reģionos izveidot četras masu nemieru novēršanai paredzētas vienības, Ķuzis publiski paziņoja šā gada februāra vidū.

Taču ne Ķuzis, ne iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis vai pašreizējais Ministru prezidents Māris Kučinskis tā arī nav atklājuši ne to, uz kādas situācijas analīzes pamata šis plāns ir izstrādāts un akceptēts, ne to, cik īsti izmaksās šādu vienību izveidošana un uzturēšana, ne arī to, kur tiks ņemts pienācīgi apmācīts personāls šādām vienībām.

Pēc visa spriežot, nekāda analīze tā arī nav tikusi veikta, jo arī pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas Ķuzis var paskaidrot tikai to, ka šāds plāns sagatavots, pamatojoties uz Nacionālās drošības plānu un Kučinska valdības rīcības plāna 85.1. punktu.

Savukārt šajā punktā minēta tikai un vienīgi apņemšanās „sadarbībā ar citām valsts institūcijām izstrādāt Nacionālās drošības plāna un Nacionālā pretterorisma plāna grozījumu projektus un pēc to apstiprināšanas uzsākt tajos paredzēto pasākumu īstenošanu”.

Taču Ķuzis ir bijis spiests atzīt, ka šīs vienības, kuru oficiālais nosaukums būs „Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Speciālo uzdevumu bataljona Reģionālās rotas”, tiks veidotas Valsts policijas piešķirtā budžeta ietvaros un „izmaiņas tiks veiktas iekšējo resursu ietvaros, nodrošinot papildus apmācības Valsts policijas koledžā”.

Kā zināms, pēdējos pāris gados Valsts policijas vadība aizvien intensīvāk sāk izrādīt rūpes par iespējamu nemieru apspiešanu. Tieši Ķuzis bija tā amatpersona, kas pieņēma lēmumu, ka pagājušā gada 18. novembra valsts svētku parādē jāpiedalās arī tādai valsts spējas aizsargāties no pašas iedzīvotājiem demonstrējošai tehnikai kā protestētāju izgaiņāšanai paredzētajam ūdensmetējam un mūsdienu "melnajai bertai" - speciālajam autobusam, kas domāts aizturēto konvojēšanai.

Pašās parādes beigās braucošais ūdensmetējs (attēlā), kas paredzēts „nepareizu” demonstrantu izklīdināšanai, vairākiem Pietiek lasītājiem bija radījis jautājumu – kāds šādai tehnikai un tāpat parādē izrādītajam konvojēšanas autobusam ir sakars ar valsts svētkiem un vai tiešām bruņoto spēku parādē valstij jāizrāda, ka tā domā arī par savu drošību no pati saviem iedzīvotājiem.

Aizsardzības ministrija no šīs izrādīšanas norobežojas, - tai ar šo tehniku neesot nekāda sakara. „Katra militārajā parādē iesaistītā institūcija atbilstoši savai profesionālajai specifikai izvērtē un attiecīgi pieņem lēmumu ar kādiem resursiem piedalīties parādē, pēc iespējas visaptverošāk parādot sabiedrībai savas spējas, uzdevumus un dienesta specifiku,” – šāds ir ministrijas diplomātiskais skaidrojums.

Savukārt Valsts policija apliecina, - lēmumu par ūdensmetēja un aizturēto konvojēšanas autobusa piedalīšanos valsts svētku parādē pieņēmis Valsts policijas priekšnieks Ķuzis. Lēmums par „Valsts policijas tehnikas nodrošināšanu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītajā svētku parādē” viņš pieņēmis, jo „šāda veida parādēs tiek demonstrēts iespējami plašs dienesta rīcībā esošas tehnikas klāsts”.

Ķuža skatījumā valsts varai vienādi esot jārūpējas par savu aizsardzību kā no ārējiem ienaidniekiem, tā no pašas iedzīvotājiem. „Jāpiebilst, ka Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītā parādē Valsts policija ar tehniku piedalījās pirmo reizi un tas saistāms ar valsts ārējās un iekšējās drošības nenošķiramību,” skaidro Valsts policija.

Spriežot pēc publiski parādījušās informācijas, Valsts policijai ir pamats lepoties ar izrādīto tehniku, - ūdensmetēja iegāde no nodokļu maksātāju līdzekļiem varētu būt izmaksājusi vairāk nekā 300 tūkstošus eiro.

Valsts policija gan nav ziņojusi par tā iegādi, taču pirms trim gadiem informēja, ka 2015. gadā plānojot iegādāties „mazgabarīta ūdensmetēju pūļa savaldīšanai”, kas varētu izmaksāt aptuveni 314 tūkstošus eiro. Tad arī tika ziņots, ka vēl aptuveni 440 tūkstošus eiro izmaksāšot četri „speciālie transportlīdzekļi personāla pārvietošanai masu nekārtību apstākļos”.

Savukārt 2016. gadā Valsts policijas vadība ziņoja, ka, lai gan Eiropā esot valstis, kurās neesot neviena ūdensmetēja, Latvijai ar vienu šādu tehnikas vienību esot par maz un būtu nepieciešams vēl viens šāds demonstrantu izklīdināšanas līdzeklis.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Apkaunojošais 24.septembris jeb Melnā Pirmdiena

Foto2018.gada 24.septembrī būs pirmdiena. Tā būs apkaunojošākā pirmdiena Latvijas vēsturē. Tā būs Melnā Pirmdiena – Latvijā līdz šim finansiāli nepiedzīvotas un ārprātīgas prettautiskās rīcības diena. Melnā Pirmdiena kļūs kolosālas bezjēdzības, izšķērdības, bezatbildības, vienaldzības diena. Melnā Pirmdiena kļūs uzskatāms simbols visiem finansiālajiem noziegumiem, kādus politiskā vara ir pastrādājusi pēcpadomju gados.
Lasīt visu...

6

KNAB priekšnieks Straume atstrādā savu politkrusttēvu labvēlību

FotoŠodien žurnālā Ir KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paudis "savu neizpratni par vairāku senu lietu neizmeklēšanu līdz galam", un nu viņš tās esot cēlis gaismā.
Lasīt visu...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...