Iesaki rakstu: 
Manā dzīvē ir divi svarīgi jautājumi, uz kuriem nespēju rast atbildes. Pirmais – kāpēc masu mediji bez jebkāda filtra tiražē bezjēdzīgus un pat bīstamus uztura padomus. Otrais, daudz mazsvarīgāks – kāda ir dzīves jēga un vai pastāv dzīvība ārpus Saules sistēmas.
Fakts, ka internets ir viena liela miskaste, nevienu vairs nepārsteigs. Nepārbaudīti un neapstiprināti veselības un uztura padomi katru dienu dāsni nonāk ziņu portālos, izgulsnējoties sadaļās "Viņa", "Sieviete" un "Veselība". Tiklīdz nonāk pie veselības un uztura, pat tie kanāli, kas ikdienā iepriecina ar kaut cik kvalitatīvām ziņām par sabiedrību un politiku, pēkšņi kļūst līdz nelabumam dzelteni un stāsta, ka vēzi ārstē ar sodu un ka šokolāde ir efektīvs līdzeklis svara samazināšanai.
Taču tas, kas mani interesē, ir nevis pats miskastes saturs, bet veids, kā tajā miskastē var nonākt. Vai tiešām mediju darbiniekiem ir tik ļoti vienalga par satura kvalitāti, ka tie gatavi publicēt jebko? Paeksperimentēsim!
Brīnumainas pārvērtības
Internets iemācīja man, ka es varu kļūt par jebko. Tāpēc es kļuvu par dziednieci. Sertificētu dziednieci, jo, bez šaubām, vārds "sertificēts" piešķir papildu bonuspunktus jebkurai profesijai.
Lai kļūtu par sertificētu dziednieci, nepieciešama virkne sarežģītu procedūru: pietiek sevi nosaukt par tādu. Tā dzima sertificēta dziedniece Laila Ozoliņa. Laila tāpēc, ka uz dullo atvēru plānotāju un trāpīju uz 2. martu. Ilgi nevarēju izšķirties starp Lavīzi, Luīzi un Lailu, līdz saprastu, ka vārda "Laila" vibrācijas atstāj spēcīgāku enerģētisku iespaidu. Lai enerģētisko iespaidu pastiprinātu vēl vairāk, paņēmu klāt spēcīgu, latvisku uzvārdu. Kaut kur biolaukā notika īssavienojums, un sertificētā dziedniece bija gatava sākt rakstīt.
Laila izveidoja sev e-pastu inboxā. Jo tas ir latviski, un Lailai dzīvē noteikti pietrūkst Dormeo matrača reklāmas.
Apkopojot ilgstošu Praksi, Viedumu un Kosmosa sarunu kopsavilkumu, ko jaunizceptā dziedniece ieguva 20 eksistences minūtēs, cienījamā dziedniece Laila sāka rakstīt. Sasmērējot gana daudz sviesta uz papīra, ieguvu rakstu, kas aicināja:
- Neēst ķiplokus un sīpolus, jo tiem ir slikta enerģētika;
- Neēst eksotiskus augļus un produktus, ko latvieši nekad nav ēduši, jo tos nespēj pilnvērtīgi sagremot mūsu "ģenētiskais kods";
- Badoties un detoksificēties;
- Taisīt kafijas klizmu.
Iedevu palasīt savu veikumu cīņu biedrenei Zimbai, kas ar sajūsmas pilnu saucienu "Beidzot man dzīvē noderēs baltu filoloģija!" pielika rakstam klāt mazliet latviskās dzīvesziņas un kafijas klizmas latvisko māsu – kliņģerīšu tējas klizmu.
Protams, visi ieteikumi ir absolūti antizinātniski un aplami.
Pēc pāris stundām Laila nosūtīja savu rakstu visiem interneta medijiem, kas ienāca prātā. Fails "Patiesi-dziedniecisks-uzturs.docx" aizceļoja meklēt savu vietu interneta miskastē.
Rezonanse
Atzīšos godīgi – man ne jausmas, vai interneta portāli vispār publicē informāciju, ko viņiem atsūta nezināmas izcelsmes subjekti. Lielas cerības es neliku un gandrīz jau aizmirsu par savu mazo nerātnību, līdz nākamajā dienā atnācu uz darbu, atvēru delfi.lv un ieraudzīju... ka mans raksts ir nopublicēts (http://www.delfi.lv/vina/veseliba/vesela-un-laimiga/dziednieces-ieteikumi-kapec-latviesiem-nevajadzetu-est-sipolus-kiplokus-un-bananus.d?id=46822149)! Turklāt nevis oriģināls, bet smuki pārfrāzējot.
Neatpalika arī Dievietei.lv (http://dievietei.lv/sertificeta-dziedniece-laila-ozolina-patiesi-dziedniecisks-uzturs/), kas gan ir drusku mazāk pārsteidzoši.
Izbaudot uz sevis kognitīvo disonansi no "nezinu, raudāt vai smieties" sērijas, gāju izdarīt secinājumus.
Ko tas nozīmē?
Īsi un kodolīgi – neskatoties uz to, ka rakstu ir nopublicējuši tikai divi portāli, viens no kuriem ir delfi.lv, tas jau ir daudz, jo publikāciju skaitam būtu jābūt precīzi nullei. Nevar zināt, vai nenopublicēs vēl kāds. Man, tev, tavai māsai – pusaudzei vai vecmāmiņai – pensionārei tika piespēlēta informācija:
- Informācija, kuras autors ir nezināms cilvēks. Vai tiešām mēs ticēsim kādam tikai tāpēc, ka viņš sauc sevi par sertificētu dziednieku?
- Informācija, kuras autora kvalifikāciju neviens pat nav iedomājies pārbaudīt. Pat ja mēs ticam dziedniekiem, varbūt būtu vērts uzzināt dziednieku reģistrā, vai tāda Laila Ozoliņa vispār pastāv?
- Informācija, kas ir klaji šarlatāniska un vienkārši muļķīga: detoksifikācija ir mīts, kafijas klizma ir bezjēdzīga un bīstama, ēdienam nav enerģētikas un jēdzienu "uztura ģenētiskais kods" es izdomāju pati. Ja cilvēks atteiksies no eksotiskajiem augļiem ziemas periodā, kad vietējais piedāvājums nelutina ar daudzveidību, un ielies sev dibenā kliņģerīšu tēju, kas būs atbildīgs par sekām?
Secinājumi
Mēs dzīvojam laikmetā, kad pagūglēt ir refleksīva atbilde uz smadzeņu "vajag informāciju" kairinājumu. Un faktiski katra cilvēka dzīvē pienāk jautājums, kad smadzenes prasa uzzināt, ko ēst un kā notievēt.
Tāpēc jebkuram, kas publicē informāciju par veselību un uzturu, jāpārliecinās, vai informācija nāk no droša un ticama avota. Kas nav DailyMail kārtējais "britu zinātnieki pierādījuši". Un nedrīkst publicēt to, kas izklausās pēc pilnīgām muļķībām. Var kļūdīties un noticēt tam, kas izklausās nopietns – tas ir normāli. Bet publicēt izteiktus murgus nav piedodami.
Nenoliegšu – es ļoti labi saprotu portālus, kas negrib publicēt zinātniskus rakstus, jo tie nav adaptēti ar zinātni nesaistītam lasītājam – tos vienkārši neviens nelasīs. Un tikpat labi es saprotu lasītājus, kuri nevēlas pavadīt laiku, meklējot, ko nozīmē kārtējais sarežģītais termins rakstā. Mums ārkārtīgi pietrūkst labu zinātnes žurnālistu, kas varētu tulkot zinātni no zinātniskās valodas uz vieglu uztveramu ikdienas valodu.
Daži padomi raksta kvalitātes izvērtēšanai
Izvērtē avotu, kurā raksts ir publicēts. Vai tas ir kvalitatīvu ziņu avots vai "dzeltens" portāls? Vai šī ir medicīnas rakstura lapa vai alternatīvās medicīnas blogs?
Apskati, vai rakstam ir autors. Raksti bez autoriem jau norāda uz to, ka par izvietoto informāciju neatbild neviens.
Ja autors ir norādīts, izvērtē, vai viņa personība ir īsta. Ja ir, padomā, vai izglītība un kvalifikācija atļauj izteikties par uztura jautājumiem. Ļoti bieži par uzturu izsakās jogas pasniedzēji, astrologi, naturopāti, dziednieki, ezotēriķi. Tie nav uzticami informācijas avoti.
Apskati raksta stilu. Ja tekstā redzi frāzes "Brīnumainais atklājums", "Aizmirsti visu, ko līdz šim zināji par X", "Noslēpums, ko tev nekad neizstāstīs ārsti", "Veic brīnumus" — pret rakstīto jāizturas ļoti skeptiski.
Atslēgvārdi, kas var norādīt uz raksta pseidozinātniskumu: "paātrina vielmaiņu", "detox", "uztura enerģētika", "brīnumainas molekulas", "revolucionāra formula", "specifisks produkts X ārstē saslimšanu Y".
Labam rakstam būtu jābūt pamatotam ar pētījumiem, ko parasti izvieto atsaucēs.
Uztura jomā ir daudz argumentācijas kļūdu. Ja redzat, ka raksts pamato kādu diētu vai uztura shēmu ar vārdiem "mūsu senči ēduši un nav slimojuši" , "slavenība X notievēja ar šo diētu, tāpēc tev arī ir jāizmēģina", "dabiski produkti ir labi, nedabiski – inde", pret izlasīto jāizturas ļoti skeptiski. Mūsu senču dzīvildze nebija diez ko gara, jēdziens "dabisks" ir kārtējais mārketinga triks, ar ko pārdot, un slavenības diemžēl ļoti bieži ir pseidozinātnes izplatītāji.
Ja nerodas pārliecība – pajautā speciālistam! Vienkārši uzraksti Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu Asociācijai vēstuli, un tev atbildēs.
* Pārpublicēts no http://ksenijakomente.lv/mediju-atbildiba-ka-ksenija-par-dziednieci-kluva
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
