Mēģinās nepieļaut „mazo amnestiju”, tās „izbīdītāji” nav noskaidroti
PIETIEK30.11.2010.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Lai nepieļautu „mazo amnestiju” personām, kuru darbības tiek izmeklētas vai kuras jau tiek tiesātas par autortiesību un blakustiesību kriminālpārkāpumiem, Saeimas Juridiskā komisija jau ceturtdien steidzamības kārtā centīsies virzīt grozījumus Krimināllikumā (KL). Kļūda vai kāda tīšuprāt ielobēta likuma norma iepriekš nepamanīta izgājusi cauri Tieslietu ministrijas (TM), valdības un Saeimas filtram, nav nevainīga kā varētu šķist – tā attiecas arī uz kriminālprocesiem, kuros nodarītie zaudējumi mērāmi desmitos un pat simtos tūkstošos latu, uzsver tieslietu ministra padomnieks, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis. TM uzsākta iekšējā izmeklēšana, lai noskaidrotu, no kurienes grozījumiem „izaugušas kājas”.
Kļūda attiecas uz 21. oktobrī 9. Saeimas pirmspēdējā plenārsēdē pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem no tā izslēgts 149. pants par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem, to daļēji iestrādājot 148. pantā.
Tieslietu ministrijas darba grupai, kura strādājusi pie Krimināllikuma grozījumiem, bijusi doma dekriminalizēt 149. panta 1. daļu, kurā ir runa par autortiesību vai blakustiesību objektu iegūšanu realizācijai, uzglabāšanu vai slēpšanu atkārtoti gada laikā, ja tie publicēti, reproducēti vai kā citādi izmantoti, pārkāpjot autortiesības vai blakustiesības.
Par to līdz šim bija paredzēts sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām ar vai bez mantas konfiskācijas. Pēc 2011. gada 1. janvāra šie tiesās vai izmeklēšanas iestādēs vēl esoši kriminālprocesi būtu izbeidzami un tālāk izskatāmi Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā, paredz 9. Saeimas pieņemto Krimināllikuma grozījumu pārejas noteikumi.
Iestrādājot likumā pārejas noteikumus, tīši vai nejauši tikušas „aizmirstas” 149. panta 2., 3., un 4. daļas, kurās ir runa jau par smagākiem autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem lielā apmērā un personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās vai organizētā grupā un gūstot no tā materiālu labumu. Atkarībā no konkrēta nozieguma klasifikācijas par to iespējams piespriest pat līdz piecu vai septiņu gadu ilgu cietumsodu.
Pašlaik tiesās atrodas astoņas krimināllietas, no kurām četrās apsūdzības celtas pēc šīm 149. panta smagākajām daļām. Tomēr noprotams, ka trauksmi pēdējā brīdī cēlusi kāda izmeklēšanas iestāde, kurā atrodas viena vai divas apjomīgas lietas, kas 1. janvārī būtu jāizbeidz.
„Neviens jau nešaubās par priekšlikuma būtību – ka tā ir pareiza. Kļūda ir ielaista, veidojot pārejas noteikumus,” Pietiek saka Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība). „Šeit ir mēģināts jauši vai nejauši panākt, ka tiek izbeigtas vismaz 10 krimināllietas, paldies dievam, ka šī norma stājas spēkā tikai no 1. janvāra, pretējā gadījumā būtu ļoti liels skandāls.”
Tam, ka sākotnējā ideja ir atbalstāma, piekrīt arī bijušais ģenerālprokurors Maizītis. Tomēr ierēdņu kļūdas, neprofesionalitātes vai kāda ieinteresētības dēļ izveidojusies situācija, kurā uz 149. panta kārtībā apsūdzētajiem iestāsies „tāda kā mazā amnestija”. Savukārt, ja Saeima ceturtdien atsauksies Čepānes aicinājumam steidzamības kārtā labot likumdošanas brāķi, jau tiesvedībā vai izmeklēšanā esošās lietas tiks izskatītas līdz galam saskaņā ar Krimināllikuma 149. pantu.
Problemātiskie Krimināllikuma grozījumi izstrādāti Tieslietu ministrijas Krimināllikuma darba grupā, kur pārstāvētas visas ieinteresētās institūcijas, Ģenerālprokuratūru un Iekšlietu ministriju ieskaitot. Tālāk grozījumi izgājuši caur Valsts sekretāru sanāksmei, Ministru kabineta komitejai, valdībai un visbeidzot 9. Saeimas Juridiskajai komisijai, kur nonākuši šā gada februārī, sākti skatīt vēl, kad tās priekšsēdētāja bija Vineta Muižniece, un beigti jau Mareka Segliņa (Tautas partija) laikā. Grozījumi savā ceļā līdz pieņemšanai attiecībā uz 149. pantu un tā piemērošanas pārejas noteikumiem nav mainīti, tātad kļūda iestrādāta jau sākotnēji, un par tās nepamanīšanu atbildīga visa lēmumu pieņēmēju ķēde.
Tieši tas, ka filtrs, caur kuru vairākus mēnešus gājuši Krimināllikuma grozījumi, ir tik blīvs, Pietiek aptaujātajos vēl aizvien saglabā neticību, ka tos kāds mērķtiecīgi virzījis. „Es, protams, ceru, ka tā ir tikai nolaidība, jo, ja man būs citi fakti, tad amatpersonas lidos,” Pietiek saka Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Viņš jau pieprasījis paskaidrojumus no atbildīgajiem ministrijas ierēdņiem, tostarp Krimināltiesību departamenta direktores Indras Gratkovskas, kura bijusi grozījumus izstrādājušajā darba grupā.
Iekšējā apstākļu noskaidrošana turpinoties un līdz pilnīgai skaidrībai Lazdovskis neprognozē par tālāko rīcību. Zināms, ka TM vadībai misēkli pirms divām nedēļām atzinuši paši ierēdņi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
