„Meierovica biedrības" Ceļamaize Saeimai un valdībai

„Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām", atbalstot vēlētāju vēlmi redzēt progresīvas pārmaiņas sabiedrības pārvaldē, iesniedz Saeimas deputātiem un valdības ministriem Ceļamaizi: novēlējumu par darbībām, kuras jaunievēlētajai Saeimai un valdībai nākamajos četros gados būtu jāveic, lai Latvijas valsts būtu tā vieta, kur vēlētos dzīvot un strādāt Latvijas pilsoņi un par kuru mums nebūtu jākaunas.

Veidojot Ceļamaizi, esam ieklausījušies ap 80 dažādu jomu pieredzējušu zinātāju viedoklī. Daudzas būtiskas darbības jau ir uzskaitītas Valda Dombrovska valdības deklarācijā. Mēs ceram, ka tās tiks pildītas. Mēs esam uzsvēruši 10 stratēģiski būtiskākos jautājumu blokus - 10 sāls graudus.

1. Atjaunot sabiedrības uzticību valsts varai

Spēcīga Saeima, kompetenta un enerģiska valdība, godīgi un atbildīgi politiķi, priekšvēlēšanu solījumu un partiju programmu ievērošana.

Saeimai jāuzsāk pildīt Satversmē noteiktie pienākumi, organizējot saturiskas debates par galvenajiem ncībpolitikas jautājumiem, jāveido izpildvaras patiesa atskaitīšanās lēmējvarai. Kā piemērs aplamai domāšanai uzskatāma „Vienotības" un ZZS sadarbības līgumā paustā koalīcijas apņemšanās neierosināt deputātu jautājumu uzdošanu ministriem.

Zemo politiķu un valsts varas institūciju prestižu iespējams atgūt ar vārdu un darbu saskaņu, ētikas prasību paaugstināšanu pret politiķiem, spēju ieklausīties apkārtējos, paraudzīties pāri savas šaurības, iecirtības un paštaisnuma robežām. Lai mazinātu aizdomas par deputātu ietekmējamību, Saeimai jāatsakās no aizklātajiem balsojumiem.

2. Valsts pārvaldību visos līmeņos veidot gudru, godīgu un efektīvu

Apsveicama ir valdības apņemšanās veidot mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Institūciju skaita un funkciju mazināšanai jābūt apvienotai ar jaunu, zinošu, moderni domājošu un uz reformām orientētu darbinieku piesaistīšanu, ar depolitizāciju un debirokratizāciju. Valsts pārvaldē plānošanas un atskaitīšanās sistēma jāorientē uz rezultātu, nevis formālu izpildi. Tāpat kā politiķiem, arī valsts pārvaldes darbiniekiem ir jāspēj uzturēt regulārs dialogs ar sabiedrību. Valsts pārvaldes lēmumiem jābūt caurskatāmiem un ar ekspertīzi pamatotiem. Iedzīvotājiem ir jāgūst pārliecība, ka viņu maksātie nodokļi tiek apdomīgi un pamatoti tērēti valsts interesēs.

3. Izvēlēties darbības prioritātes, kas uzlabotu Latvijas konkurētspēju, tēlu un atpazīstamību Eiropā

Valsts vadītājiem jāspēj skaidri un tautai saprotami nosaukt un īstenot valsts attīstības mērķus un prioritātes.

Pieņemot lēmumus, jāsaskata to mijiedarbība ar citiem procesiem, ietekme uz valsts attīstību ilgtermiņā un atbilstība izvirzītajiem mērķiem. Četri gadi nav ilgs laiks, tādēļ svarīgi ir neieslīgt daudzās sīkās darbībās, bet koncentrēties uz būtisko.

4. Paturot prātā Rietumu vērtību orientāciju un stratēģisko partnerību, radīt pamatu katram Latvijas iedzīvotājam sajust piederību šai valstij un lepoties ar to

Jāpanāk sabiedrības vairākuma sapratne par to, ka Latvija ir neatņemama Eiropas telpas sastāvdaļa, ka integrācija Eiropas Savienībā un NATO ir neatgriezeniska, ka Ziemeļvalstu labklājības modeļa pārņemšana ir iespējama vien kopā ar noteiktiem izpratnes un uzvedības standartiem. Eiropa ir jāpiedzīvo un jāsajūt. Latvijas kā modernas 21.gadsimta valsts pazīmei jābūt spējai iesaistīt sabiedriskajā dzīvē arī krieviski runājošo sabiedrību, spējai ieklausīties savādākā, citādi domājošā.

5. Mazināt noslāņošanos un nevienlīdzību sabiedrībā, radīt vienādas iespējas visiem

Nodokļi ir jāmaksā visiem, arī bagātajiem. Palielinot nodokļu slogu, īpaši jārūpējas par mazāk nodrošinātajiem, bet ilgtermiņā - arī par sabiedrības vidusslāņa veidošanu.

Latvija nevar būt miljonāru un nodokļu nemaksātāju paradīze. Ir jāveido vide, kas sniedz visiem uzņēmējiem vienādas iespējas, vienādus konkurences nosacījumus un rosina ilgtermiņa investoru ienākšanu Latvijā. Valsts iepirkumu sistēmai jāatbalsta godīgi nodokļu maksātāji. Sociālās palīdzības sistēma jāorientē uz iedzīvotāju apmācību kā „noķert zivi", nevis kā ilgtermiņā izmantot sociālos pabalstus, veicinot bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū.

6. Nebaidīties veikt smagas un nepopulāras reformas, lai ilgtermiņā Latvija spētu piemēroties globalizācijas, demogrāfiskās situācijas un valstu savstarpējas konkurences nestiem izaicinājumiem

Latvijas izaugsmes galvenais resurss ir zināšanas. Augstākās izglītības un profesionālās izglītības sistēmai nepieciešami kardināli uzlabojumi, bet vispārējās izglītības sistēmai jāspēj pārdzīvot demogrāfiskās situācijas radīto skolēnu skaita strauju samazināšanos. Augstākās izglītības iestādēs jārada iespēja klausīties lekcijas Eiropas Savienības izplatītākajās valodās, jāveicina studentu un pasniedzēju apmaiņa. Bērniem, beidzot skolu, ir jābūt nodrošinātiem gan ar zināšanām, gan prasmēm, gataviem konkurēt strauji mainīgajā globālajā pasaulē. Formālajai izglītībai jābūt balansā ar neformālo izglītību. Pedagoģiskajām iestādēm jāsadarbojas ar nevalstisko sektoru. Īpaša uzmanība ir pievēršama jaunajai paaudzei - attīstot dažādas programmas un atbalstot nacionālo jaunatnes organizāciju darbību un iniciatīvas.

Veselības nozares reforma jāveic, pārskatot principus, kā tiek plānoti finanšu līdzekļi, īpašu uzmanību piemērošot atdeves - efektivitātes rādītājiem un vienādam atalgojumam par līdzīgu darbību dažādas iestādēs. Veselības apdrošināšanai ir jābūt pieejamai visiem iedzīvotājiem. Ar e-sistēmu palīdzību pacientiem un ārstiem jārada iespēja sekot līdzi gan slimību vēsturei, gan valsts veiktajiem maksājumiem.

7. Mazināt reģionu, pilsetu-lauku atšķirības un nošķirtību

Ekonomiskā krīze un teritoriālā reforma ir padziļinājusi ekonomiskās atšķirības starp reģioniem, bagātajiem un nabagajiem novadiem. Dzīves kvalitātes saglabāšana ārpus lielajiem attīstības centriem, infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība ir svarīga ne tikai policentriskas attīstības veicināšanai, bet arī sociāla miera un latviskuma saglabāšanai. Īpaša uzmanība pievēršama Latgales konkurētspējas uzlabošanai. Lauku attīstības politika veidojama kopsakarā ar reģionālās attīstības politiku, veicinot jauniešu piesaisti laukiem un mazajām pilsētām, kooperācijas attīstību un izstrādājot lauku ilgtermiņa attīstības stratēģiju. Latvijas lauki, zeme un mežs ir Latvijas nacionālais resurss.

8. Tiesu varas, iekšlietu un drošības struktūras pārorientēt uz iedzīvotāju tiesību aizsardzību, tās nevar būt piesegs kontrabandai, negodīgumam un draugu būšanai

Latvijas valsts drošības un aizsardzības struktūrām jābūt profesionālām, moderni ekipētām un sociāli aizsargātām. Policijas darba organizācijai un struktūrai jābūt caurskatāmai un saprotamai, jāmazina lieka birokrātija. Veicot sistemātisku apmācību, policijai jākļūst mūsdienīgākai un ar augstāku darba ražīgumu. Tiesu sistēmai jānodrošina lietu izskatīšana saprātīgos termiņos, „mazo" prasību standartizēta izskatīšana, rakstveida procesa paplašināšana. Uzņēmumu reģistram jābūt neatkarīgam no politiskas ietekmes.

9. Enerģētiskās neatkarības palielināšana, energoefektivitāte

Valsts suverenitāti stiprina patiesas rūpes par nacionālajiem resursiem un atkarības mazināšana no viena enerģijas piegādātāja. Mazāks enerģijas patēriņš uz vienu pievienotās vērtības vienību. Māju siltināšanas pasākumi jāpadara iedzīvotājiem un pašvaldībām izdevīgāki.

10. Veicināt pilsoniskumu un iedzīvotāju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā

Politiķiem un ierēdņiem nav jānoniecina idejas un pilsoniskas iniciatīvas, bet jāļauj tām „uzplaukt". Daudzi pamet valsti ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ, bet arī domu šaurības, egoisma un sistēmiskas muļķības dēļ. Svarīgi ir atbalstīt iedzīvotāju apvienošanos labu darbu, novatorisku ideju īstenošanai. Jāturpina veidot mehānismi, kas stimulētu Latvijas iedzīvotājus finansiāli atbalstīt nevalstisko organizāciju un nodibinājumu darbību, piemēram, ieviešot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides.

Šodien, Lāčplēša dienā un 92.gadadienā kopš Lielbritānija de facto atzina Latvijas valsti, „Meierovica biedrība" ar šo Ceļamaizi vēlas atgādināt arī paši sev: demokrātijas kvalitāti katrs var veidot sevī un ap sevi, sakot ko domā, runājot skaidru valodu, iestājoties pret savējo kliķēm visapkārt. Ir vajadzīgi cilvēki, kuri sabiedrībā uztur brīvības un pašcieņas ideālus un demonstrē tos savā rīcībā. Mēs esam biedrība par pilsonisku pašcieņu, iekšēju brīvību un atbildību.

„Meierovica biedrība" vērtēs un atbalstīs 10.Saeimas un valdības darbu, sekojot gan „Meierovica biedrības" vērtībām, gan Valdības deklarācijai, gan Ceļamaizei.

Vēlam veiksmi darbos un ceram uz turpmāku sadarbību progresīvu un pozitīvu pārmaiņu īstenošanā Latvijā!

„Meierovica biedrības" valde

„Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām" ir dibināta 2010.gada martā ar mērķi mobilizēt sabiedrību progresīvām pārmaiņām Latvijas valsts attīstībā, veicināt sabiedrības līdzdarbību, atvērtu politiku, kā arī izstrādāt priekšlikumus dažādu jomu politiku uzlabošanai, piedāvāt risinājumus, veicināt to ieviešanu.

Novērtē šo rakstu: