Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz ar Ingas Antānes negaidīto izlidināšanu no tranzītnieku “kreisās” organizācijas Baltijas asociācija — transports un loģistika (BATL) vadītājas posteņa uzmanība pievērsusies šai Rūdolfa Meroni interesēs strādājošajai “ēnu” asociācijai. Tā šobrīd iestājas pret dzelzceļa elektrifikāciju, bet pirms tam protestēja pret dzelzceļa kravu kritumu. Tagad izrādās, ka dzelzceļa kravu kritumā Latvijā bijuši vainīgi... paši šīs asociācijas biedri.

Pagājušā gada 12. septembrī Latvijas Radio “Krustpunktā” BATL valdes priekšsēdētāja Inga Antāne pauda žēlabas par ogļu un citu kravu kritumu, dzelzceļa pārvadājumu tarifu kāpumu un citiem negatīvajiem aspektiem.

Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups viņai atbildēja: “Dzelzceļa kravu pārvadājumu izmaksas nosaka paši pārvadātāji, nevis valsts”, ar to norādot: I. Antāne pati tobrīd strādāja privātās dzelzceļa pārvadājumu firmas SIA Baltijas Ekspresis vadībā, turklāt šī kompānija bijusi viena no BATL dibinātājām — tātad tā bija pati I. Antāne, kuras varā bija lemt par dzelzceļa pārvadājumu tarifiem.

(Pavisam valstī ir trīs lieli dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi: privātie SIA Baltijas Tranzīta Serviss un Baltijas Ekspresis, kā arī valsts uzņēmums LDz Cargo. Visiem ir vienādas tiesības un izmaksas, izmantojot VAS Latvijas Dzelzceļš sliežu ceļus.)

Kad Baltijas Ekspresis nesamazināja savu pakalpojumu cenas, pārkraušanas datos (jo īpaši — Ventspils ostā) turpināja iezīmēties kravu kritumi. Bet I. Antānes vadītā BATL jaunu kravu piesaistīšanas vietā rīkoja preses konferences, žēlojās ministrijām un pat Valsts prezidentam, līdz pārgāja pie sabiedrības biedēšanas ar dzelzceļa kravu kritumu, kas varētu sasniegt līdz pat 50% no esošajiem apjomiem.

“Pie 50% kravu krituma dzelzceļa tarifa pieaugums būs nozarei postošs. [2017. gada] jūlijā faktiski tika pārvadātas tikai 27,9% no iepriekš plānotajām kravām. Turklāt kravu krituma temps arvien pieaug. Ja gada sākumā tie bija vidēji 15%, pavasarī jau pieauga līdz 30%, bet tagad sasnieguši gandrīz 70% līmeni,” pagājušā gada augustā izteicās I. Antāne.

Krituma iemesli precīzi identificējami

Taču, aplūkojot uzņēmumu darbības rādītājus, kļuvis redzams: par dzelzceļa kravu sistemātiskā krituma cēloni nupat jau vairāk nekā desmit gadu laikā pamatā kļuvuši tie Ventspils ostas uzņēmumi, kuri sastāv BATL un kurus šajā periodā kontrolējis un/vai vadījis prokuratūras ieceltais “arestētās mantas glabātājs” Rūdolfs Meroni.

Tā šajā periodā A/S Ventbunkers savu vidējo kravu apjomu gadā samazinājis no 10 miljoniem tonnu (divtūkstošo gadu sākumā) līdz mazāk nekā 2,5 miljoniem tonnu (pēdējie dati publicēti par 2016. gadu). A/S Kālija Parks kādreiz krāva piecarpus miljonus tonnu, kamēr pēdējos četros gados tas spējis pa visu gadu piekraut tikai dažus kuģus, kopējam apjomam noslīdot līdz dažiem simttūkstošiem tonnu.

A/S Ventspils Tirdzniecības osta (VTO) nav publicējusi kravu apgrozījumu par pagājušo gadu pēc tam, kad 2016. gadā tas nokritās līdz 2,3 miljoniem tonnu, bet A/S Baltic Coal Terminal (jaunais, specializētais ogļu termināls Ventspilī) pēdējoreiz datus publicējusi par 2015. gadu, kad gada rezultāts bija nokrities no pieciem līdz 1,8 miljoniem tonnu.

Visos šajos uzņēmumos padomes priekšsēdētājs ir Rūdolfs Meroni, kurš visos gadījumos kontrolē akciju vairākuma paketes. Vismaz vienā gadījumā, kā Pietiek jau rakstīja, ogļu termināla akcijas jau ir nonākušas R. Meroni firmas īpašumā, kas savu kontroli īsteno ar VTO starpniecību.

Savukārt visi šie uzņēmumi ir ne vien “kabatas asociācijas” BATL dibinātāji, bet arī pārvadājumu tarifus nez kāpēc nepazeminošā Baltijas Ekspreša līdzīpašnieki: atbilstoši uzņēmuma 2015. gada pārskatam Baltijas Ekspreša daļas pieder Ventbunkeram (62,79%), Kālija Parkam (20,56%), VTO (16,23%), un tikai niecīga daļa pieder ar R. Meroni interesēm nesaistītajai SIA Ventplac (0,39%) un Baltijas Ekspreša pirmajam vadītājam Ivaram Sormulim (0,03%), kurš šo dzelzceļa pārvadātāju savulaik izveidoja no nulles.

Līdz ar to pirms diviem gadiem, 2016. gada vasarā, aina Ventspils ostā kopumā izskatījās šādi: Kālija Parkā nebija kālija, ogļu terminālā nebija ogļu, graudu terminālā nebija graudu, sulu terminālā nebija nekādu veidu sulu, un Ventspils Tirdzniecības ostā nenotika tirdzniecība ar precēm.

2016./2017. gada ziemā ogļu termināls Ventspilī pēc 190 dīkstāves dienām atsāka strādāt un uzrādīja samērā viduvējus rezultātus, kas Baltic Coal Terminal pēdējo gadu nīkulības rezultātā pat bija uzskatāms par pozitīvu pavērsienu. Tomēr šo tendenci neizdevās noturēt: tā nebija saistīta ar R. Meroni grupējuma spējām noslēgt ilgtermiņa kontraktus par ogļu kravu pārkraušanu, bet gan apstāklim, ka bija auksta ziema, kas palielināja pieprasījumu Eiropas un Ziemeļamerikas tirgos pēc visu veidu kurināmā, toskait oglēm. Šajā gadā ogļu kravas Ventspilī turas, pateicoties faktam, ka Krievijā viens no ogļu termināliem atrodas ilgstošā plānveida remontā. Kolīdz remonts beigsies, ekonomisti prognozē, ka papildus jaudas Krievijas ogļu pārkraušanai vairs nebūs vajadzīgas.

Pat, ja periodiski Baltic Coal Terminal parādās ogles, tas gan neuzlabo Ventbunkera, VTO un Kālija Parka statistiku. To sliktie rezultāti atsaucas arī uz kopējiem Latvijas tranzīta rādītājiem: Centrālās Statistikas pārvalde ziņo, ka no Latvijas ostām šogad pirmajā ceturksnī nosūtīja un ostās saņēma 15,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,9% mazāk nekā pērn tajā pašā laikposmā.

Kāpēc jāuzbrūk elektrifikācijai?

Šādā kontekstā kļūst skaidrs, kāpēc BATL sastāvā ietilpstošie, lielākoties R. Meroni kontrolētie uzņēmumi — ar vai bez I. Antānes kā asociācijas vadītājas — iebilst pret plānoto dzelzceļa elektrifikāciju no Daugavpils līdz Šķirotavai un no Rēzeknes līdz Krustpilij, lai ar elektriskajām lokomotīvēm varētu vilkt ne tikai pasažieru vilcienus, bet ar kravas sastāvus, tādā veidā attīrot Latvijas vidi no dīzeļdegvielas dūmiem un izmešiem.

Ja kravu pārvadājumi tiks elektrificēti kaut vai tikai daļēji, tad visiem trim dzelzceļa kravu pārvadātājiem nāksies iegādāties jaunas elektrovilces lokomotīves, savukārt šobrīd izmantotās dīzeļlokomotīves varēs pārdot uz tām valstīm, kur tādas vēl izmanto un kur izbūvētas Krievijas platuma sliedes.

Ar kravu apgrozījumu, kas krīt no gada uz gadu, pieauguma tendences izrādot vien epizodiski un nestabili, BATL asociācijas biedri nespēs garantēt Baltijas Ekspresim, ka tam tuvākos pārdesmit gadus būs pietiekams kravu apjoms, lai atmaksātos elektrolokomotīvju iegāde — saskaņā ar internetā atrodamo informāciju, vienas 9000 ZS elektrolokomotīves cena var sasniegt 7 miljonus dolāru, un viena sastāva vilkšanai vajadzīgas vismaz divas.

Tā kā Baltijas Ekspresim nav tādu naudas rezervju, tad iegādāties jaunu ritošo sastāvu varētu vienīgi ar kredītu palīdzību, bet daudzu gadu garumā krītoša biznesa apjoma apstākļos tādus darījumus diez vai finansētu pat SMS kredīts. Tātad neatliek nekas cits kā pretoties elektrifikācijai.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...