Meroni nometne cieš kārtējo zaudējumu tiesā – tās pārstāvjiem atņem „apvērsumu iespēju” „Latvijas Naftas tranzītā”
PIETIEK06.06.2012.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Tā sauktā „Meroni nometne” – Šveices advokāts Rūdolfs Meroni ar savu komandu – cietusi jau kārtējo neveiksmi tiesu cīniņos par ietekmi nozīmīgākajos Ventspils tranzītuzņēmumos: Rīgas apgabaltiesa ar 5. jūnija lēmumu faktiski paralizējusi tās pārstāvju iespējas veikt kādas pārmaiņas AS Latvijas Naftas tranzīts vadībā.
Saskaņā ar tiesas lēmumu, kas turklāt nav pārsūdzams, „Meroni nometnes” pārstāvjiem – pašam Meroni, Jānim un Alvim Hāzem, advokātam Gintam Laiviņam-Laiveniekam, Aivaram Gobiņam, Aritai Lindei un Deividam Gajam Anstisam – aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas Latvijas Naftas tranzīta padomes un valdes sastāvā bez komercreģistrā reģistrētās Latvijas Naftas tranzīta valdes „sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies AS Latvijas Naftas tranzīts akcionāru sapulcē, kurā lemts par attiecīgajam izmaiņām”.
Tāpat Meroni un viņa kompanjoniem aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas par grozījumiem Latvijas Naftas tranzīta statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu utml. bez komercreģistrā reģistrētās uzņēmuma valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies Latvijas Naftas tranzīta akcionāru sapulcē, kurā lemts par grozījumiem statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju.
Šis tiesas lēmums pieņemts, izskatot AS Ventbunkers – kurā „Meroni nometne” sakāvi cīņā par kontroli un ietekmi cietusi jau iepriekš - un kompānijas Global Oil Services Limited pieteikumu par prasības nodrošināšanu civillietā, kurā Ventbunkers un Global Oil Services Limited vēršas pret abiem Hāzēm, Gobiņu, Lindi, Meroni, Laiviņu-Laivenieku, Hāzi un Anstisu.
Apgabaltiesas lēmums vēl vairāk nostiprina pašreizējo spēku izkārtojumu cīņās par kontroli Ventspils nozīmīgākajos tranzītuzņēmumos – Meroni, kuram ar prokuratūras svētību uzticēts uzraudzīt arestētos Ventspils mēra Aivara Lemberga īpašumus un kuram bieži pārmesta līdzekļu izšķērdēšana, cieš vienu sakāvi pēc otras. Viņš jau vairākkārt publiski kritiski izteicies par Uzņēmumu reģistra rīcību šajos procesos, taču tagad pret viņa darbībām iestājusies arī tiesa.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
