Iesaki rakstu: 
Kam traucē Belēvičs? Kurš pasūtījis un apmaksājis šo kampaņu pret ministru? Ko tie žurnālisti piesienas tādam sīkumam – vai tad nu ministram jāsēž rindā pie ārsta durvīm! Jā, slikti, ka ministrs sīki meloja; ja būtu uzreiz atzinis, ka sarunāja ārstu “caur pazīšanos”, tad jau nekas ļauns nebūtu bijis.
Šādus un tamlīdzīgus jautājumus un spriedumus šonedēļ nācās lasīt interneta komentāros, uzklausīt lasītāju zvanos pēc “Latvijas Avīzes” rakstiem, kuros vēstījām par aizdomām, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs izmantojis amata privilēģijas un bez rindas saņēmis ārstniecības pakalpojumu Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC). Sākotnēji viņš to noliedza, bet piektdien atzinās, ka esot melojis un LOC izmantojis “kreiso pakalpojumu”.
Vēršos pie tās sabiedrības daļas, kura uzdod iepriekšminētos jautājumus. Cienījamie Latvijas ļaudis, nodokļu maksātāji, vēlētāji! Ja mēs turpināsim uzskatīt, ka politiķis, amatpersona drīkst melot, drīkst izmantot dienesta stāvokli, jo “viņam taču pienākas” vai “visi tā dara”, drīkst zagt, “jo viņš taču dalās”, jāpatur amatā, jo “labāku taču tāpat neatradīsim”, tad mēs nevaram cerēt uz labāku valsti.
Ja paši turpināsim atbalstīt sistēmu, kurai priekšroku deva veselības ministrs 25. maijā, sarunājot sev īpašu pakalpojumu, sistēmu, kurā pie ārsta bez rindas tiek “ar pazīšanos” vai, dodot kukuli, tad šī sistēma turpinās pastāvēt un mēs turpināsim būt tās pazemojošie upuri.
Ja mēs paši turpināsim noklusēt, piesegt nejēdzības valstī, bet tos cilvēkus, kuri par šīm nejēdzībām ziņo, sauksim par stukačiem, tad mēs nevaram prasīt no kāda cita, lai ievieš kārtību valstī.
Ja turpināsim atbalstīt padomjlaiku sistēmu “Labu ārstu pabaros pacients, bet sliktam jāiztiek ar valsts algu”, ja neprasīsim no politiķiem, amatpersonām veselības aprūpes sistēmas reformu, ja nemaksāsim nodokļus, lai veselības aprūpes finansējums būtu adekvāts, tad nevaram pārmest valstij par nekārtībām veselības aprūpē.
Ja kāds uzskata, ka žurnālisti raksta, jo “tas ir citas partijas pasūtījums” vai “viņiem par to ir samaksāts”, tad paskaidrošu, ka neskaitāmi žurnālisti strādā un “rok” tikai pēc savas sirdsapziņas un pārliecības pasūtījuma, domājot par vienu mērķi – labāku sabiedrību. Un samaksājuši viņiem ir lasītāji – tie, kuri abonē un pērk laikrakstu.
Jā, Belēvičs bija spilgts un aktīvs ministrs, viņam, iespējams, bija daudz labu nodomu, viņam šis tas arī izdevās.
Piemēram, neatliekamās palīdzības automašīnu privātā biznesa likvidēšana un šī pakalpojuma atdošana valsts rokās. Vai aizrautīgā cīņa par veselīga dzīvesveida ieviešanu valstī – smēķēšanas ierobežojumi, bulciņu izsviešana no skolu ēdnīcām utt.
Taču nekas nespēj attaisnot ministra melus. Ne sīkus, ne lielus.
Nekas nespēj attaisnot ministra rīcību, kurš izmanto savu amatu, liek sameklēt sev labāko ārstu un izbrīvēt laiku “speciāli ministram”. Iespējams, Belēviča raksturs, līdzšinējā rīcība ministra amatā pat tā iebiedējusi ārstus, slimnīcu vadību, ka viņi bailēs zaudēt darbu neuzdrošinājās atteikt ministram. Un, starp citu, kas Belēvičam traucēja šo vienkāršo, nebūt ne neatliekamo ķirurģisko pakalpojumu saņemt privātklīnikā?
Nekas nevar attaisnot Belēviča nihilistisko attieksmi pret Latvijas likumiem – atcerēsimies, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs apsūdzēja Belēviču par interešu konfliktiem. Arī Valsts ieņēmumu dienests savulaik sodīja ministru par valsts amatpersonas deklarācijā nenorādītu miljona eiro aizdevumu. To viņš esot “aizmirsis”…
Nav attaisnojuma, ja Belēvičs ministra amatu ir izmantojis savās vai sava dēla biznesa interesēs.
Ja tas tomēr šķiet attaisnojams un pieņemams, tad, atvainojiet, mēs labāku varu, labākus politiķus neesam pelnījuši.
* Latvijas Avīzes galvenā redaktore
Pārpublicēts no LA.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
