Mīļie deputāti, kā tas būtu...?
Jau iepriekš pateicīgais Latvijas pilsonis Edgars Pauls06.11.2011.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Ir pagājušas Saeimas ārkārtas vēlēšanas, un vairākums 10.Saeimas deputātu ir saglabājuši savas jau iesēdētās siltās vietas Saeimas krēslos. Tauta kārtējo reizi ir noticējusi partiju priekšvēlēšanu solījumiem un nodevusi Latvijas nākotni vecajās rokās, cerot, ka deputātu lēmumi būs atbildīgi un Latvijas tautas interesēs. Faktiski esam tur pat, kur bijām pirms gada: atkal, apspriežot nepieciešamo budžeta konsolidāciju, kā vienīgo reālo iespēju piedāvājat taupīt uz bērnu un pensionāru rēķina. Neesam dzirdējuši nevienu priekšlikumu, ka taupību varētu vērst arī uz augstos krēslos sēdošajiem.
Mani nepamet iespaids, ka arī šajās vēlēšanās esam ievēlējuši Saeimā zombijus, kas akli pilda savu sponsoru rīkojumus, un nav īsti skaidrs, par ko deputāti un ministri saņem oficiālo algu un visas piemaksas. Ne vienam vien ir ienākusi prātā doma, ka vieglākais ceļš cīņā ar valsts izsaimniekotājiem un oligarhiem būtu ielikt Saeimas ēkas logos restes, - sargi jau ir nolikti.
Mūsu atmiņa nav tik īsa, lai mēs aizmirstu, ko politiķi solīja pirms vēlēšanām, bet kārtējo reizi tie bija tukši vārdi, un turpinās izrēķināšanās ar politiskajiem oponentiem, turpinās tādi netikumi kā, piemēram, tirgošanās par amatiem - kaislīga cīņa par posteņiem tā vietā, lai domātu par valsti, par valsts ekonomisko attīstību. Iedzīvotāji nav akli un redz, ka amati tiek tikai savējiem, neskatoties uz kompetenci. Mēs redzam, ka Saeima aizstāv šauru grupu vai pat konkrētu cilvēku personīgās intereses, nevis valsts intereses.
Apspriežot nākošā gada valsts budžetu, atkal tiek runāts par nepieciešamību "nogriezt" vēl 100 miljonus. Valdība atkal domā par "griešanu". Esam pamanījuši, ka Saeimas lēmumi tiek saskaņoti ar komercbanku interesēm, ne brīdi nepadomājot par valsts interesēm un sekām, kādas tie radīs. Tā vietā, lai padomātu par banku aktīvu aplikšanu ar nodokli, tiek spriests par pensionēšanās vecuma palielināšanu un ģimenes valsts pabalstu "griešanu". Katram bērnam tiks atņemti 8 lati mēnesī, tādā veidā valsts budžetā ietaupot 11 miljonus latu gadā; kaut gan banku aktīvu aplikšana ar nodokli gada laikā varētu valsts budžetam dot 300 miljonus, tomēr deputātiem šķiet, ka bankas ir svarīgākas par bērniem.
Ja jau deputātiem šie bērniem atvēlētie 8 lati mēnesī liekas tik nenozīmīgi, tad kāpēc viņi nepiekrīt samazināt savas algas. Nav dzirdēts, ka taupības dēļ tiktu samazinātas algas deputātiem un ministriem, jo valdības vīri mums ir atklāti pateikuši, ka tikai muļķi strādā par 100 latiem. Var jau būt, bet kā lai nosauc tādus valsts pārvaldītājus, kas gadiem ilgi moka savu tautu, kas gatavi ar konsolidācijas žņaugiem nožņaugt pensionārus, bērnus, izdzīt no Latvijas darba spējīgos?
Ja ģimenei ir samazinājušies ienākumi, tad normālā ģimenē no pusdienu galda netiek padzīti bērni un vecmāmiņa. Tāpēc pirms lemšanas par pensionēšanās vecuma pacelšanu un ģimenes valsts pabalstu atcelšanu ieteiktu visiem deputātiem padomāt par citu konsolidācijas ceļu un to, no kā paši varētu atteikties, lai neciestu ģimenes ar bērniem un pensionāri.
Mīļie deputāti, kā būtu, ja Jūs uz vienu gadu atteiktos no sava atalgojuma, kas pārsniedz 80 latus. Jūs taču piekrītat, ka 80 lati ir pilnīgi pietiekoši, lai izdzīvotu, ja ar šiem 80 latiem "pietiek" pat veselai ģimenei, kuras apgādnieki palikuši bez darba. Jums atšķirībā no līdzšinējiem "simtlatniekiem" noteikti visiem ir uzkrājumi "nebaltai dienai", nevar taču būt, ka visus savus uzkrājumus iztērējāt, lai nokļūtu deputāta krēslā. Līdz ar to atteikšanās no ienākumiem, kas pārsniedz 80 latus valsts labā, Jums nekādus dzīvības draudus neradīs, bet cels sabiedrības acīs. Ja Jūs to izdarīsiet, Jūs kļūsiet par tautas varoņiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
