Monstrīgais tēraudgalvas lasis, ar ko grib blēdīgi "aplaimot" Latvijas dabu

Atbilstoši Valsts kancelejas 2017.gada 14.februāra vēstulei “Par Sugu un biotopu aizsardzības likuma prasību neievērošanu” dotajam uzdevumam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija(VARAM) un Zemkopības ministrija (ZM) sniedz savstarpēji saskaņotu atbildi.

Lai lasītājs nedomātu, ka abas ministrijas nepilda Valsts kancelejas uzdevumu, tad sniegtā atbilde ir ātra un tieša – “Sugu un biotopu aizsardzības likuma 18.panta mērķis ir pasargāt Latvijas dabu no jaunu sugu ieviešanas (introdukcijas) valsts teritorijā. Šis pants nebūtu attiecināms uz tādām sugām, kuru introdukcija jau ir notikusi”. (Atbildē ir izmainīts 18. pants. Likumdevējs gan domājis ko citu. 18.1) Aizliegta Latvijas dabai neraksturīgu sugu introdukcija un izlaišana dabā.)

Tā raksta ministrijas, bet introducētāji saka ko nepārprotami pretēju. Alūksnes pašvaldība 14.02.2017 lūdz Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) atļauju ielaist ezerā jaunu sugu VF. Atļaujas pieprasījuma pielikumā ir punkts 4.5 Jaunu sugu introdukcija. Plānots ielaist 7 tonnas VF. Iesaka ielaist 0.5-1,5 kg zivis priekšroku dodot triploīdām(bezdzimuma) zivīm.

VARAM savu likuma pārgrozījumu uzspiež pakļautības iestādei un no DAP paģērē nepiemērot Sugu un biotopu aizsardzības likumu, kas prasa piemērot ietekmi uz vidi novērtējumu.

 VF (izcelsmes zemēs - tēraudgalvas lasis) ir Latvijas dabai neraksturīga svešzemju suga, kura mākslīgi selekcionēta par plēsīgu, bezgala negausīgu, rijīgu un ātraudzīgu zivi, piemērotu slēgtām zivjaudzētavām. Pat tās blāvais izskats pēc daudzkārtējām selekcijām vairs neatspoguļo tās nosaukumu.

VF dabiski nevairojas Latvijas ūdeņos, un tās kultivēšana slēgtās ūdenstilpnēs apsīkusi 2010. gadā ekonomisku apsvērumu dēļ. Dārga mākslīgā barība, kuru turklāt Latvijā vairs neražo. Ja kaut hipotētiski pieļaujam iespēju, ka VF ielaišana Latvijas dabā ir reintrodukcija (atkārtota ielaišana), tad pieminētā likuma 20. pants nosaka: Sugu reintrodukcija ir atļauta, ja tiek saglabāta donorpopulācijas struktūra un pašatjaunošanās spēja.

Pieļāvums par likumīgu reintrodukciju ir spekulācija, jo pašvaldība vēlas dabas vidē ielaist bezdzimuma VF, kas ar likumu aizliegts.

Likumīga, Latvijas dabai neraksturīgas sugas VF introdukcija nav notikusi, kaut dažādas avantūras ir bijušas. Piemēram, VF ir ielaistas 2011.g. Ogres upē makšķerēšanas festivāla laikā izolētos posmos. Iecerētā blēdība, ielaižot Alūksnes ezerā aptuveni 15 000 Latvijas dabai neraksturīgu svešzemju VF, kura mākslīgi selekcionēta par plēsīgu, bezgala negausīgu un rijīgu zivi, kas pusgada laikā iznīcinās aptuveni 35 tonnas barības, pārsvarā zivju mazuļus (izdevīga biznesa afēra). Arī Alūksnes ezerā sastopamo aizsargājamo zivi repsi un tā barības bāzi.

VARAM un ZM apgalvo, ka uz VF nav attiecināmas Padomes Regulas (EK) Nr.708/2007 (2007.gada 11.jūnijs) par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā prasības, jo suga ir iekļauta minētās regulas IV pielikumā, kas izmantojama akvakultūrā, bet noklusē turpat minēto:

(Citāts no Padomes Regulas (EK) Nr. 708/2007) (4) Agresīvas svešzemju sugas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ zūd vietējās sugas un cieš bioloģiskā daudzveidība… Turpat var izlasīt; (11) Konkrētās Kopienas daļās dažas svešzemju sugas jau ilgu laiku ir plaši izmantotas akvakultūrā….. Dalībvalstīm, kas vēlas ierobežot šādu ilgu laiku izmantotu sugu izmantošanu savā teritorijā, būtu jāļauj tā rīkoties.)

Regulas aprakstītās dalībvalsts tiesības jau ir integrētas Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānā 2017.–2020. g., kur zandarts no Regulas IV pielikuma ir atražošanā ieteicamo zivju sarakstā, bet VF no tā paša IV pielikuma ielaišana atļauta, saņemot attiecīgu zinātnisku pamatojumu. Atražošanas plānā attiecībā uz citām sugām - šajā gadījumā uz VF - paredzēts zinātniskais piesardzības princips, kas izvērtējams katrā introdukcijas iecerē.

Latvijas tautā ir izplatīts uzskats, ka ES nostāju LV varturi īsteno pārāk iztapīgi. No šī piemēra redzams, ka vietējie birokrāti piesedzas ar tādu normatīvo aktu piemērošanu, lai slēptu iecerēto noziegumu pret bioloģisko daudzveidību un vietējām sugām Daugavas baseinā, jo Alūksnes ezers ir savienots ar Daugavu.

Ja šo afēru mēs nevērtēsim pēc zinātniskā piesardzības principa, tad tā sērga izplatīsies arī citās pašvaldībās. ES nav pie vainas. Tās daba ir ļoti dažāda. Tāpēc ES mudina vērtēt katrai dalībvalstij savu situāciju atšķirīgi un saudzēt bioloģisko daudzveidību.

* Dabas aizsardzības dalībnieks no 1988. g.

Novērtē šo rakstu: