Neraugoties uz izgāšanos savu funkciju pildīšanā, FKTK darbinieki turpina saņemt milzu algas
PIETIEK03.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz izgāšanos savu funkciju pildīšanā un jauno banku nozares krīzi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadība un darbinieki turpina saņemt milzu algas: kā rāda publiskotie dati, FKTK vadītājam Pēteram Putniņam (attēlā) februārī izmaksāti vairāk nekā 6200 eiro, un arī trīs un četrus tūkstošus eiro lielas izmaksātās algas nav nekāds retums. Šodien publicējam datus par visiem FKTK darbiniekiem, kuriem izmaksātais atalgojums februārī pārsniedzis 2000 eiro robežu.
Agnese Alaine Daļas vadītājs 3364.20
Sandis Anderšmits Daļas vadītājs 2926.21
Solvita Apeine Vecākais uzraudzības eksperts 2100.84
Lāsma Baļķe Vecākais uzraudzības eksperts 2058.56
Kristīne Batraga Daļas vadītājs 2368.97
Daiga Birīte Galvenais juriskonsults 2517.01
Māris Bisenieks Galvenais uzraudzības eksperts 2373.79
Guntis Cerbulis Daļas vadītājs 3050.81
Irina Cibuļonoka Daļas vadītājs 2871.40
Kristīne Černaja-Mežmale Daļas vadītājs 2641.61
Linards Čudars Galvenais uzraudzības eksperts 2454.71
Nora Dambure Departamenta direktors 4278.41
Elīna Dejus Vecākais juriskonsults 2170.09
Tamāra Drozdova Galvenais uzraudzības eksperts 2121.11
Sarmīte Glāzere Galvenais metodikas eksperts 2300.61
Mārtiņš Grakauskis Galvenais uzraudzības eksperts 2173.32
Ināra Gūtmane Galvenais metodikas eksperts 2489.30
Ainars Gūtmanis Daļas vadītājs 2641.61
Anita Hāznere Daļas vadītājs 2502.33
Gaida Iļjučonoka Daļas vadītājs 2546.68
Irina Ivanova Daļas vadītājs 3050.81
Arnis Jankovskis Vecākais metodikas eksperts 2027.62
Inga Jermoloviča Galvenais metodikas eksperts 2511.11
Ilona Kalniņa Daļas vadītājs 2453.06
Nadežda Karpova Galvenais uzraudzības eksperts 2250.65
Līga Kleinberga Datu aizsardzības eksperts 2278.31
Ilze Klievēna Daļas vadītājs 2011.64
Jurijs Kolodņickis Galvenais datortīkla administrators 2196.47
Vadims Kolomijecs Galvenais uzraudzības eksperts 2331.90
Valentīna Kondziorha Daļas vadītājs 2641.61
Kaspars Korde Vecākais uzraudzības eksperts 2027.81
Regīna Koršunova Daļas vadītājs 2665.06
Florentīna Krancmane Galvenais uzraudzības eksperts 2116.70
Jolanta Krūmiņa Daļas vadītājs 2545.21
Arnis Lagzdiņš Nozares padomnieks 5115.00
Kaspars Ločmelis Vecākais finanšu tirgus analītiķis 2130.11
Jānis Matēvičs Vecākais informācijas sistēmu auditors 2250.11
Līga Melne Daļas vadītāja vietnieks 2232.41
Sandra Mielava Daļas vadītājs 2499.28
Dina Miķelsone Daļas vadītājs 2850.59
Marina Miļanceviča Galvenais metodikas eksperts 2755.71
Alvis Nīgals Vecākais informācijas sistēmu projektētājs 2246.05
Māris Ogle Galvenais uzraudzības eksperts 2551.11
Ieva Ose Departamenta direktora vietnieks 3127.22
Reinis Pāns Galvenais finanšu tirgus analītiķis 2355.86
Anete Pelce Daļas vadītāja vietnieks 2136.01
Inga Pētersone Galvenais juriskonsults 2520.93
Ričards Podzis Daļas vadītājs 2926.21
Larisa Proskurina Galvenais uzraudzības eksperts 2361.99
Ingūna Pumpura Vecākais informācijas sistēmu auditors 2020.07
Nataļja Puriņa Galvenais uzraudzības eksperts 2563.61
Pēters Putniņš Priekšsēdētājs 6228.01
Gunta Razāne Priekšēdētāja vietnieks 5273.21
Gvido Romeiko Departamenta direktors 4142.01
Ieva Rudēvica Vecākais juriskonsults 2093.67
Uldis Sausiņš Galvenais informācijas sistēmu administrators 2675.71
Sandra Sedleniece Galvenais metodikas eksperts 3084.91
Gunta Sūce Galvenais uzraudzības eksperts 2406.45
Arnis Šinka Galvenais informācijas sistēmu auditors 2273.33
Artis Šmits Daļas vadītājs 3062.61
Ilze Tīmane Galvenais uzraudzības eksperts 2356.07
Maija Treija Departamenta direktors 2868.59
Antra Treikovska Galvenais uzraudzības eksperts 2549.81
Līga Trubiņa Vecākais uzraudzības eksperts 2164.21
Benita Tvardovska Galvenais finanšu tirgus analītiķis 2417.56
Ieva Upleja Daļas vadītājs 2368.81
Rita Vanaga Galvenais grāmatvedis 2789.81
Dace Vilne Galvenais uzraudzības eksperts 2214.65
Velga Vilne Daļas vadītājs 3391.81
Gints Vītiņš Galvenais uzraudzības eksperts 2498.58
Ludmila Vojevoda Departamenta direktors 4142.01
Jūlija Zaličenko Vecākais juriskonsults 2176.01
Sandra Zelča Galvenais uzraudzības eksperts 2467.77
Vija Ziemele Galvenais uzraudzības eksperts 2361.99
Edgars Znots Informācijas sistēmu drošības vadītājs 2032.52
Jeļena Zubkova Vecākais metodikas eksperts 2204.31
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
