Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No 50 pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem Latvijā 29 pieder „nerezidentiem”, un arī no 50 mīlētākajiem patēriņa produktu zīmoliem 31 savai produkcijai lieto uzņēmumi, kuri pieder „nerezidentiem”, - šādu ainu rāda Lursoftveiktā analīze par „nerezidentu” reālo lomu Latvijas tautsaimniecībā.

„Nerezidenti ir visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas vai kuras ieradušās Latvijā uz laiku, kas īsāks par vienu gadu (izņemot studentus). Par nerezidentiem uzskatāmas arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijā,” – tā terminu „nerezidents” skaidro Centrālā statistikas pārvalde.

Ņemot par pamatu šo definīciju, Lursoft analizēja datus par Latvijas 50 pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem un par 50 mīlētākajiem patēriņa produktu zīmoliem no „Latvijas mīlētāko zīmolu topa”, fiksējot gan šo uzņēmumu īpašnieku mītnes zemi, gan arī to tautsaimniecisko nozīmi – valsts kopbudžetā pērn nomaksātos nodokļus un ārvalstu investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā.

Šīs analīzes rezultāts ir divas iespaidīgas tabulas, kas uzskatāmi apliecina „nerezidentu” patieso lomu Latvijas tautsaimniecībā: no 50 pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem 58% ir „nerezidentu” īpašumā, turklāt no pirmā lielāko uzņēmumu desmitnieka vietējam (valsts) kapitālam pieder tikai divi – AS Latvenergo un AS Sadales tīkls.

Vēl nomācošāks ir „rezidentu” pārsvars mīlētāko patēriņa produktu zīmolu saimnieku vidū: no 50 mīlētākajiem patēriņa produktu zīmoliem 62% kontrolē „nerezidenti”, un pirmajā desmitniekā jau atkal ir tikai divi vietējā kapitāla uzņēmumiem piederoši zīmoli – Lido un Rūjienas saldējums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa šo situāciju komentē šādi: „Publiskotie saraksti vēlreiz apliecina, ka vietējā kapitāla pārstāvība Latvijas lielajos uzņēmumos ir neliela. Kaut arī sākotnēji šķiet, ka daļai dalībnieku kā pārstāvības valsts norādīta Latvija, tomēr, vērtējot šo uzņēmumu dalībnieku sastāvu redzams, ka TOPu galvgalī nonākušie uzņēmumi galvenokārt ir valsts kapitālsabiedrības – Latvenergo, Latvijas Valsts meži, Latvijas Dzelzceļš. Tikai neliela daļa TOPu uzņēmumu, kuru dalībnieku sastāvā nav 100% nerezidentu – ārvalstu kapitāla, faktiski pārstāv Latvijas privāto kapitālu.

Vērtējot TOPu uzņēmumu dalībnieku pārstāvēto nerezidentu valstis, jāteic, ka pašlaik, kad īpaša uzmanība finanšu sektorā tiek pievērsta klienta riska izvērtēšanai, “zini savu klientu” principa ievērošanai u.c. kontrolei, klienta dalībnieku struktūras noskaidrošana ir īpaši aktuāla. Klientu šķirošana ES dalībvalstu un trešo valstu naudas/ kapitāla izcelsme nu jau kļuvusi par visai ierastu praksi. Tomēr, padziļināti šo jautājumu nevērtējot, var nonākt galējībās, kas Latvijas ekonomikai kopumā nebūtu vēlamas. Tā, piemēram, praksē var redzēt virkni gadījumu, kad nerezidents no Eiropas investējis Latvijā, tomēr nākamajā „solī” faktiskais investors ir no, piemēram, Krievijas vai Uzbekistānas.

Šī parādība savukārt liek apskatīt šo jautājumu vēl no cita aspekta. Kā būtisks trūkums informācijas pieejamībai un caurskatāmībai vairākkārt uzsvērts tas, ka tiesiskā forma “akciju sabiedrība” pašlaik nedod iespēju precīzi noskaidrot akcionāru pārstāvības valsti. Šeit gan jāatzīmē, ka jau teju pusgadu ir spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums, kas paredz, ka ikvienai juridiskai personai (tai skaitā arī akciju sabiedrībām) jāsniedz informācija par tās patiesā labuma guvējiem, tas ir, tiem, kam pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kas to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Tomēr jau pašlaik mēs praksē redzam, ka ne visas juridiskās personas šo normu izpilda vai arī dažkārt paziņošanu veic formāli, piemēram, ja akcionāra – juridiskas personas valsts reģistrēta ārvalstīs, norāda, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot.

Raugoties uz nerezidentu ieguldījumiem Latvijas tautsaimniecībā un vienlaikus vērojot politikas veidotāju “uzņemto kursu”, gribētos, lai lēmumi ir konstruktīvi, pragmatiski un izsvērti. Par šo domājot, jāatgādina ekonomista J. Ošleja savulaik izteiktā atziņa: "Ārvalstu investīcijas ir tikai starpmērķis, bet galamērķis – bagāti cilvēki bagātā Latvijā. Lai vietējie uzņēmēji vairāk pelnītu un arī investētu naudu atkal mūsu valstī, valstij kopumā vajadzētu vairāk rūpēties par savējiem!"”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par televīzijas apraides un retranslācijas tirgu

FotoSIA “Pirmais Baltijas kanāls” informē sabiedrību un medijus par savu viedokli attiecībā uz  Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.-2022.gadam, norādot uz tā nepilnībām un iespējamo valdības tuvredzīgo politiku elektronisko plašsaziņas līdzekļu un televīzijas nozarē.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: Špenglers

FotoŠpenglers bija maija cilvēks: dzima 28.maijā, 1.sējums iznāca maijā, naktī no 8.maija uz 9.maiju nomira miegā. Zārkā ielika "Faustu" un "Zaratustru".  
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par prasībām akadēmiskā personāla valodu zināšanām

FotoPlānoto Augstskolu likuma [1] grozījumu dēļ aktualizējies jautājums par valodas zināšanu prasībām augstskolu akadēmiskajam personālam. Diemžēl Saeima un tās Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā lasījumā neatbalstīja priekšlikumu “Akadēmiskajos amatos ievēlētajam personālam pirmajos divos gados pēc ievēlēšanas nav piemērojama prasība zināt valsts valodu augstākajā līmenī”. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) uzskata, ka Latvijas augstskolām ir jābūt aktīvai daļai no pasaules augstākās izglītības telpas un komisija ir rīkojusies neapdomīgi [2]. Šajā vēstulē mēs skaidrosim, kāpēc šāda nostāja kaitēs Latvijas iedzīvotājiem un latviešu valodai.
Lasīt visu...

15

JKP, lūdzu, pieņemiet mūs

FotoPolitiķim ir jābūt valstsvīram. Savukārt valstsvīram ir jāspēj stāvēt pāri personiskām ambīcijām un jārīkojas valstiski, piedāvājot racionālus, argumentētus un radošus risinājumus valsts labklājības celšanai. Valstsvīram jādara viss, lai saliedētu, līdz ar to panākot vislabāko iespējamo rezultātu sabiedrības interesēs. Intuitīvi šķiet, ka valstsvīram ir jābūt drosmei uzņemties atbildību darbos, ne vārdos. Arī mans kā KPV LV premjera amata kandidāta uzdevums ir tieši tāds.
Lasīt visu...

21

Kārtējā nelietīgā apspļaudīšana

FotoNotikusi ir Raiņa kārtējā nelietīgā apspļaudīšana. Interneta saitā „focus.vesti” ievietots šāds teksts: „Viktors Jansons (attēlā) Raiņa dzīvesgājumu pētījis trīspadsmit gadus! Tas, ko viņš atklājis ir prātam neaptverami! Uzmanīgi izpētot Raiņa arhīvu, radies pamats aizdomām, ka viņam vienmēr bijusi interese par ļoti jaunām sievietēm un meitenēm.«Par to Rainis rakstījis savās dienasgrāmatās un vēstulēs no Slobodskas, atklājot, ka viņam ir kāds sarunu biedrs, nepilngadīgs zēns, ar kuru viņš kopā dodas uz upmalu, tur guļ zālē, bet dzejnieks zēnu glāsta. Savukārt laikā, kad Rainis jau bijis Saeimas deputāts, Aspazijai ne reizi vien nācies viņu pestīt no tiesas darbiem par nepilngadīgu meiteņu pavedināšanu.”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts aizsardzības koncepcija - naftalīns, Rembo un šaubīgi iepirkumi

”Lai Latvijas nacionālās spējas būtu piemērotas 21. gadsimta izaicinājumiem, koncepcija nosaka Nacionālo bruņoto spēku militārās spējas, kuras...

Foto

Neveiksmīgais Ušakova melnā PR eksperts nu uzstājas Latvijas vārdā

Spriežot pēc ierakstiem sociālajā tīklā Twitter (skat. attēlus raksta beigās), izskatās, ka Nila Ušakova neveiksmīgais melnā PR konsultants Jānis...

Foto

Vai Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ar likumu tiek iedibināts monopols?

Par likumprojekta "Nekustamā īpašuma (NĪ) aģentu darbības likums" neatbilstību Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētām...

Foto

Par ko nevēlēt 13.Saeimas vēlēšanās - partiju apskats: „Progresīvie”

Pirmais, ko viņiem varētu pārmest, - izkaisīšanās sīkumos. Protams, vākt atkritumus, nodot pudeles un palīdzēt večiņām pionieru...

Foto

Pretrunīgā Vispasaules diena

Ja turpinātu iznākt starptautiskajā komunistiskajā kustībā slavenais latviešu laikraksts „Cīņa”, tad maijā kāda numura ievadraksta pirmais teikums skanētu šādi: „Visa progresīvā cilvēce 21.maijā...

Foto

Veselības ministrei būs jāatbild par saviem apgalvojumiem saistībā ar „e-veselības” projektu

Diskusijās par veselības ministres demisijas pieprasījumu ministre Andai Čakša, lai gan bija pieteikusies debatēs, nespēja...

Foto

Kāpēc es izstājos no "KPV LV"

Principā nevēlos to gari komentēt, nedz arī ieslīgt paskaidrojošās detaļās, taču, rēķinoties ar iespējamām spekulācijām par tēmu, tomēr mēģināšu šim...

Foto

Kad sievietes sāk valdīt...

Divtūkstošo gadu pašā sākumā Boriss Grebenščikovs teica, ka ir iestājies Ūdensvīra laikmets, tāpēc ir neizbēgama matriarhāta restaurācija. Vai ir vērts politiskā plānošanā...

Foto

JKP rosina Rīgā pilnīgu azartspēļu zāļu aizliegumu, izņemot luksus klases viesnīcas

Lai ierobežotu pieejamību vislielākajai azartspēļu sērgai – spēļu automātiem, spēļu zāles būs atļauts ierīkot tikai...

Foto

Ko nesīs "jaunie viduslaiki" Latvijai?

Zvaniņi, kas klusām iezvanījās pāris mēnešus atpakaļ, nupat pārvērtušies zvanu koncertā un ir jābūt ļoti īpašai galvaskausa konstrukcijai, lai izliktos neko...

Foto

Valsts kontroles komentārs par Ministru prezidenta Māra Kučinska publiskajiem izteikumiem

Valsts kontrole pauž neizpratni par valdības vadītāja Māra Kučinska medijiem pausto viedokli par Valsts kontroles secinājumiem...

Foto

Politikas heteronomija

Tiekamies ar smalku izdarību. Smalkām izdarībām ir vajadzīgi smalki jēdzieni. Bez smalku jēdzienu klasiķa Kanta palīdzības neiztikt. Imanuels Kants par heteronomiju (atvasinājums no sengrieķu heteros un nomos;...

Foto

Hokeja skola “Rīga” apmāca bokserus vai hokejistus?

Jau ierasts, ka pavasaris ir ļoti darbīgs un emocijām piesātināts laiks Latvijas hokeja saimniecībā. Nesen kā Dānijā sācies Pasaules...

Foto

Recidīvists Valsts prezidenta tronī

Pēc planetāri diženā banku skandāla Latvijas nāciju un tajā ietilpstošo latviešu tautu var apsveikt ar jaunu globālu sasniegumu – LR Valsts prezidents...

Foto

Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības reforma ir rekets pret pedagogiem un pašvaldībām

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lepojas ar to, ka arvien mazāk paliekot skolu, kur...

Foto

Sabiedriskā medija rīcība ar apšaubāmu pamatojumu

Kā viens no viltus ziņu veidiem ir apzināta manipulācija ar faktiem un puspatiesībām. Šādas rīcības mērķi var būt dažādi, bet...

Foto

Izdzīvos ātrākais: ABLV no “Cepļa” līdz “Pie bagātās kundzes”

Jo augstāka ir bijušās bankas bijušā darbinieka kvalifikācija, jo mazāk viņam iespējas pārkvalificēties, jo lielāks risks noripot...

Foto

Ārstēšana vai nogalināšana valsts svētku gaismā

04.05.2018.g. Latvijā – valsts svētki, kas, piedodiet, man vairs nav svētki. Jo līdzīgā valsts svētku dienā šajā valstī, Kuldīgas reģionālajā...

Foto

Eskorta meiteņu iesaistīšana 9.maija pasākumos?

Labdien, ceru uz sapratni, bet viss kas notiek Latvijas partijās un politiskajās organizācijās, reizēm ir pārāk zemiski un amorāli! Portālā ruspol.net (Русское Информационное...

Foto

Mans redzējums par Latvijas Valsts nākotni

PSRS impērijas laikā skatījos dokumentālu filmu par ''neatkarīgo, suverēno'' Latvijas laiku no 1918. līdz 1940. gadam. Vienā no sižetiem bija...

Foto

Latvija ģeopolitiskajās krustcelēs 14+ laikmetā

Aprīļa sākumā Krievijas Federācijas prezidenta palīgs Vladislavs Surkovs publicēja rakstu “Jaukteņa vientulība (14+)”, kurā apgalvo, ka Krievija līdzinās Āzijas un Eiropas...

Foto

Noklusētā patiesība

Mūsdienu sabiedrībā noklusēt patiesību nav grūti. Tie spēki, kuriem pieder politiskā vara un masu komunikācijas līdzekļi, patiesību viegli noklusē. Tagad mediji sabiedrību informē tikai...

Foto

Uzsaukums visiem Latvju Dēliem, Meitām un Latvijas Patriotiem

Draugi! Teiksim godīgi. Ja Tēvzemei un Brīvībai un LNNK būtu pieticis drosmes un atbildības savas Tautas priekšā strādāt Saeimā jau...

Foto

Saeimas un NVO 12.forums. 2.daļa. Priekšlikumi formas maiņai, jeb ko darīt, lai forums nebūtu tukšmuldēšana ar fotografēšanos

Latvijas sabiedrības informētības līmenis, politiskā aktivitāte un attieksme pret...

Foto

Valsts pārvaldē nedarbojas „copy – paste” princips

Pavisam nesen Saeimas Juridiskā komisija, piekrītot Valsts prezidentam, saglabāja strīdīgo normu tiesu varas likumā, kas paredz, ka viena un...

Foto

Daži priekšlikumi likumam „Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”

Pirmkārt, lai uzsāktu zemes izpirkuma likuma pieņemšanu, likumdošanā (šajā likumā vai citos) vajadzēja:...

Foto

Aktualizētās situācijas sakarā nav veikts dalījums, ņemot vērā rezidentu vai nerezidentu uzņēmumus

Finanšu ministrija ir iepazinusies ar elektronisko vēstuli, kurā tiek lūgts sniegt komentāru - kā...