Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No 50 pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem Latvijā 29 pieder „nerezidentiem”, un arī no 50 mīlētākajiem patēriņa produktu zīmoliem 31 savai produkcijai lieto uzņēmumi, kuri pieder „nerezidentiem”, - šādu ainu rāda Lursoftveiktā analīze par „nerezidentu” reālo lomu Latvijas tautsaimniecībā.

„Nerezidenti ir visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas vai kuras ieradušās Latvijā uz laiku, kas īsāks par vienu gadu (izņemot studentus). Par nerezidentiem uzskatāmas arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijā,” – tā terminu „nerezidents” skaidro Centrālā statistikas pārvalde.

Ņemot par pamatu šo definīciju, Lursoft analizēja datus par Latvijas 50 pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem un par 50 mīlētākajiem patēriņa produktu zīmoliem no „Latvijas mīlētāko zīmolu topa”, fiksējot gan šo uzņēmumu īpašnieku mītnes zemi, gan arī to tautsaimniecisko nozīmi – valsts kopbudžetā pērn nomaksātos nodokļus un ārvalstu investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā.

Šīs analīzes rezultāts ir divas iespaidīgas tabulas, kas uzskatāmi apliecina „nerezidentu” patieso lomu Latvijas tautsaimniecībā: no 50 pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem 58% ir „nerezidentu” īpašumā, turklāt no pirmā lielāko uzņēmumu desmitnieka vietējam (valsts) kapitālam pieder tikai divi – AS Latvenergo un AS Sadales tīkls.

Vēl nomācošāks ir „rezidentu” pārsvars mīlētāko patēriņa produktu zīmolu saimnieku vidū: no 50 mīlētākajiem patēriņa produktu zīmoliem 62% kontrolē „nerezidenti”, un pirmajā desmitniekā jau atkal ir tikai divi vietējā kapitāla uzņēmumiem piederoši zīmoli – Lido un Rūjienas saldējums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa šo situāciju komentē šādi: „Publiskotie saraksti vēlreiz apliecina, ka vietējā kapitāla pārstāvība Latvijas lielajos uzņēmumos ir neliela. Kaut arī sākotnēji šķiet, ka daļai dalībnieku kā pārstāvības valsts norādīta Latvija, tomēr, vērtējot šo uzņēmumu dalībnieku sastāvu redzams, ka TOPu galvgalī nonākušie uzņēmumi galvenokārt ir valsts kapitālsabiedrības – Latvenergo, Latvijas Valsts meži, Latvijas Dzelzceļš. Tikai neliela daļa TOPu uzņēmumu, kuru dalībnieku sastāvā nav 100% nerezidentu – ārvalstu kapitāla, faktiski pārstāv Latvijas privāto kapitālu.

Vērtējot TOPu uzņēmumu dalībnieku pārstāvēto nerezidentu valstis, jāteic, ka pašlaik, kad īpaša uzmanība finanšu sektorā tiek pievērsta klienta riska izvērtēšanai, “zini savu klientu” principa ievērošanai u.c. kontrolei, klienta dalībnieku struktūras noskaidrošana ir īpaši aktuāla. Klientu šķirošana ES dalībvalstu un trešo valstu naudas/ kapitāla izcelsme nu jau kļuvusi par visai ierastu praksi. Tomēr, padziļināti šo jautājumu nevērtējot, var nonākt galējībās, kas Latvijas ekonomikai kopumā nebūtu vēlamas. Tā, piemēram, praksē var redzēt virkni gadījumu, kad nerezidents no Eiropas investējis Latvijā, tomēr nākamajā „solī” faktiskais investors ir no, piemēram, Krievijas vai Uzbekistānas.

Šī parādība savukārt liek apskatīt šo jautājumu vēl no cita aspekta. Kā būtisks trūkums informācijas pieejamībai un caurskatāmībai vairākkārt uzsvērts tas, ka tiesiskā forma “akciju sabiedrība” pašlaik nedod iespēju precīzi noskaidrot akcionāru pārstāvības valsti. Šeit gan jāatzīmē, ka jau teju pusgadu ir spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums, kas paredz, ka ikvienai juridiskai personai (tai skaitā arī akciju sabiedrībām) jāsniedz informācija par tās patiesā labuma guvējiem, tas ir, tiem, kam pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kas to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Tomēr jau pašlaik mēs praksē redzam, ka ne visas juridiskās personas šo normu izpilda vai arī dažkārt paziņošanu veic formāli, piemēram, ja akcionāra – juridiskas personas valsts reģistrēta ārvalstīs, norāda, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot.

Raugoties uz nerezidentu ieguldījumiem Latvijas tautsaimniecībā un vienlaikus vērojot politikas veidotāju “uzņemto kursu”, gribētos, lai lēmumi ir konstruktīvi, pragmatiski un izsvērti. Par šo domājot, jāatgādina ekonomista J. Ošleja savulaik izteiktā atziņa: "Ārvalstu investīcijas ir tikai starpmērķis, bet galamērķis – bagāti cilvēki bagātā Latvijā. Lai vietējie uzņēmēji vairāk pelnītu un arī investētu naudu atkal mūsu valstī, valstij kopumā vajadzētu vairāk rūpēties par savējiem!"”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Apkaunojošais 24.septembris jeb Melnā Pirmdiena

Foto2018.gada 24.septembrī būs pirmdiena. Tā būs apkaunojošākā pirmdiena Latvijas vēsturē. Tā būs Melnā Pirmdiena – Latvijā līdz šim finansiāli nepiedzīvotas un ārprātīgas prettautiskās rīcības diena. Melnā Pirmdiena kļūs kolosālas bezjēdzības, izšķērdības, bezatbildības, vienaldzības diena. Melnā Pirmdiena kļūs uzskatāms simbols visiem finansiālajiem noziegumiem, kādus politiskā vara ir pastrādājusi pēcpadomju gados.
Lasīt visu...

6

KNAB priekšnieks Straume atstrādā savu politkrusttēvu labvēlību

FotoŠodien žurnālā Ir KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paudis "savu neizpratni par vairāku senu lietu neizmeklēšanu līdz galam", un nu viņš tās esot cēlis gaismā.
Lasīt visu...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...