Iesaki rakstu: 
Ir dienas, kad esi izbrīnīts par cilvēka dabu. Mūsu nu jau bijušais Rīgas domes kolēģis Oskars Putniņš nupat feisbukam pavēstīja, ka atstāj mūsu partiju un frakciju. Partija vairs neesot tāda, kā vajag un balsojot ne tā, kā vajag.
Uzzināju es šo faktu stundu pirms Jums visiem. Pirms tam deputāts Putniņš nenāca uz frakcijas sēdēm un nekādas bažas ne par ideoloģiju, ne par kaut kādiem balsojumiem nepauda ne klātienē, ne frakcijas whatsapp čatā. Ne reizi arī es nesaņēmu nevienu jautājumu, šaubas vai bažas.
Mums ir demokrātiska partija un demokrātiska frakcija. Mums nav obligāto balsojumu, katrs deputāts var balsot, kā vēlas, mēs vienmēr izrunājam balsojumus, meklējam argumentus, analizējam, vērtējam un tad lemjam.
Bet deputātu Putniņu kaut kas tur spiež balsot. Droši vien es spiežu. Tikai kad tieši? Tad, kad viņš nav frakcijas sēdēs? Vai tad, kad mēnesi neatrod laiku ar mani satikties? Mūsu partijā ir lēmumu pieņemšanas atklātības, demokrātisku diskusiju un racionālu argumentu pieeja. Varbūt tas deputātam Putniņam bija par grūtu...
Vai arī par grūtu bija turēties pretī domes opozīcijas darba smagajai nastai? Ne jau viņš vienīgais saņem aicinājumus un vilinājumus mest mieru frakcijai un kļūt par "neatkarīgu deputātu"...
Visi mūsu ievēlētie deputāti ir rakstveidā solījuši strādāt mūsu RD frakcijā. Solījums, protams, ir tikai solījums. Bet solījuma citiem kandidātiem, partijai un vēlētājiem laušana ir liecība tam, vai maz vairs esi godavīrs.
Skumji, protams. Mūsu frakcijas darbu tas, protams, ietekmēs. Viens deputāts mazāk darbā, kur katras acis, prāts un zināšanas ir vajadzīgas. Bet mēs strādāsim mūsu vēlētāju interesēs.
Un te – paša Oskara Putniņa skaidrojums:
„Es esmu Latvijas attīstībai biedrs kopš tās dibināšanas brīža. Savulaik Einara Repšes personība, idejas un vīzija par Latvijas nākotni bija iemesls, kāpēc es iesaistījos un piedalījos politiskās partijas dibināšanā. Kopš tā laika daudzas lietas ir mainījušās. Latvijas attīstībai ir kļuvusi par izteikti liberālu partiju, sākusi sadarbību ar Latvijas Reģionu apvienību un Bondara kungu un pirmo reizi guvusi panākumus vēlēšanās, pārliecinoši iekļūstot Rīgas domē.
Pēc tam, kad vēlētāji mūs ievēlēja Rīgas domē, par mūsu apvienību gaismā sāka nākt visādi nepatīkami jaunumi, no kuriem pēdējais piliens priekš manis bija partijas nostāja jautājumā par azartspēļu zāļu slēgšanu. Politika ir komandas spēle, nevis individuālais sports, un tāpēc es biju spiests kopā ar partijas biedriem nebalsot par deviņu spēļu zāļu slēgšanu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, taču es nevēlos būt daļa no šādiem apšaubāmiem balsojumiem nākotnē.
Vēloties būt godīgs pret saviem partijas biedriem un velētajiem, vairāk negribu būt sponsoru interesēs izmantota balsošanas mašīna, līdz ar ko esmu nolēmis kļūt par neatkarīgo deputātu."
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
