Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs turpina apceļot pasauli kopā ar savu padomnieku un „operas biedru” Mārtiņu Drēģeri vienā personā, - šodien Pietiek publicē pārskatus par abu ārvalstu braucieniem uz nodokļu maksātāju rēķina un to izmaksām šā gada augustā, septembrī, oktobrī un novembrī: tiesa, kā norāda ministrija, divos no šiem četriem mēnešiem Rinkēvičs atturējies no kopējiem braucieniem ar savu „operas biedru”

Ziņas par ārvalstu brauciena par valsts līdzekļiem, kuros ārlietu ministrs Rinkēvičs ņem līdzi savu jauno padomnieku Drēģeri, Pietiek sāka vākt 2015. gada rudenī. Iemesls tieši šādas informācijas pieprasīšanai toreiz bija žurnālā Kas Jauns publicētā fotogrāfija, kuras fragmentu publicējam, un tās paraksts:

"Viens no pēdējiem uz svinīgo koncertu ieradās vistuvāk Latvijas Nacionālajam teātrim strādājošais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kas savulaik nāca klajā ar paziņojumu, ka ir gejs. Iepriekšējos gados Edgars valsts jubilejas svinīgo koncertu vienmēr apmeklēja viens.

Bet šoreiz Rinkēvičs nebija viens. Viņš uz Latvijas Nacionālo teātri ieradās kopā ar savu padomnieku preses jautājumos Mārtiņu Drēģeri, kuru ļoti bieži ņem līdzi, arī dodoties komandējumos ārpus Latvijas."

Ārlietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka savu jauno padomnieku ārlietu ministrs ņem līdzi ne tikai uz valsts jubilejas svinīgo pasākumu, uz kuru amatpersonas parasti ierodas ar saviem dzīvesbiedriem un dzīvesbiedrēm, bet arī ārvalstu komandējumos - turklāt nevis "ļoti bieži", bet - kā, piemēram, pagājušā gada septembrī un oktobrī - pilnīgi visos.

Kāda tieši bijusi Drēģera lietišķā atdeve šajos braucienos, Ārlietu ministrija gan neatklāj, jo visas komandējumu atskaites esot ierobežotas pieejamības informācija.

Šopavasar Pietiek publicēja Ārlietu ministrijas informāciju par Rinkēviča un viņa „operas biedra” ārvalstu braucieniem uz nodokļu maksātāju rēķina pagājušā gada novembrī un decembrī, kā arī šā gada janvārī, tad kārta pienāca šā gada februārim, martam un aprīlim, pēc tam – maijam, jūnijam un jūlijam, bet tagad – nākamajiem četriem mēnešiem.

Kā rāda Ārlietu ministrijas informācija, augustā un oktobrī Rinkēvičs ir atturējies no sava „operas biedra” ņemšanas līdzi braucienos uz nodokļu maksātāju rēķina. Toties septembrī abu amatpersonu kopējie braucieni uz ASV, Islandi un Turciju no budžeta izmaksājuši 12 556 eiro, bet novembrī uz Beļģiju, Franciju un Maltu – 5699 eiro.

Abu amatpersonu kopējiem braucieniem uz nodokļu maksātāju rēķina Pietiek sekos arī turpmāk.

Pietiek jau ziņojis, informācijas aģentūras vēsta, ka Saeima 22. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, nosakot, ka Ārlietu ministrija būs tiesīga nepublicēt vai neizsniegt privātpersonām atsevišķas ziņas par diplomātiskā un konsulārā dienesta un ministrijas personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru.

Saeima atļāva Ārlietu ministrijai šādi rīkoties, „pamatojoties uz kompetentas valsts drošības iestādes atzinumu”. Ja šāds atzinums tiks saņemts, ministrija turpmāk drīkstēs nepublicēt vai neizsniegt privātpersonām atsevišķas ziņas par diplomātiskā un konsulārā dienesta un ministrijas personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru.

Ārlietu ministrija arī būs tiesīga neizpaust ziņas par amatu sarakstiem, amata pienākumiem, atalgojumu, komandējumiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu, ja to izpaušana var radīt riskus Latvijas valsts interesēm, tostarp ārpolitiskajām interesēm un ministrijas darbībai, kā arī personu profesionālajam darbam, to drošības interesēm un privātajām tiesībām.

Šos likuma grozījumus Ārlietu ministrija sāka „bīdīt” pēc tam, kad tās vadībai kļuva skaidrs, ka pastāvošo normatīvo aktu ietvaros tai nebūs iespējams turpināt slēpt no sabiedrības ārlietu resorā strādājošo kvalifikāciju un reālo darba apjomu.

Pēdējos gados publiski izteiktas aizdomas par to, ka Ārlietu ministrijas vadība un ministrs Rinkēvičs kadru jautājumus vismaz reizēm risina, ņemot vērā nevis amatu pretendentu profesionālismu un kvalifikāciju, bet gan talantus pilnīgi citās jomās.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...