No VID skaidrojuma izriet: Rimšēvičs nedaudz apkrāpis valsti

Pietiek otrdien jau informēja, ka Rimšēvičs, kas vairākkārt publiski izteicies par ēnu ekonomikas apkarošanas nepieciešamību, gan apgalvo, ka „ļoti cenšoties to nedarīt”, taču vienlaikus intervijā Latvijas radio paziņoja, ka no viņa bez kādas nodokļu nomaksas 100 latus saņem „cilvēks, kas palīdz sniegu notīrīt”.

„Ja to uzskata par ēnu ekonomiku, tad... ēēē...” – šādi Rimšēvičs komentēja šo faktu, vēl piebilstot – tas, ka cilvēkam līdz 200 latu lieli ienākumi neesot jādeklarē, ļaujot arī iztikt bez nodokļu nomaksas par šo atalgojumu.

Lai noskaidrotu, vai centrālās bankas vadītājam taisnība, Pietiek lūdza Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumu par šādu situāciju (neminot, ka tā attiecināma uz Latvijas Bankas prezidentu): „Nezinām, kas tas īsti ir - alga vai saimnieciskā darbība, bet notiek ļoti vienkārši - cilvēks notīra sniegu, viņam samaksā 100 latus. Kam un vai ir jāmaksā nodokļi? Kā tam praktiski ir jānotiek - stingrās uzskaites čeks, darba līgums ar algu?”

No VID skaidrojuma nepārprotami izriet – Latvijas Bankas prezidents, darbiniekam samaksājot skaidrā naudā, no likuma viedokļa ir apkrāpis valsti, liedzot tai saņemt par šo atalgojumu iedzīvotāju ienākuma nodokli.

„Ja pakalpojuma sniegšanā saskaņā ar Darba likumu ir vērojamas darba attiecību pazīmes, ir slēdzams darba līgums. Minētajā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no darba algas vispārējā kārtībā veic darba devējs,” skaidro VID.

Savukārt Rimšēviča pieminētie 200 latu mēnesī saskaņā ar VID skaidrojumu attiecināmi uz citu situāciju – ja sniega tīrītājam šī nodarbe ir sistemātiska un līdz ar to uzskatāma par saimniecisko darbību: „Ja gūtais ienākums mēnesī pārsniedz 200 latus, tad fiziskai personai ir jāreģistrējas arī kā pašnodarbinātajai personai un jāveic arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.” Taču šajā gadījumā Rimšēvičam no pakalpojuma sniedzēja noteikti bijis jāpieprasa kvīts kā darījumu apliecinošs dokuments.

„Pašreiz spēkā esošie normatīvi pieprasa slēgt līgumus jau no pirmā santīma. Tā rezultātā, protams, Ilmārs Rimšēvičs nepilda spēkā esošos likumus. Tomēr ir jāņem vērā, ka to dara ļoti liels skaits cilvēku, piemēram, laukos sarunā kaimiņu, lai saskalda malku par pieciem latiem un pusdienām. Viskritiskākais ir tas, ka Latvijas Bankas prezidents intervijā Latvijas radio leģitimizē šo likuma nepildīšanu un uzskata, ka tas ir pieņemami. Mēs būtu vēlējušies sagaidīt, ka centrālās bankas vadītājs būtu atzinis likuma nepilnības un nācis ar priekšlikumu, kā tos novērst, un apņēmies likumus pilnveidot,” – tā savukārt notikušo Pietiek komentēja sabiedrības par atklātību Delna direktors Kristaps Petermanis.

Saskaņā ar viņa viedokli, ja jau pat augstākā līmeņa amatpersonas saskaras ar šo problēmu, ir skaidrs, ka nepieciešams šo situāciju risināt ar likuma pilnveidošanu, lai neviens nekļūtu par likuma pārkāpēju: „Valsts jau ir daudz darījusi, lai padarītu skaidrāku nodokļu maksāšanu pašnodarbinātajiem, kuriem mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas ir jāreģistrējas, tāpat ir patenta maksas. Bet ir jāiet vēl solis tālāk un skaidri jānosaka monetārā vērtība, no kuras ir jāmaksā nodokļi. Ja Rimšēviča kungs pats nenāk ar priekšlikumu, tad to dara Delna un aicina noteikt konkrētu slieksni, no kura ir jāmaksā nodokļi.”

Tikmēr Latvijas Bankas vadība jau divas dienas mēģina izdomāt, ko atbildēt uz jautājumu, vai arī Latvijas Banka atbalsta Rimšēviča viedokli, ka ir pieļaujams izvairīties no nodokļu nomaksas darbinieku – fizisku personu algošanā, ja tas notiek nelielos apmēros.

Tāpat Latvijas Banka jau divas dienas formulē savu nostāju jautājumā – ja tā šādu viedokli neatbalsta, kad un kā Latvijas Bankas padome reaģēs uz Rimšēviča publiskajiem izteikumiem.

Novērtē šo rakstu: