Pietiek :: Noilgums vismaz pagaidām paglābj Bondaru no kriminālprocesa
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atteikt uzsākt kriminālprocesu par iespējamu Mārtiņa Bondara noziedzīgu rīcību laika periodā no 03.07.2006. līdz 13.08.2009, pildot AS Latvijas Krājbanka valdes locekļa amatu, jo izdarītajam nodarījumam iestājies noilgums, - šāds lēmums pieņemts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē.

Kaut gan pašreizējais Rīgas domes deputāts Bondars pirmās instances tiesas spriedumu, kas viņam kopā ar citiem bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem liek solidāri samaksāt vairāk nekā 15 miljonus eiro, mēģina saistīt ar politisku pasūtījumu un izrēķināšanos, Pietiek pagājušā gada oktobra sākumā publicētais pilnais spriedums rāda pavisam citu ainu.

Spriedumā detalizēti aprakstīta Bondara un citu labi atalgoto bankas valdes locekļu rīcība, nepamatoti dāsni dalot kredītiestādes finanšu līdzekļus un tagadējam politiķim faktiski „kalpojot par latvieti”, lai vajadzības gadījumā apmierinātu bankas saimnieka Vladimira Antonova vajadzības.

Faktiski tiesa bija fiksējusi, ka bijušais AS Latvijas Krājbanka prezidents Bondars ir pārkāpis pastāvošos normatīvos regulējumus banku darbības jomā, kā rezultātā Latvijas Krājbanka, tās noguldītāji un kreditori ir cietuši ļoti smagus finansiālus zaudējumus, kuru kopējā summa pārsniedz 15 miljonus eiro.

Veicot resorisko pārbaudi šajā lietā, kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde nonākusi pie slēdziena, ka šajā lietā ir iestājies noilgums, - tikai šī iemesla dēļ netiks sākts kriminālprocess. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē šo lēmumu:

2018. gada 19. februārī

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (turpmāk tekstā - ENAP) galvenais inspektors R.Līcis, izskatījis L.Lapsas iesniegumu (reģistrēts leM VP 17.11.2017. ar Nr. L-10807), konstatēja:

ENAP saņemts pārbaudei un jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu Lato Lapsas 2017.gada 8.oktobra iesniegums par iespējamu M.Bondara noziedzīgu rīcību, pildot AS Latvijas Krājbankas valdes locekļa amatu. I...Lapsa iesniegumā norāda, ka Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 201 7.gada 6.jūnija spriedumā ir fiksējusi, ka bijušais AS Latvijas Krājbankas (Turpmāk- Banka) valdes loceklis M.Bondars ir pārkāpis pastāvošos normatīvos regulējumus banku darbības jomā. kā rezultātā bankas kreditoriem un noguldītājiem ir radušies zaudējumi.

Iesniegumā minēto ziņu pārbaudei. ENAP 201 7.gada 13.oktobri, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 369.panta ceturtās daļas 4.punktam, uzsāka resorisko pārbaudi.

Iepazīstoties ar L.Lapsas iesniegumu, izvērtējot Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 6.jūnija spriedumā iekļautās ziņas un faktus, LAS Latvijas Krājbanka administratora iesniegtos dokumentus un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegto viedokli, konstatēts:

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada 6.jūnija spriedumā nolēma solidāri veikt piedziņu no M.Bondara un citiem tā brīža valdes locekļiem par valdes pieņemtiem lēmumiem, uz kuru pamata:

•     2008.gada 1.jūlijā AS Latvijas Krājbanka noslēdza Aizdevuma līgumu ar ārvalstīs reģistrētu sabiedrību Plazmexon Investments Limited un izsniedza aizdevumu 2.4 miljoni

EUR apmērā jahtas "Highlander" iegādei. Kā arī veica vairākus grozījumus Aizdevuma līgumā un 2008.gada 23.martā palielināja izsniegto aizdevumu par 3500 000.00 EUR Jahtas remontdarbiem un uzlabojumiem.

•     2008.gada 14.februārī AS Latvijas Krājbanka noslēdza Aizdevuma līgumu ar ārvalstīs reģistrētu sabiedrību Konsultant Support Inc un izsniedza aizdevumu 20.65 miljoni USD apmērā. Kā arī 2008.gada 14.februārī tika noslēdza Galvojuma līgumu ar Maksimu Ančipolovski.

Lietas iztiesāšanas laikā tiesa noskaidroja, ka aizdevumu izsniegšanas laikā Bankā nebija izstrādāti iekšējie noteikumi par maksimālo aizdevuma vērtības attiecību pret nodrošinājumu, ja par nodrošinājumu aizdevumam kalpo ārvalstīs reģistrēti aktīvi.

Tiesa spriedumā norāda, ka izskatot lietu ir noskaidrojusi, ka ir iestājusies Bankas valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītiem zaudējumiem Komerclikuma 169.panta izpratnē, jo tiesa ir konstatējusi šajā tiesību normā paredzētos priekšnosacījumus:

1)   sabiedrībai ir nodarīts zaudējums (Civillikuma 1 770.-1 792.p.):

2)   bijusi amatpersonas rīcība, respektīvi - darbība vai bezdarbība;

3)   pastāv cēloņsakars starp amatpersonas rīcību un sabiedrības zaudējumu.

Šādu atbildētāju rīcību neveicot pienācīgu kontroli pār Bankas aktīvu aizskaitīšanu trešajām personām, neizvērtējot vai ignorējot ar iepriekš aprakstītajiem darījumiem saistītos riskus un pretrunīgo informāciju, kā rezultātā Banka šo darījumu rezultātā ieguva tādas prasījuma tiesības, kuru izpildes nodrošinājums bija pārvērtēts un nespēja nodrošināt no Bankas aizskaitīto naudas līdzekļu atgūšanu kārtējo nodokļu nemaksāšanu valstij, kreditoru parādu nesegšanu. tiesas ieskatā, nekādā gadījumā nevar atzīt par krietna un rūpīga saimnieka rīcību Komerclikuma izpratnē.

Vērtējot, vai valdes loceklis ir pildījis savus amata pienākumus atbilstoši Komerclikuma prasībām, tiesa uzskata, ka ņemami vērā ir ne tikai objektīvie, bet arī subjektīvie kritēriji. Krietna un rūpīga saimnieka pienākumu apjoms neaprobežojas vien ar valdes locekļa subjektīvo attieksmi pret savu pienākumu pildīšanu. Konkrētajā gadījumā atbildētājam, lai tas pierādītu, ka viņš konkrētajā gadījumā rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, nepietiek pierādīt, ka tas godprātīgi pildījis savus — amata pienākumus. Valdes loceklim ir jāpierāda arī tas. ka. pastāvot analoģiskai situācijai, līdzīgi būtu rīkojusies jebkura cita vidusmēra saprātīga persona, kurai ir pietiekamas zināšanas un kvalifikācija attiecīgā jomā.

Tiesa uzskata, ka ar apstākļiem, kas izklāstīti prasībā, un pierādījumiem, kas pievienoti prasībai, ir pierādīts, ka Krājbankas valdes locekļi ar savu darbību vai bezdarbību, ir radījuši likvidējamai AS Latvijas Krājbanka zaudējumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - Komisija), sniedzot viedokli par Bankas atsevišķu aizdevumu izsniegšanas likumības pārbaudi un konstatētajiem iespējamiem Bankas valdes locekļa M. Bondara pārkāpumiem, norāda, ka atbildīgā amatpersona Bankā par kredītriska pārvaldīšanu iepriekšminēto aizdevumu izsniegšanas laikā bija noteikts Bankas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Tāpat Komisija norāda, ka 02.02.2009. - 13.03.2009. tika veikta Bankas kredītriska pārvaldīšanas pārbaude. Pārbaudes laikā Komisija konstatēja, ka Banka veic nerezidentu kreditēšanu, neskatoties uz to, ka Bankai nav atbilstošas kredītu piešķiršanas un to uzraudzības kārtības procedūras - Bankā nav izstrādāta kredītriska pārvaldīšanas stratēģija, nav noteikti mērķi, kādus Banka plāno sasniegt kreditēšanas jomā, nav noteikts, kādus kredītus Banka plāno izsniegt, kādās valūtās un ar kādu ienesīgumu, nav noteikta kredītportfeļa vēlamā struktūra un pieļaujamais kredītriska līmenis un peļņa, kādu Banka vēlas iegūt, uzņemoties attiecīgo kredītrisku.

Likvidējamās akciju sabiedrības Latvijas Krājbanka administrators sniegtajā paskaidrojumā norāda, ka saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 161.panta 14.punktu. 2015.gada 1 .oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza prasības pieteikumu pret LAS Latvijas Krājbanka bijušajiem valdes locekļiem (turpmāk - Atbildētāji) par zaudējumu LUR 15 466 981.50 apmērā solidāru piedziņu. Jo Atbildētāji, izsniedzot aizdevumus sabiedrībām Plazmexon Investments Limited un Konsultant Support Inc nerīkojās, kā krietns un rūpīgs saimnieks, kā arī neveica izsniegto aizdevumu pienācīgu uzraudzību.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ar 2017.gada 6,jūnija spriedumu prasību pilnībā apmierināja. Minētais spriedums nav stājies spēkā, jo visi Atbildētāji par spriedumu ir iesnieguši apelācijas sūdzību.

Attiecībā uz tiesvedības ietvaros nodibinātajiem pieņēmumiem un secinājumiem ir būtiski norādīt, ka saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, konkrēti Komerclikuma 169.pantu, attiecībā uz atbildētāju kā valdes locekļu atbildību tiek piemērota vainojamības prezumpcija, kuras atspēkošana ir Atbildētāju pienākums.

Lai šī prezumpcija sāktu darboties, Administratoram lietā ir jāpierāda zaudējumu esamība (kas jebkurā komercdarbībā ir iespējami) atbilstoši sacīkstes principam un vispārējiem civilprocesa noteikumiem, kas regulē pierādījumu iesniegšanu, kā arī cēloniskais sakars starp Atbildētāju rīcību un LAS Latvijas Krājbanka nodarītajiem zaudējumiem. Savukārt Atbildētāji var atbrīvoties no atbildības tikai tad, ja pierāda, ka ir rīkojušies kā krietns un rūpīgs saimnieks, respektīvi nav pieļāvuši pat vieglu neuzmanību. Tā kā vaina ir individuāla kategorija, tad katram valdes loceklim tas ir jāpierāda individuāli. Pierādīšana nav obligāta, taču tā ir valdes locekļa interesēs, lai atbrīvotos no atbildības.

Ievērojot apstākli, ka spriedums minētajā civillietā nav stājies spēkā, kā arī faktu, ka administratora pienākums ziņot tiesībsargājošajām iestādēm par konstatētiem faktiem nav aprobežots ar noteiktu termiņu. Administrators neizslēdz iespēju, ka pēc Sprieduma (ar kuru prasība pilnā apmērā vai daļēji ir apmierināta), ja tiesa neizmantos savas civilprocesuālās tiesības saskaņā ar Civilprocesa likuma 232.pantu ar blakus lēmumu nosūtīt ziņas par konstatētajiem apstākļiem tiesībsargājošajām iestādēm, būs pamats lūgt tiesībsargājošajām iestādēm izvērtēt Atbildētāju rīcības krimināltiesiskos aspektus.

No AS Latvijas Krājbanka valdes 2008.gada 1. aprīļa sēdē apstiprinātiem noteikumiem par AS Latvijas Krājbanka valdes locekļu pienākumu sadali valdes priekšēdētāja (prezidenta) M.Bondara pienākumos punktā 1.5. noteikts - koordinē un kontrole Krājbankas kredītpolitikas, kreditēšanas, kredītu uzraudzības noteikumu ievērošanu un to atbilstību Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem un prasībām. Turpat punktā 1.6. noteikts, ka M.Bondars organizē un vada Krājbankas kredītkomiteju. pārrauga Krājbankas kredītu pārvaldes kredītkomitejas. reģionu kredītkomiteju darbu.

Uzskatu, ka pārbaudes laikā iegūtās ziņas norāda, ka, iespējams. Bankas valdes priekšsēdētājs M.Bondars viņam uzticētos darba pienākumus ir veicis nolaidīgi, nav veicis pienācīgu uzraudzību uzticētām struktūrvienībām, bez izstrādātiem striktiem kreditēšanas noteikumiem atbalstīja (parakstīja) 2008.gada 1.jūlijā noslēgto Aizdevuma līgumu ar ārvalstīs reģistrētu sabiedrību Plazmexon Investments Limited un 2008.gada 14.februārī noslēgto Aizdevuma līgumu ar ārvalstīs reģistrētu sabiedrību Consultant Support Inc. kā arī 2008.gada 14.februārī noslēgto Galvojuma līgumu ar Maksimu Ančipolovski. kas Bankai radīja ievērojamus zaudējumus. Iespējams, M.Bondars ar savām darbībām ir veicis noziedzīgo nodarījumu - nolaidība, kas kvalificēts Krimināllikuma 197.pantā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa normām katrā konkrētā gadījumā ir pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība.

Kriminālprocesa likuma 125.panta 1 daļas 1.punktā noteikts, ka bez. papildus procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi vispārzināmi fakti, ja vien kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais.

Savukārt šī paša likuma 125.panta 1.daļas 2.punktā ir norādīts, ka bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi ar spēkā stājušos spriedumu citā kriminālprocesā konstatēti fakti, ja v ien kriminālprocesā netiek pierādīts pretējais.

Kriminālprocesa likuma 2. pantā ir nosaukti kriminālprocesa tiesību avoti - kriminālprocesu nosaka Latvijas Republikas Satversme, starptautiskās tiesību normas un Kriminālprocesa likums.

Likumdevējs Kriminālprocesa likuma 125.pantā ir īpaši uzsvēris ar spēkā stājušos tiesas spriedumu citā kriminālprocesā konstatētus faktus, bet ne visos tiesas spriedumos (civilprocesā, administratīvajā procesā) konstatētos laktus, kā tādus, kas uzskatāmi par pierādītiem bez papildu procesuālo darbību veikšanas.

Savukārt Krimināllikuma 6.panta 1.daļā ir noteikts, ka par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu tīši vai aiz neuzmanības izdarīts noziedzīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.

Kriminālprocesa likuma 19.panta 1. daļā ir paredzēts, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā - tātad Kriminālprocesa likumā, noteiktajā kārtībā.

Senāta Krimināllietu departaments 2006.gada 1.februāra lēmumā (lietā SKK-0038/06) secina, ka atšķirības krimināllietas iztiesāšanā un civillietas izspriešanā dod pamatu apgalvojumam, ka civillietā tiesas nolēmumā nodibinātie fakti bez papildu procesuālo darbību veikšanas paši par sevi krimināllietā var būt pierādījumi, bet tikai kā Kriminālprocesa likuma 135. pantā norādītie dokumenti.

Krimināllikuma 197.pantā kvalificētā nozieguma objekts ir tautsaimniecības intereses uzņēmumu dienesta darbības sterā.

M.Bondars ir atzīstams par Krimināllikuma 197.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma speciālo subjektu, jo viņš bija atbildīgā amatpersona Bankā par kredītriska pārvaldīšanu iepriekšminēto aizdevumu izsniegšanas laikā.

1 arklāt secināms, ka Krimināllikuma 197.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums atzīstams par kriminālpārkāpumu. Krimināllikuma 56.panta 1.daļas 2 punktā noteikts, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis: divi gadi. t.L uz lēmuma sastādīšanas brīdi ir iestājies noilgums par noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificējami pēc Krimināllikuma 197.panta.

Iesnieguma pārbaudes laikā netiek konstatētas citos Krimināllikuma pantos noteiktās kriminālsodāmas darbības, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, pie lēmumā norādītiem apstākļiem nav pamats kriminālprocesa uzsākšanai. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 318.pantam. 373.pantam, 339.pantam. 377.panta 3.pkt., nolēmu:

1. Atteikt uzsākt kriminālprocesu par iespējamu M.Bondara noziedzīgu rīcību laika periodā no 03.07.2006. līdz, 13.08.2009, pildot AS Latvijas Krājbankas valdes locekļa amatu, jo izdarītajam nodarījumam iestājies noilgums.

2. Par pieņemto lēmumu paziņot iesniedzējam - L.Lapsam, nosūtot šī lēmuma kopiju uz iesniegumā norādīto adresi.

Lēmuma pārsūdzēšanas kārtība saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337.pantu un 373.panta 5.daļu. Lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā pēc paziņojuma par pieņemto lēmumu saņemšanas. Sūdzību par izmeklētāja pieņemto lēmumu var iesniegt LR Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūrā Rīgā. Kalpaka bulv.6.”

Dokumenti

FotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...