Nopietnas aizdomas par Augstākās tiesas priekšsēdētāja „palīdzību” sievai – advokātei
PIETIEK28.02.2017.
Komentāri (37)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Jā
02.03.2017. 09:07»
vēl vien jurists
Gadījās piedalīties tiesas sēdē, kur vienu no iesaistītajiem pārstāvēja Bičkoviča. Tiesas lēmums bija pilnīgi nelabvēlīgs Bičkovičas klientam, un tiesnese šādu lēmumu pieņēma, ne aci nepamirkšķinot...
Pilnīgi pareizi, jo kā advokāte viņa ir nulle, vienīgais no klientiem oaņem naudu par mēģinājumiem izdarīt neiespējamas lietas, jo redz vīrs viņai ietekmīgs. Tāpēc viņa ķeras pie lietu pārlikšanas caur vīru uz vietām, kur darbojas savstarpējās attiecības nevis jurisprudence un loģika!
viss nāk un aiziet tālumā un sākas ...
02.03.2017. 09:02Lapsa, papēti, kā B.dabūja pilsonību, nu jau noilguma termiņš, kad lieta tika pasludināta par slepenu, ir pagājis. Tiesnesis Strazds B.attaisnoja arī čekas ziņotāja lietā.
Tāpēc puisis dara visu, ko lielie onkuļi liek...
:-)
02.03.2017. 08:48Čekas ziņotāju RAITI var raustīt kā ampelmani.
Raitis vēl savulaik Ogres tiesā caur pazīšanos uztaisīja sev pilsonību.
Kūmiņam Lapsam nevajadzētu slinkot un papētīt.
Tu nezini
02.03.2017. 08:18»
panika
Tas ir ārprāts kas te jālasa,ja tā notiek,tad korupcija te ir kā uz delnas.Vai Kalnumeijers to nezin
Kalnmeijeru izvirza Bičkovičs, nu kolēģija. Kā jau cienīgiem ļaudīm, pateicība ir jāatpelna, tad kā es varu celt naidu pret savu šefu vai tiem, kuri mani virzīja?
Nu nesanāk, kaut ja likums to nosaka, ka varētu.
Ilvars
02.03.2017. 07:45»
Taisnīgais
Lūk kur realizē,Miķelsons,savu saaugļoto,melno naudu!Sāk nomelnošanas kampaņu pret tiesu varu valstī!Kad VID pieķersies šim darbonim par nodokļu izkrāpšanu no valsts,gaidāmi visdažādākie kompromāti pret šo iestādi!Lēti un neloģiski apgalvojumi,bez jebkādu faktu nodrošinājuma!Kā tiesībsargājošās instances...
Grutupa kafijas pauzes. STABU 54 3MAJAS PAR 4.5T LS IZKRAPA.
TIESNESIS STRAZDS.
PROKURATURA EVIJA.FREDENFELDE MAKSLINIECE KORUPCIJA6 UN NESODAMIBA. Bickovic velu vel mazga darba Lanka ar dienesta6auto
nunu
02.03.2017. 07:41»
UM to jurists
CPL 32.pants...
(6) Ja lieta tās ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai kādā no tiesvedības instancēm tikusi nodota izskatīšanai citai tiesai, atkārtota lietas nodošana šajā pantā noteiktajā kārtībā nav pieļaujama.
uUm to jurists
02.03.2017. 07:40turklāt, 32.prim 1. pantā ir noteikta kārtība kādā nodod lietu, nevis kritēriji pēc kuriem var noteikt, tieši kurā no tiesām lietu varētu izskatīt ātrāk!
UM to jurists
02.03.2017. 07:29CPL 32.pants
(2) Tiesa var nodot lietu izskatīšanai citā tiesā, ja:
1) izskatot lietu tiesā, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot piekritības noteikumus;
2) pēc viena vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas viņu aizstāšana tai pašā tiesā nav iespējama;
3) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu).
(3) (Izslēgta ar 30.10.2014. likumu)
Kurš te ko nezin?
mmm
02.03.2017. 07:19»
Taisnīgais
Lūk kur realizē,Miķelsons,savu saaugļoto,melno naudu!Sāk nomelnošanas kampaņu pret tiesu varu valstī!Kad VID pieķersies šim darbonim par nodokļu izkrāpšanu no valsts,gaidāmi visdažādākie kompromāti pret šo iestādi!Lēti un neloģiski apgalvojumi,bez jebkādu faktu nodrošinājuma!Kā tiesībsargājošās instances...
Acīmredzot Miķelsons ir Latvijas Terrazīni, spriežot pēc komentāra.
Domāt, ka Zenta ir svēta un Ivars neko par viņas lietām nezin, un ar savu pieeju nedod tiesas spriedumus no citām lietām ir vienkārši smieklīgi.
Taisnīgais
02.03.2017. 06:27Lūk kur realizē,Miķelsons,savu saaugļoto,melno naudu!Sāk nomelnošanas kampaņu pret tiesu varu valstī!Kad VID pieķersies šim darbonim par nodokļu izkrāpšanu no valsts,gaidāmi visdažādākie kompromāti pret šo iestādi!Lēti un neloģiski apgalvojumi,bez jebkādu faktu nodrošinājuma!Kā tiesībsargājošās instances pieļauj šādu patvaļu indivīdam,kurš nekaunīgi grauj mūsu Valsts varu!!!Vai viņu tiešām nevar neitralizēt no šādas patvaļas-advokātu piekaušanas,iespaidošanas,oponentu biroja apzagšanas,izkrāpšanu lielos apmēros utt.?!Vai tagad valsts pārvaldes un drošības sistēmas pārvalda tādi pseido advokāti,korumpanti,kuri drīkst veikt visneiedomājamākās patvaļas un palikt nesodītam?!Vienkārši-Mārcis Miķelsons!!!
Es
02.03.2017. 05:52Šī raksta iemesls ir nevis sievas saistība ar vīru,bet gan nesēdēšana vannā,kopā ar Miķelsonu un gaļas necepšanu!Visu trīs rakstu autors ir viens-Mārcis Miķelsons!
ha-ha
02.03.2017. 05:21Vai tad tas kāds jaunums? Gadiem ilgi visi to zināja, bet izlikās neredzam!
jūlis
02.03.2017. 05:09Arī Ukrainā visa cīņa pret korupciju beidzoties pie tiesu sliekšņiem.Visur joprojam toni nosaka totalitārās,līdz neiespējamībai korumpētās PSKP vecbiedri.
Temīda
02.03.2017. 04:26Tiesnešu privilēģija palikt nesodītiem — vai būs mūžīga?
Apollo
Vilors Eihmanis, biedrība «Par godīgumu tiesu varas sistēmā «Temīda»»
Otrdiena, 2007. gada 28. augusts
[...]
Dīvainu spriedumu pavadonis ir intereses. Precīzāk, kukulis. Kad to skaidri pateica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, sekoja īpatnēja M. Bičkoviča un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu reakcija. Visi Latvijas tiesneši esot svēti! Kad KNAB tomēr pieķēra pie rokas B. Tāleri un I. Poļikarpovu, tiesnešu pārraugi un vadītāji saskatīja, ka kukuļņemšana nav pietiekams pamats, lai abas atbrīvotu no tiesneša amata!
Pēdējo septiņu gadu laikā tiesnešu disciplinārkolēģija ieteikusi atbrīvot no amata tikai septiņus tiesnešus. Vidēji pa vienam gadā. Pamatā par dzeršanu. Kā Hipolits Miks. Parasts mirstīgais līdzīgā situācijā jau sen būtu cietumā, bet H. Miks gadiem turpināja savus «varoņdarbus».
Tiesnešu pašpārvalde ir gaužām bezzobaina. Tā padara par muļķiem tos tiesu priekšsēdētājus, kas cenšas panākt likumību un ierosina disciplinārlietas. Nupat izskanēja fakts, ka visrupjāko cilvēktiesību pārkāpumu — pēdējā vārda nedošanu apsūdzētajam — tiesnešu disciplinārkolēģija uzskata par ievērības necienīgu sīkumu. Ja brutālu necieņu pret Eiropas Savienības likumiem un Latvijas starptautiskiem līgumiem atļaujas AT senatori, ko no viņiem var mācīties studenti?
Turklāt tiesnešu nelikumību lielākā daļa līdz disciplinārlietai nemaz nenonāk. Ja kāds ir lūdzis ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu, tam ir zināms Tiesu administrācijas Tiesu darba organizācijas departamenta direktores Dzintras Kullas un viņas vietnieces Tatjanas Bormanes stils — pataisīt melnu par baltu un pat visrupjāko nelikumību pasniegt tik gludi samudžinātu, ka soda par patvaļu vietā vainīgajam būtu piešķirami eņģeļa spārniņi.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Juris Stukāns saka skaidri: viņa pamatuzdevums esot aizstāvēt tiesnešus. Tā kā sūdzību par klajām nelikumībām Rīgas apgabaltiesā ir bezgala daudz, J. Stukāns ir sācis bēguļot un ir atteicies no sākotnēji tik braši sāktās pilsoņu uzklausīšanas pirmdienās. Kā visi pārējie tiesu vadītāji arī J. Stukāns norobežojas no tautas ar necaursitamu sekretāru sienu — lai tikai nebūtu jādzird par patvaļīgu tiesnešu radīto postu.
Tieslietu ministrija iet vēl tālāk un skaidro, ka likums par iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtību uz tiesu priekšsēdētājiem neattiecas. Pilsoņu sūdzības par nelikumībām tiem neesot jāuzklausa. Ja kādam nav naudas nolīgt advokātu rakstveida sūdzības sastādīšanai, kāpēc lai tādu nabagu ņemtu vērā!
Otra konceptuālā nostādne, ko īsteno Dz. Kulla un T. Bormane: tiesneša nelikumību izskatīšana disciplinārkolēģijā esot nepieļaujams spiediens uz tiesneša neatkarību. Tāpēc disciplinārlietas ierosināt nedrīkst! Ja kāds ir izdarījis KL 291. pantā paredzētu noziegums, esot jānogaida gads vai divi! Reaģēt uz tiesneša patvaļu drīkstot tikai pēc tam, kad Augstākās tiesas Senāts būs pieņēmis lietā īpašu blakus lēmumu par nepieciešamību sākt disciplinārlietu.
Lielāku cinismu ir grūti iedomāties. Likums jau tā garantē tiesnešu praktisku nesodāmību — ja disciplinārlieta nav sākta un izskatīta trīs mēnešu laikā (!) no pārkāpuma atklāšanās (sūdzības iesniegšanas) dienas, iestājas noilgums un tiesnesi sodīt nedrīkst. Nav zināms arī, ka Latvijas vēsturē kāds tiesnesis uz savu iniciatīvu būtu uzņēmies rakstīt ieteikumu, ka otrs tiesnesis ir sodāms!?
Taču viss nostājas vietās, ja pavēro ceļus, no kurienes parādās jauno tiesnešu kandidāti. Atlasi veic T. Bormane (pēc vairākiem faktiem spriežot, viņa ir faktiskā noteicēja departamentā, kurā Dz. Kulla skaitās direktore). To, kādi cilvēki tiek virzīti par tiesnešiem, saskaņo kabinetu klusumā. Varam tikai zīlēt, vai izvērtēšana ir nopietna. Kur garantijas, ka pēc telefonieteikuma netiek virzīti «vajadzīgie», bet godīgos un spējīgos atstājot «aiz borta»? Dīvaini, ka tiesnešus izrīko Cēsu kolonijas bijusī uzraudze, atsauksmes par kuru nav glaimojošas.
Absurdi, bet tik svarīgajos tiesnešu amatos, turklāt uz mūžu, Saeima ieceļ vispār bez apspriešanas un pat neprasot, kas ir šie cilvēki!
Ja kāds tic, ka plānotā tiesnešu konference spēs ko mainīt, tad tam būtu jāpalīdz šo mērķi sasniegt. Godīgi cilvēki ir arī tiesnešu starpā. Tāpēc pirmais — izveidosim «balto sarakstu»! Lai sabiedrība zina, kuri no tiesnešiem ir taisnīgi un ir ar nevainojamu reputāciju. Otrais. Cietušajiem no tiesu patvaļas vajadzētu turēties kopā. Trešais. Būtu jānosauc to tiesnešu un prokuroru vārdi, ar kuriem saistās klaji nelikumīgi lēmumi un netaisnīgi spriedumi.
Gribētos cerēt, ka A. Guļāns un J. Maizītis spēs atbrīvoties no «galminiekiem», kuriem telefona zvans aizstāj likumu. Būtu labi, ja Saeima atceltu trīs mēnešu noilgumu, kas padara tiesnešu disciplinārlietas bezjēdzīgas.
Latvijā tiesnešu vairākums ir vēl kompartijas iecelti. Šķiet, tiem ir grūti pieņemt jauno ES domāšanu. Līdzšinējo draugu būšanu varētu novērst, ja disciplinārlietas par pārkāpumiem izlemtu komisija, kurā ietilptu arī ar «tiesnešu brālību» nesaistīti cilvēki.
Rēķinoties ar sliktāko, ka arī šis tiesu skandāls beigsies kā parasti, «reņģu ēdājiem» vēl paliek iespēja iesniegt sūdzības Eiropas institūcijās. Ostaps Benders teica: slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās!
vēl vien jurists
02.03.2017. 04:21Gadījās piedalīties tiesas sēdē, kur vienu no iesaistītajiem pārstāvēja Bičkoviča. Tiesas lēmums bija pilnīgi nelabvēlīgs Bičkovičas klientam, un tiesnese šādu lēmumu pieņēma, ne aci nepamirkšķinot.
Tīri no prakses, no manas pieredzes - nevajag pārspīlēt sazvērestības teorijas.
J.J.
02.03.2017. 04:17»
Kas notiek AT????
Bičkovičs atklāti piesedz tādus tiesnešus kā Raimonds Buls,kuru nu vel tālāk var iet, kur skatās Ģenerālprokurors un Tieslietu ministrija
Stukāns J.arī ir piesedzamo tiesnešu sarakstā.
arhīvs
02.03.2017. 04:14Melu detektors: Vai Ivars Bičkovičs saka patiesību?
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs disciplinārlietu pret tiesnesi par tīšu kļūdu vai nolaidību var ierosināt tikai tad, kad lieta ir izskatīta visās instancēs un kādā no tām pārkāpums jau konstatēts. Tā 9.decembra LTV1 raidījumā 1:1 skaidroja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Pārbaudot pieci.lv un lsm.lv projektā ''Melu Detektors'', secinājām, ka Bičkoviča teiktais neatbilst patiesībai.
Raidījuma vadītāja Inga Spriņģe Bičkovičam jautāja, kāpēc viņš kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs nav reaģējis uz Limbažu tiesas lēmumu it kā nepietiekamu pierādījumu dēļ izbeigt lietu pret sievieti, kuru policija bija aizturējusi vadām auto 1,5 promiļu reibumā. Bičkovičs, kuram likums piešķir tiesības ierosināt disciplinārlietas par lietas izskatīšanā pieļautu tīšu likuma pārkāpumu vai rupju nolaidību un citiem nodarījumiem, skaidroja, ka to nevar darīt, jo „vispirms ir lietai jāiziet attiecīgās procedūras”.
„Tad, kad lietā būs pielikts punkts, respektīvi, tā būs izgājusi visas iespējamās tiesu instances, un, ja konstatēs, ka pirmās instances tiesas spriedums ir taisīts, tīši pārkāpjot likumu vai pieļaujot kādu no tiem pamatiem, kas varētu būt iemesls disciplinārlietas ierosināšanai, protams, tad tas jautājums tiks skatīts,” sacīja Bičkovičs.
Viņš piebilda, ka, lai vērtētu sprieduma pamatotību, viņam „būtu jāredz spriedums, pie kam spēkā stājies spriedums”.
Šādi ierobežojumi nekur nav noteikti, saka bijusī Satversmes tiesas (ST) tiesnese, LU Juridiskās fakultātes profesore Ilma Čepāne. Viņa atzīst, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam nevajadzētu rosināt disciplinārlietas katrā reizē, kad izskanējusi aizdomīga informācija, lai neradītu spiedienu uz tiesnešiem, taču, „ja ir skaidri redzami pārkāpumi, tad var iejaukties un tie nav jāatstāj bez ievērības.”
To, ka disciplinārlietas rosināšanai nav jāgaida gala spriedums, faktiski nosaka arī Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā ietvertais termiņš.
Disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas, taču bieži lieta tiek skatīta daudz ilgāk. Ja ievērotu Bičkoviča teikto par gala sprieduma sagaidīšanu, šajos gadījumos pat teorētiski tiesnesi sodīt nevarētu.
Dienu pēc raidījuma 1:1, lūgts skaidrot paša minētās procedūras, Bičkovičs ar preses pārstāves starpniecību “Melu detektoram” pauda, ka nepareizi saprasts – esot runājis tikai par konkrēto lietu, ne vispārēju kārtību.
Viņš uzskata, ka disciplinārlietas ierosināšana saistībā ar Limbažu tiesneša lēmumu pirms lietas galīgās izskatīšanas būtu „tiesas spriešanas ierobežošana, ietekmēšana, jaukšanās tiesas darbā”.
Jāatgādina, ka Limbažu tiesas tiesnesis Kārlis Jansons, neapstrīdot, ka autovadītājai konstatēts 1,5 promiļu reibums, nolēma lietu izbeigt. Tiesnesis saskatīja neprecizitātes policijas sastādītajā protokolā un norādīja, ka "nav iegūti pietiekoši pierādījumi" sievietes vainai. Lai gan lietā bija arī policistu nofilmēts video ar redzami iereibušo sievieti tūlīt pēc auto apturēšanas un pašas atzīšanos, tiesnesis nebija apšaubījis vadītājas vēlāk skaidroto, ka viņa dzērusi pēc aizturēšanas un no pāris malkiem liķiera sasniegusi 1,5 promiles. Vēlāk, reaģējot uz mediju ziņām, sprieduma likumību pārbaudīja Ģenerālprokuratūra un iesniedza apelācijas protestu, savukārt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) prasīja tiesneša paskaidrojumu.
Kopš stāšanās Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā pirms sešarpus gadiem Bičkovičs ir ierosinājis tikai divas disciplinārlietas – tas ir daudz mazāk nekā viņa priekštecis Andris Guļāns un pavisam neliela daļa no kopējo lietu skaita.
Vidzemes apgabaltiesa lēmumu dzērājšoferes lietā sola darīt zināmu 22.decembrī.
nu
02.03.2017. 03:44»
Lauķis
Ir jau vēl interesantākas lietas. Nupat Administratīvā apgabaltiesa pieņēma pilnīgi pretēju lēmummu nepārsūdzamam Apgabaltiesas lēmumam civillietā, kas nesaraujami saistīts ar šo administratīvo lietu. Tagad nu ir iznācis ka viena tiesa nepārsūdzami aizliedz kādas darbības, turpretī otra tiesa - tās ...
mums bija tāds gadījums, civilltiesa 2 administratīvā pārkāpuma lietās (savstarpēji saistītās - tika sodītas 2 personas par vienu un to pašu pārkāpumu) taisīja diametrāli pretējus spriedumus :) Kad lieta nonāca administratīvajā tiesā - jau par citu jautājumu, bet ciešā saistībā ar šīm 2 iepriekšējām - administratīvā tiesa pateica - tā, kā civiltiesas sataisījušas šādu bardaku, tad administratīvā tiesa pati vērtēs visus apstākļus jau kopsakarā ar administratīvo lietu un secināja, pilnīgi loģiski, ka sodi vispār bija uzlikti pilnīgi nepamatoti un visu to borģeli izbeidza - ja nav pārkāpuma, nav arī seku :) Vispār, cik nācies saskarties ar Valmieras administratīvās tiesas spriedumiem, tad tur viens tiesnesis ir ļoti loģisks un spēj arī savu viedokli normāli noargumentēt :)
jurists to UM
02.03.2017. 03:21»
UM
Vēl vajadzēja pajautāt...
Civilprocesa likuma 32. prim 1 pantā var redzēt, pēc kādiem kritērijiem atlasa lietas, kuras nosūta citām tiesām, tātad to noteic likums. Tiesu noslodžu monitrings notiek nepārtraukti, dati tiek apkopoti un pēc to analīzes arī tika pieņemti likuma grozījumi par iespēju pārdalīt slodzi.
Nu nevajag te zīmēt sazvērestības teorijas, ja pašam nav nekādas skaidrības.
panika
02.03.2017. 00:48Tas ir ārprāts kas te jālasa,ja tā notiek,tad korupcija te ir kā uz delnas.Vai Kalnumeijers to nezin?
UM
02.03.2017. 00:42Vēl vajadzēja pajautāt -
- kādi ir kritēriji, pēc kuriem atlasa tiesas uz kurām nosūtīt lietas ar mērķi paātrināt to izskatīšanu?
- vadoties no kādiem datiem tiek pieņemts lēmums?
- kurš un kā vāc un uzskaita datus par tiesu noslodzi?
- kāds bija noslodzes stāvoklis pērējās tiesās uz lēmuma pieņemšanas brīdi?
Ķirks
01.03.2017. 19:44tieslietu-tautas valodas vārdnīca...
"vērā tiek ņemts Civilprocesa likuma 32.1 panta otrajā daļā noteiktais mērķis nodrošināt lietu ātrāku izskatīšanu, nevis lietas iespējamais rezultāts"
tulkojums: "štrunts par bitēm, ka tik medus"
skaidrojums: nav svarīga taisnība, ka tik ātrāk no kakla nost (kukulis kabatā un var tālāk kafijot)
Lauķis
01.03.2017. 18:36Ir jau vēl interesantākas lietas. Nupat Administratīvā apgabaltiesa pieņēma pilnīgi pretēju lēmummu nepārsūdzamam Apgabaltiesas lēmumam civillietā, kas nesaraujami saistīts ar šo administratīvo lietu. Tagad nu ir iznācis ka viena tiesa nepārsūdzami aizliedz kādas darbības, turpretī otra tiesa - tās atļauj. Tad kā īstenībā ir, kā rīkoties šajā situācijā: drīkst vai nedrīkst?
Izskatās, ka arī šeit būs darbs PIETIEK.COM Tādu nejēdzību savā dzīvē vēl nebiju piedzīvojis.
Visu var nopirk un pārdot
01.03.2017. 18:22Mārcis Miķelsnos tas ir tikai viens pienesējs un lietu kārtotās, bet tādi ir vairāki, ko advokātu saimē labi zina.
Kas notiek AT????
01.03.2017. 18:21Bičkovičs atklāti piesedz tādus tiesnešus kā Raimonds Buls,kuru nu vel tālāk var iet, kur skatās Ģenerālprokurors un Tieslietu ministrija.
Toms E
01.03.2017. 18:02Nav jau nekāds jaunums... pazīstams stāstīja, kā vienā no viņa radinieku lietām, kurā minētā persona pārstāvēja paziņu K.Kļaviņu un teicās, ka varot sakārtot lietas.... ko Zenta bija domājusi sakot Kasparam "sakārtot" tā arī paliek neatrisināts jautājums. Teicās, ka varot uzvarēt pat dzīvē neuzvaramas lietas
Tā viš ir
01.03.2017. 16:00latvanijā advokātam nav jāzin likums,bet jāzin vajadzīgais tiesnesis/p.s.grautups/.
papētiet
01.03.2017. 15:17Vai šitais nebija iesaistīts skandālā ar tortēm un Vansovišu, kam sieva azartspēlētāja un komandas biedrs suņu ēdājs?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
