Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc politiskās partijas tik ļoti raujas iegūt naudu no finansiāli pusmirušajiem Ventspils tranzītuzņēmumiem - tiem, kurus pārvalda “arestētās mantas glabātājs” Rūdolfs Meroni? Izrādās, ka tas ļauj nodrošināt konsultantu barus, kaklasaites par 250 eiro un uzvalkus par tūkstoti. Ir tikai viena lieta, ko Meroni finansējums nenes: panākumus vēlēšanās.

Kandidāti savienojas “vilcieniņā”

Ventspils vietējais uzņēmējs Vigo Sviķekalns, kurš ir Nacionālās apvienības aktīvists, pirms pagājušā gada pašvaldību vēlēšanām izrādījās nokļuvis vienā sarakstā ar tik kolorītiem personāžiem, ka tikai gadu pēc vēlēšanu kampaņas bija savilcis kopā visus faktus tā, lai par tiem varētu pastāstīt žurnālistiem.

Ventspilī pavisam bija iesniegti pieci kandidātu saraksti, taču īstā cīņa noritēja starp diviem: ilggadējās pilsētā valdošās Latvijai un Ventspilij sarakstu un t.s. “apvienoto sarakstu”, kurā bez vecajiem tēvzemiešiem piedalījās arī Ģirta Valda Kristovska pārstāvētā Vienotība, brāļu Landmaņu pārstāvētā Reģionu apvienība un vairāki tobrīd bezpartejiski kandidāti (piemēram, Inga Antāne no likvidācijas stadijā esošās Zatlera Reformu partijas), kas tikuši stādīti priekšā kā “uzņēmēju” kandidāti. Piedalīties sākumā gribēja, bet pēdējā brīdī atkrita Latvijas Attīstībai.

Vigo Sviķekalns atminas: «Aptuveni gadu pirms pašvaldību vēlēšanām sākās kaut kāda rosība. Es uzreiz sapratu, ka rosās [...] Bruno Jurševics un viņa sieva Anželika. Taču, ko viņi dara, nevienam nebija ne mazākās nojausmas. Paiet [2016. gada] jūnijs, jūlijs, augusts, septembris... Viņi visu laiku kaut kur skrien. Skatos, Berķa kantorī tusējas. [...] Vaicāju: ko jūs darāt pie Berķa? «Mēs ejam uz turieni runāt par naudu,» viņi man atbild.

Oktobrī sasauca uz sapulci, kur darīja zināmu: «Varam sākt gatavoties vēlēšanām! Būs ļoti nopietnas vēlēšanas. Varam iet uz vēlēšanām kopā ar citām partijām.» Es vaicāju Bruno [Jurševicam]: ko nozīmē iet kopā? Viņš neko konkrēti neatbildēja. Man jau uzreiz tas likās aizdomīgi. Lai vairākas partijas apvienotos un startētu vēlēšanās, šāds lēmums ir jāpieņem [partiju līderiem] Rīgā un jābalso par šo lēmumu uz vietas. Uz saviem jautājumiem es atbildes nesaņēmu, tik vien dzirdēju, ka no katras partijas būs pa vienam pilnvarotajam.»

Sāka veidot kandidātu sarakstu, un pēkšņi parādījās jauni cilvēki, kas iepriekš partiju rindās nebija manīti. Uz viņu rēķina tāds ilggadējs aktīvists kā Vigo Sviķekalns tika nobīdīts uz pašu pēdējo, 16. vietu sarakstā. «Bruno Jurševics (trešais sarakstā) pēkšņi sāka dot rīkojumus, un es nekādi nevarēju saprast, no kurienes tam visam aug kājas,» atceras Sviķekalns. «Decembrī notika kārtējā sapulce, kurā pēkšņi parādījās brāļi Landmaņi, Ģirts Valdis Kristovskis, Gita Rēvalde. Mūs pēkšņi sāka sadalīt pa vagoniņiem: pirmajā vagoniņā – Reģionu apvienība, otrajā – Vienotība, trešajā – uzņēmēji, tur jau Berķa cilvēki sēž...» Kādi vagoniņi? Neko nesapratu. Katrā vagoniņā būs pa četriem pārstāvjiem no katras partijas – man skaidroja.»

Jau toreiz Sviķekalns sajutis, ka šos vagoniņus kāds stumj. Viņš piegājis pie Kristovska (pirmais sarakstā) un pavaicājis: «Ģirt, tu būsi līderis? Tu būsi mūsu lokomotīve, kas visu organizē?» Viņš izvairīgi atbildējis, ka brauks uz šejieni, bet visu organizēs citi. Sviķekalnam tomēr gribējās zināt, kurš tad ir šīs izrādes režisors? Atbildes vietā atkal izskanējis: jums visu izstāstīs un paskaidros, pašiem neko darīt nevajadzēs.

Dārgiem uzvalkiem un vēl dārgākiem konsultantiem seko pats Meroni

Katram t.s “apvienotā saraksta” kandidātam atsūtīja pašam savu konsultantu, kuram vajadzēja iemācīt, kas un kā ir jārunā ar vēlētājiem, kā izturēties un kā ģērbties. Bija atbraucis speciāls fotogrāfs, lai izveidotu kandidātu portretus. Visi instruktori bija no Rīgas, labi sagatavojušies. Sviķekalnam konsultācijas sniedza divas skaistas meitenes.

Priekšvēlēšanu partiju sapulces sāka notikt ārpus Ventspils – greznās viesu mājās, ar pavāriem, bāru un alkoholu, pirtīm. Sviķekalnam kā uzņēmējam uzreiz radās jautājums: cik tas viss maksā, un kas par to maksās? Atbilde skanēja: par visu ir samaksāts!

Instruktoru sapulcēs bijis vairāk nekā pašu kandidātu. Sviķekalns atceras savas sajūtas no runāšanas ar instruktoriem, kas viņam atgādināja neirolingvistisko programmēšanu vai Kašpirovska manipulācijas. Bija atbraukusi televīzija – filmēja, kā kandidāti uzvedas, kustas.

Instruktori bija atveduši arī savus uzvalkus kandidātu fotografēšanai. Būdams uzņēmējs, kurš apzinās naudas vērtību, Sviķekalns piefiksējis, ka viņam tikusī kaklasaite maksājusi divarpus simtus eiro, bet žakete – teju tūkstoti. Pēc fotografēšanās visus uzvalkus, kreklus un aksesuārus instruktori aizveduši atpakaļ.

Viss faktiskais priekšvēlēšanu darbs bija miglā tīts, tajā skaitā teju gadu ilga iknedēļas bezmaksas (!) avīzes drukāšana un piegādāšana visās 17 000 pastkastītēs Ventspilī. Sviķekalns mēģināja tomēr sadzirdēt no Kristovska, ko viņš pats iecerējis darīt. Izrādījās – “rakstīt grāmatas”.

Starp Kristovski un pārējiem kandidātiem bijusi jaušama distance. Pat tad, kad visi dzēra alu, Kristovskis palūdza, lai viņam kāds atver pudeli. Sievietes jokoja: esi vīrietis, atver pats! Reizēm sapulcēm pievienojās Rēvalde. Uzzinājusi, ka kandidātu sarakstā viņa būs tikai devītā, Rēvalde paziņojusi, ka viņai tas viss esot apnicis.

Vigo Sviķekalns stāsta, ka ar kandidātiem braucis runāt arī pats Rūdolfs Meroni, kas no sevis izspiedis šādu “oriģinālu” izteikumu: “Make Ventspils Great Again!” (Protams, izvairoties piebilst, ka tie ir viņa paša kontrolētie uzņēmumi, kuros gadu no gada krītas kravu, nodokļu, darbavietu apjoms.)

Kopš tās reizes kandidātu retorikā sākusi dominēt nevis reālu iedzīvotāju problēmu apspriešana (ogļu putekļi, smirdoņa no naftas produktu pārkraušanas, valsts iestāžu bezdarbība šo problēmu novēršanā utt.), bet gan izteikumi par to, kurus vajag “močīt” un “vākt nost”.

Interesanti noritējusi vietu sadalīšana kandidātu sarakstā. Ik pa laikam kāds sacījis: ir “lūgums no vadības” kā otru numuru likt Ingu Antāni. Pēc vietu dalīšanas dažas dāmītes ar asarām acīs un skaļi rājoties metās ārā no zāles, atceras Sviķekalns. Kāds pat norāvis Rēvaldes fotogrāfiju no sienas.

Nav samaksājuši līdz galam

Uz jautājumu, kāpēc tad šie cilvēki vispār startēja vēlēšanās, Sviķekalns norāda: «Es domāju, lai nomainītu varu pilsētā un darītu šeit visu, kas viņiem ienāks prātā. Kas un kā būs tālāk – viņus tas vairs neinteresēja!» Kādā brīdī Sviķekalns gribējis izstāties no kampaņas, bet turējis tas, ka viņš bija izīrējis savu viesu māju grupai, kas filmēja pilsētā. (Beigās viņam tik un tā neesot samaksājuši pilnā apjomā.)

Lielas naudas un spriedzes apstākļos sākušas vairoties domstarpības kandidātu apvienības iekšienē. Savu spiedienu izrādījuši Bruno Jurševics un Anželika Jurševica. Viss notiekošais Sviķekalnam pamazām sācis atgādināt sižetu no Džordža Orvela romāniem. Skaidrs bijis viens: strādāt neviens no atnākušajiem kandidātiem nedomāja.

No Meroni kontrolētajām uzņēmējsabiedrībām uz vēlēšanām tika virzīti Ģ. V. Kristovskis, Aivis un Ivars Landmaņi, Inga Antāne, Uģis Goldmanis, Raimonds Kalniņš, Linards Gulbis un “Ojāru Grinbergu tiesas farsa” galvenais varonis Ojārs Grinbergs - tātad puse no visa saraksta. Tomēr ievēlēti tika vienīgi Landmaņu brāļi, kā arī Kristovskis un ar Meroni interesēm nesaistītā Vienotības vecbiedre Dace Korna.

Interesanti, ka pēc nesekmīgajām vēlēšanām, kurās “apvienotais saraksts” ieguva tikai četras vietas (tieši tikpat, cik pirms tam opozīcija spēja iegūt bez nekādas naudas tērēšanas megakampaņai), bet Latvijai un Ventspilij ieguva visas pārējās deviņas vietas domē, Jurševici savā kārtējā neveiksmē vainoja nevis sevi, bet gan... Nacionālo apvienību.

Tagad Jurševici pārgājuši uz Jauno konservatīvo partiju, bet, tā kā šai partijai resursi nepiemīt, tad vienīgais, ar ko šī gada laikā izdevies izcelties, - ar sazvērestības teoriju par to, ka it kā esot ticis šauts uz laivu būdu, kurā tobrīd esot atradies Bruno Jurševics.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft