Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad 2013. gada 19. decembrī tika paziņots, ka par AS Norvik bankakontrolpaketes īpašnieku neatklāta apjoma darījumā ir kļuvis „Krievijas Vjatka Bank lielākais īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs, kā arī Londonas investīciju fonda G2 Capital Partners vadošais partneris” Grigorijs Guseļņikovs, tika noklusēts, ka darījumā izmantotās naudas slēpts avots ir cits Krievijas uzņēmējs, nesen „Putina draugu” sarakstā iekļautais Pjotrs Kondrašovs (attēlā). Turklāt, pēc visa spriežot, Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija par šo faktisko aizdevumu Guseļņikovam, kuru apliecina Pietiek šodien publicētie dokumenti, ir zinājusi, taču šo faktu ignorējusi.

„Skumjš stāsts. Cilvēks ar aizņemtu naudu iegādājas Latvijā banku, apmāna uzraugu, sāk biznesu, solot Latvijā ieguldīt 100 miljonus, solot attīstīt šeit jaunus maksājumu produktus. Tajā pašā mirklī aizmuguriski kārto darījumus, kas slēpj naudas patiesos īpašniekus,” – tā aizvadītajā nedēļā preses konferencē paziņoja no amata atstādinātais un korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Kā izrādās, šis Rimšēviča paziņojums nav bijis bez pamata, - to apliecina Pietiek rīcībā nonākušās un šodien publiskotās dokumentu kopijas. Precīzi saprotamas tās būs juristiem, taču to būtība apliecina Rimšēviča izteikuma patiesumu: Guseļņikovs Norvik bankas kontrolpaketi pirms nedaudz vairāk nekā četriem gadiem tiešām ir iegādājies par svešu naudu.

Šie dokumenti vienlaikus liecina arī par to, kā Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) caur pirkstiem un ļoti pretimnākoši ir skatījusies uz bankas iegādē izmantoto naudas līdzekļu patieso izcelsmi. Komisiju tolaik vēl vadīja Kristaps Zakulis, kurš oficiāli neatklātu iemeslu dēļ bija spiests pamest amatu nedaudz vairāk nekā gadu vēlāk un pašlaik ir iekārtojies darbā Luminor bankas valdē.

Pašreizējais FKTK vadītājs Pēters Putniņš, kurš tiek uzskatīts par Rimšēviča „aizbilstamo”, nevēlas atbildēt ne uz vienu no jautājumiem saistībā ar Norvik bankas iegādē izmantoto naudas līdzekļu izcelsmi un tās izvērtēšanu.

Savukārt FKTK preses pārstāve apgalvo vien to, ka „FKTK vērtē katru potenciālo akcionāru pēc tās informācijas, ko tas iesniedz, lai izvērtētu tā līdzekļu avotus, izcelsmi un pietiekamību konkrētajam kredītiestādes pirkšanas darījumam un nākotnes ieguldījumam, ja tas būs nepieciešams”.

FKTK nesniedz atbildi ne uz jautājumu, vai Guseļņikovam iegūstot būtisku ietekmi Norvik bankā, FKTK vispār bija bija informēta par darījumā izmantoto līdzekļu izcelsmi, ne uz jautājumu, vai FKTK bija informēta, ka minētie līdzekļi ir saņemti kā aizdevums no Krievijas izcelsmes uzņēmēja Kondrašova un/vai ar viņu saistītiem uzņēmumiem.

Tāpat FKTK nevēlas atbildēt uz jautājumu, ar kādu argumentāciju FKTK neiebilda pret šāda finansējuma izmantošanu šajā bankas akciju kontrolpaketes iegādes darījumā.

Saistībā ar visiem šiem jautājumiem FKTK skaidrojums ir: „Zinām, ka daļa no jūsu jautājumos ietvertās informācijas jau ir dažādā kontekstā nonāksi publiskajā telpā, taču mēs nevaram izvērtēt un komentēt tās autentiskumu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai likums liedz publiskot informāciju, kas saistīta ar tirgus dalībnieku uzraudzību, tai skaitā to informāciju, kuru esam ņēmuši vērā, pieņemot lēmumus. Tas attiecas arī uz dokumentiem, kurus mēs ņemam vērā, pieņemot lēmumu par atļauju iegūt būtisku līdzdalību kredītiestādē.”

Tikmēr pats Guseļņikovs nenoliedz savas saites ar Kondrašovu, taču viņa versija ir – Kondrašovs esot „sākotnēji plānojis” iegādāties Norvik akcijas kopā ar viņu, taču „diemžēl” 2014. gada vasarā pārdomājis un nolēmis vilkt darījumu garumā, cenšoties par savu daļu saņemt vairāk akciju, kam Guseļņikovs neesot piekritis.

Ne FKTK, ne Guseļņikovs nevēlas atklāt summu, par kādu 2013. gada decembrī tika nopirkta Norvik bankas kontrolpakete, taču Guseļņikovs finansējuma faktu faktiski atzīst: „Kopējais ieguldījums sastāvēja no dažādām daļām un nāca no abiem avotiem, atbilstoši līgumam ar Kondrašova kungu viņam vajadzēja saņemt 25% no daļām.”

Guseļņikovs gan norāda, ka viņš sekmīgi uzvarējis Kondrašovu Anglijas tiesā, taču nekādas detaļas neatklāj, vien apgalvo, ka „viens no tiesas secinājumiem ir bijis, ka nav tikuši iesaistīti Kondrašova aizdevumi” un ka „tas bija atsevišķs ieguldījums, ko veicis Kondrašovs”.

Taču pašreizējā situācijā īpaši nozīmīgs ir Guseļņikova atzītais, ka „FKTK ir tikusi pilnībā informēta par šo stāstu”, kā arī viņa sniegtā informācija, ka „pašlaik Kondrašovs ir iesniedzis FKTK pieteikumu, lai saņemtu apstiprinājumu kļūšanai par bankas akcionāru”.

Pašlaik Austrijā dzīvojošā uzņēmēja Kondrašova īpašumu vērtību žurnāls Forbes vērtē 1,43 miljardu ASV dolāru apmērā, un tā lielākoties gūta, 2010. gadā pārdodot savu daļu paša privatizētajā Krievijas minerālmēslojuma uzņēmumā Silvinit.

Šā gada janvāra beigās ASV administrācijas publicētajā „Putina sarakstā”, kurā iekļauti 114 administrācijas pārstāvji un 96 oligarhi, kuri visdrīzāk var kļūt par jaunu sankciju objektiem, minēts arī Kondrašova vārds.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Musulmanisms: mīti un patiesība

Foto2010. gada vasarā Vācijas pilsētā Diseldorfā, piektdienas rītā tikos ar musulmaņu mošejas mullu jeb priesteri. Sarunājamies vācu valodā, jo mulla pēc tautības ir vācietis.
Lasīt visu...