Nosacītu sodu par piecgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu prasījusi prokurore Aivija Kārkliņa
PIETIEK07.05.2014.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Plašu sabiedrisko rezonansi izsaukušo divu gadu cietumsodu nosacīti par piecgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu Tukuma rajona tiesa 30. aprīlī piespriedusi, jo tieši šādu - nosacītu sodu, ļaujot apsūdzētajam palikt brīvībā, prasījusi piespriest prokurore Aivija Kārkliņa.
Saskaņā ar prokuratūras iepriekš sniegto informāciju apsūdzētais - 1984.gadā dzimis vīrietis izmantojis to, ka kaimiņos pie vecmāmiņas ciemojās piecgadīga meitene.
Izmantojot meitenes nespēju izprast notiekošo un nespēju pretoties, viņš apmierinājis savas dzimumtieksmes pretdabiskā veidā un veicis ar viņu netiklas darbības (nejaukt ar izvarošanu!).
Šādi apsūdzētais ar meiteni ir izrīkojies vairākas reizes, tā saskaņā ar celto apsūdzību atstājot sekas viņas psihiskajai veselībai. Turklāt varmāka izteicis meitenei draudus, kā arī pieprasījis par viņa rīcību nevienam nestāstīt.
Krimināllikums par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Šajā gadījumā Tukuma rajona tiesas tiesnese Rita Bruce varmākam 30. aprīlī piespriedusi divu gadu cietumsodu nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem apsūdzētajam. Tāpat vīrietim vajadzēs konsultācijas pie sertificēta ārsta, viņam arī aizliegts tuvoties cietušajai un apmeklēt vietas, kur viņa uzturas, taču visādi citādi viņš būs brīvs savā rīcībā.
Tukuma rajona tiesā Pietiek noskaidroja, ka tik salīdzinoši maiga soda piespriešana nav bijusi tiesas iniciatīva, - tieši šādu sodu arī prasījusi piespriest apsūdzības uzturētāja, prokurore Aivija Kārkliņa.
Savukārt pašas Kārkliņas paustais viedoklis Pietiek ceturtdien bija - šai lietai nevajagot pievērst uzmanību, šis sods esot adekvāts, un nevajagot par lietu, nezinot tās būtību.
„Nevar visas lietas mērīt ar vienu mērauklu,” sacīja prokurore, atbildot uz jautājumu, vai tiesa, ka vīrietis, kurš ar piecgadīgo meiteni apmierināja savas dzimumtieksmes pretdabiskā veidā un veica netiklas darbības, turpmāk varēs brīvi pārvietoties.
Prokurore uzskatot, ka nevar spriest par lietu, nezinot to pilnībā un tās apstākļus, turklāt, ja „cilvēkam ir garīga rakstura traucējumi”.
Pēc tam gan Kārkliņa norādīja, ka gadījumā, ja publiski tiks izpausts, ka apsūdzētajam ir garīga rakstura traucējumi, par to izpaudēju var saukt pie atbildības par sensitīvas informācijas izpaušanu.
Uz jautājumu, vai viņa uzņemas atbildību, ka šis vīrietis neapdraud citus bērnus, prokurore Kārkliņa Pietiek neatbildēja, paziņojot, ka viņai zvana otrs telefons un viņa nevar runāt.
Saskaņā ar Tukuma rajona prokuratūras prokurores Kārkliņas amatpersonas deklarāciju par 2012. gadu viņa nav precējusies, bet viņai ir dēls.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
