Iesaki rakstu: 
Ja 2014. gadā Latvijā zemesgrāmatās bija reģistrēti vismaz 13 darījumi ar dzīvokļiem un telpām par vismaz 800 000 eiro un 26 darījumi – par vismaz 700 000 eiro, tad šogad šie skaitļi ir attiecīgi 19 un 24. Taču, kā rāda Pietiek apkopotie dati par pagājušā gada lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, lauvas tiesu no lielajiem darījumiem nodrošinājusi dzīvokļu pārdošana 3-4 jaunajos ekskluzīvajos projektos Rīgā un Jūrmalā.
1. 1,7 miljoni eiro
SIA Bulduru 19 (uzņēmumam saskaņā ar Lursoft datiem ir virkne īpašnieku, lielākais ar 45% - Kiprā reģistrētais Lovanderg Investments Limited) pagājušajā gadā slēgusi virkni līgumu par domājamo daļu pārdošanu Jūrmalā, Bulduru prospektā 19. Lielākais no tiem ir 1,7 miljonus eiro vērtais līgums ar 1959.gadā dzimušo ārvalstnieku Rubenu Dišdišjanu, kura īpašumā nonāca telpas, stāvvieta un noliktavas telpas. Šo darījumu ar miljona eiro kredītu finansēja Meridian Trade bank.
2. 1,55 miljoni eiro
Vēl viens prāvs darījums ar nekustamo īpašumu Bulduru prospektā 19, kuru realizēja SIA Bulduru 19. Pircēja bijusi Krievijas iedzīvotājai Jeļenai Borodinai piederošā SIA STS Invest, kuras īpašumā tāpat nonākušas telpas, autostāvvieta un noliktava. Šī kompānija īpašumu pirkumu veikusi bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.
3. 1,41 miljons eiro
1954.gadā dzimušais Rietumu bankas akcionārs Leonīds Esterkins pērn oktobrī pārdevis 38/205 daļas no īpašuma Jūrmalā, Dzintaru prospektā 33. Pircēja bija 1948.gadā dzimusī ārvalstniece Ludmila Karlova, kas ar šī īpašuma citām domājamām daļām veikusi vēl vairākus darījumus. Īpašums kopumā sastāv no 3447 kvadrātmetriem zemes ar dzīvojamo māju, viesnīcu un nedzīvojamo ēku. Laikā, kad notikuši šie darījumi, uz īpašumu reģistrētas divas hipotēkas par labu Rietumu bankai, kurās kā ķīlas devējs norādīta 1955.gadā dzimusi ārvalstniece Bella Kupsina.
4. 1,3 miljoni eiro
Pagājušā gada jūnijā divi ārvalstnieki – 1981.gadā dzimušais Sergejs Martiņenko un 1956.gadā dzimusī Jeļena Martiņenko no SIA Jūrmalas zemes fonds nopirka domājamās daļas no viesu nama ar 2045 kvadrātmetriem zemes Jūrmalā, Dzimtenes ielā 1. Pirmais ieguva 1257/19029 domājamās daļas, bet otrā – 838/12029 daļas. Nevienā darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.
5. 1,19 miljoni eiro
1989.gadā dzimusī Darja Bragina pērn novembrī nopirka 221,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 33 k-2, Jūrmalā. Iepriekš tas piederēja SIA DMJ Development. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta 609 410 latu (867 112 eiro) hipotēka, kas bija uzlikta par labu Nordea Bank Finland Plc.
6.-8. 1,05 miljoni eiro
1988.gadā dzimusī ārvalstniece Elena Lomakina pagājušā gada janvārī nopirka telpas, stāvvietu un noliktavas telpas Jūrmalā, Bulduru prospektā 19, ko pārdeva jsau pieminētā SIA Bulduru 19. Pircējai nebija nepieciešami hipotekārie kredītlīdzekļi šī īpašuma iegādei.
6.-8. 1,05 miljoni eiro
SIA Dzintaru 34 (īpašnieki – pieci Krievijas iedzīvotāji un pašmāju uzņēmēja Nataļja Rudzīte) pērn aprīlī pārdeva dzīvokli 148,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Elizabetes ielā 3, Rīgā. To nopirka 1974.gadā dzimusī Inga Kuzovļeva par saviem līdzekļiem.
6.-8. 1,05 miljoni eiro
Neizmantojot hipotekāros kredītlīdzekļus, 1962.gadā dzimušais Vladimirs Soha septembrī nopirka 162 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 17 k-2, Jūrmalā. To pārdeva SIA Bulduru 17 (uzņēmumam ir virkne īpašnieku, kuru vidū lielākais ar 45% ir jau minētais Kiprā reģistrētais Lovanderg Investments Limited).
9. 1,01 miljons eiro
UPB holdinga padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns jūlijā nopirka 161,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Balasta dambī 72 jeb Ģipša fabrikā. Dzīvokli pārdeva SIA Ģipša fabrika (īpašniece – Kiprā reģistrēta ārzonas kompānija Donne Investments Limited). Pircējam nav bijis nepieciešams hipotekārais aizdevums dzīvokļa iegādei.
10. 1 miljons eiro
1966.gadā dzimušais Gintauts Kersnausks septembrī nopirka nedzīvojamās telpas 622,2 kvadrātmetru platībā Brīvības ielā 47. Tās pārdeva SIA Doma investīcijas. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.
11. 0,98 miljoni eiro
Par šādu summu veselības ministrs Guntis Belēvičs maijā nopirka 156,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Ģipša fabrikā Balasta dambī 72, ko pārdeva SIA Ģipša fabrika. Dzīvokļa iegādei ministrs ņēmis 0,74 miljonu eiro kredītu Swedbank.
12. 0,97 miljoni eiro
Vēl viens darījums ar īpašuma Bulduru prospektā 19 domājamām daļām, ko veikusi SIA Bulduru 19, divām ārvalstu privātpersonām pārdodot 2507/73932 daļas par 969 199 eiro. 1975.gadā dzimusī Maija Bolotova ieguva 1253/73932 daļas, bet 1972.gadā dzimušais Andrejs Bolotovs - 1254/73932 domājamās daļas. Hipotekārie kredītlīdzekļi šajā darījumā nav izmantoti.
13. 0,95 miljoni eiro
Vēl viens dzīvoklis, ko SIA Bulduru 17 pārdevusi Bulduru prospektā 17. Martā par 371 kvadrātmetru liela dzīvokļa īpašnieci kļuva SIA LVP. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta hipotēka, kas bija nostiprināta par labu SMP Bank.
14. 0,95 miljoni eiro
Par šādu cenu 1970.gadā dzimušais Deniss Korņilovs no SIA Tal Residence oktobrī nopirka 171,4 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Elizabetes ielā 39. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta ķīlas zīme.
15. 0,94 miljoni eiro
Vēl viens dzīvoklis, ko pārdevusi SIA Dzintaru 34. Šoreiz pie 267 kvadrātmetrus liela dzīvokļa Elizabetes ielā 3, Rīgā tikusi ārvalstniece, 1963.gadā dzimusī Tatjana Jermolajeva. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.
16. 0,85 miljoni eiro
Martā vēl vienu dzīvokli par šādu summu pārdevusi SIA Bulduru 17. 1975.gadā dzimusī Darja Lisičenko un 1974.gadā dzimušais Staņislavs Lisičenko uz pusēm nopirkuši 460 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 17 k-2, Jūrmalā. Lai nopirktu šo īpašumu, viņiem hipotekārais kredīts nav bijis nepieciešams.
17. 0,82 miljoni eiro
Divi ārvalstnieki no SIA Bulduru 19 pērn nopirkuši 2488/73932 domājamās daļas 3895 kvadrātmetrus lielajā jaunbūvē ar atpūtas un sporta kompleksu Bulduru prospektā 19, Jūrmalā: telpas, stāvvietu un noliktavas telpas savā īpašumā ieguvuši 1945.gadā dzimušais Vladimirs Gusevs un 1976.gadā dzimušais Dmitrijs Gusevs. Viņi darījumu veikuši bez hipotekārajiem aizdevumiem.
18. 0,81 miljons eiro
273,5 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Jūrmalā, Bulduru prospektā 17 k-2 pērn maijā iegādājies SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks Andris Riekstiņš. Dzīvokļa iegādei bijis nepieciešams kredīts, tādēļ uzņēmējs ņēmis 595 tūkstošu eiro aizņēmumu Meridian Trade Bank.
19. 0,8 miljoni eiro
Par šādu summu Britu Virdžīnu salās reģistrētā Tuney Estate S.A. pērn novembrī nopirka 1477/1000 domājamās daļas no atpūtas nama Dzintaru prospektā 50, iegūstot īpašumā divus apartamentus šajā namā – viens 172,5 kvadrātmetrus liels, bet otrs – 217,3 kvadrātmetrus liels. Tāpat pircējs ieguva divas autostāvvietas un uzglabāšanas kameru. Visu to pārdeva SIA Dzintaru 50, kas pērn pārdevusi arī citas šī nama daļas. Piemēram, oktobrī par 458 tūkstošiem eiro 1980.gadā dzimušajam ārvalstniekam Aleksandram Cvetkovam tika realizētas 790/10000 daļas no šī īpašuma, un viņš kļuva par 183 kvadrātmetrus liela dzīvokļa īpašnieku. Savukārt augustā par 437 tūkstošiem eiro 818/10000 daļas tika pārdotas 1975.gadā dzimušajam Andrejam Maļcevam, kurš kļuva par 216,9 kvadrātmetrus lielu apartamentu īpašnieku. Jūnijā 554/10000 daļas pārdotas 1962.gadā dzimušajai ārvalstniecei Mikalai Piskunou (zemesgrāmatā reģistrēta ķīla 508 tūkstošu eiro apmērā par labu pārdevējam, lai gan kā pirkuma summa reģistrēta 254 245 eiro): viņa ieguva 99,6 kvadrātmetrus lielus apartamentus. Tāpat jūnijā tika realizētas 520/10000 no šī īpašuma, kuras par 250 800 eiro iegādājās 1960.gadā dzimis ārvalstnieks Vasilijs Kločkovs, kļūstot par 92,7 kvadrātmetrus liela dzīvokļa īpašnieku.
20. 0,77 miljoni eiro
1969.gadā dzimusī Baiba Visocka pērn oktobrī nopirka no Ģipša fabrikas 148,3 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Balasta dambī 72. Dzīvokļa iegādei viņa ņēmusi 409 tūkstošu eiro kredītu DNB bankā.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas Bizness.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
