Iesaki rakstu: 
Par ko liecina iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (Vienotība) ceturtdien premjeram iesniegtais demisijas raksts – vai tā ir „rūdītās” politiķes psiholoģiska salūšana vai slieksnis ministres politiskajai atbildībai, atzīstot nespēju tikt galā ar problēmām Valsts policijas struktūrās. Pietiek komentē polittehnologs Filips Rajevskis.
„No mana skatījuma te ir divas versijas. Viena, ka Mūrnieces vadzis tiešām ir lūzis un ka informācija, kas ceturtdienas rītā parādījās par policistu līdzdalību automašīnas zādzībā bija tāds kā pēdējais piliens, un viņa it kā tiešām uzņēmās politisko atbildību.
Otra versija, ka, iesniedzot demisijas rakstu, Mūrniece tagad gaida, lai Dombrovskis pasaka: „Nē, Linda. Paliec! Mēs tevi atbalstām, tu esi vislabākā!” Un tad Mūrniece ar premjera svētību paliks amatā un tiešām īstenos reformas iekšlietu sistēmā. Tad tā ir politiski motivēta un labi pārdomāta spēle.
Šeit viena lieta ir tā, vai Vienotība tiešām kaut ko ir pārdomājusi savā līdzšinējā pozīcijā un ir gatava parādīt, ka viņiem ir principi, ka viņi ir politiski atbildīgi. Otra - vai tas ir tikai politisks teātris.
Ja Vienotība tagad meklē citu iekšlietu ministra kandidātu, tas arī ir normāli, tas nozīmē, ka viņi neatdos pozīcijas Lembergam, nepasaka ZZS, ka viņiem nav cilvēku. Lai arī kāds „midzenis” no iekšpuses ir Vienotība - intrigām un savstarpējās greizsirdības bagāta vide, es nedomāju, ka viņiem nav citu kandidātu uz iekšlietu ministra amatu. Domāju, ka gribētāju ieņemt šo amatu netrūkst.
Kā rīkoties premjeram? Ja premjeram ir pārliecība, ka Mūrniece spēs novērst un apturēt to visu, ka notiek Valsts policijā, tad viņš varētu teikt: „Linda, paliec!”, jo viņa no politiskā viedokļa tomēr ir samērā spēcīga un māk to spēli spēlēt.
Savukārt, ja tā nav, tad premjeram Mūrnieces demisija būtu jāpieņem, jo domāju, ka premjers tāpat kā jebkurš cilvēks saprot, ka ne jau ministres spēkos ir apturēt to haosu. Tad premjeram ir jāskatās uz kopējo valdības novērtējumu, tāpēc būs arī absolūti normāli, ja premjers pateiks: „Paldies, Linda! Nu labi, tu nē, tad, lai nāk nākamais,” un paņems Mūrnieci, piemēram, par iekšlietu padomnieci.
Mūrniece pēc demisijas var ar tā saukto mīksto [ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska vietā] mandātu atgriezties Saeimā. Es domāju, ka viņa tā arī darīs, jo viņa tomēr ir profesionāla politiķe, un īsti nav arī variantu, kur citur doties. Ja viņa vēl atteiksies no „mīkstā” mandāta Saeimā, tad jau ar Mūrnieces „politisko atbildību” būtu pa daudz.
Atsakoties no ministres amata, domāju, ka tas ir gana pietiekams politiskās atbildības solis, lai jautājums būtu atrisināts.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
