Iesaki rakstu: 
Grūti atrast pieklājīgus vārdus, lai raksturotu esošo Saeimu. Vaicāsiet – kāpēc? Iespējams, neesat pamanījuši, ka 10.Saeima savās pēdējās dienās cenšas izdarīt visu, ko saviem sponsoriem apsolījuši izdarīt nākamajos trīs gados. Es ceru, ka pēc šodienas deputātu varoņdarbiem Saeimas ēkas durvis tiks aizslēgtas, atslēgas iemestas Daugavā un neviens no esošajiem deputātiem netiks pielaists Saeimas ēkai pat šāviena attālumā.
Nepadomājiet, ka man nepatīk lēmums par Saeimas priekšsēdētāja vietnieku. Nē, bija daudzi citi lēmumi, kas netika atspoguļoti plašākai publikai - laikam jau tāpēc, lai vēlētāji neuzzinātu, ka cīņa par demogrāfiju šiem deputātiem ir tikai demagoģija. Izskatās, ka pie Civilprocesa likuma uzlabošanas ir ķēries nemākulīgs plastiskais ķirurgs. Tā vietā, lai padarītu to smukāku (taisnīgāku), šis likums tiek izkropļots. Teiksiet, ka pārspīlēju, bet kā tad citādāk nosaukt likuma grozījumus, kuros paredzēts atņemt līdzekļus bērniem?
Lai neteiktu, ka bārstos ar nepamatotiem apvainojumiem, te būs fakti: 10. Saeima 2011. gada 21. jūlijā 3. lasījumā ir apstiprinājusi grozījumus Civilprocesa likumā (15/Lp10), kuros cita starpā ir paredzēts grozīt Civilprocesa likuma 142. pantu: aizstāt 142. panta piektajā daļā vārdus un skaitļus „ievērojot šā likuma 1. pielikuma 3. punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku” ar vārdiem „saglabājot atbildētājam līdzekļus minimālās mēneša darba algas apmērā”. Tiek grozīts arī Civilprocesa likuma 599. pants: aizstāt 599. panta trešajā daļā vārdus „ievērojot šā likuma 1. pielikuma 3. punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku” ar tekstu „saglabājot parādniekam līdzekļus minimālās mēneša darba algas apmērā”.
Tas nozīmē: ja līdz šim bankas kontā varēja palikt minimālā alga uz parādnieku un minimālā alga uz katru viņa apgādībā esošo personu, tad turpmāk paliks tikai viena minimālā alga, neskatoties cik ir apgādājamo. Toties gavilēt var vientuļie uzturlīdzekļu nemaksātāji, viņu kontā turpmāk paliks divas reizes vairāk naudiņas, toties viņu bērniņi būs jāuztur valstij.
Šie grozījumi ir vērsti pret ģimenēm ar bērniem un pārkāpj bērnu tiesības, kas noteiktas Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta 5. daļā noteikts, ka darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.
Daži (Saeimas Juridiskā komisija) teiks, ka parādi ir jāmaksā, bērni nav arguments un nevajag slēpties aiz bērniem. Mana atbilde: „Slikti ir atstāt bērnus bez iztikas līdzekļiem.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
