papildināts - Finanšu ministra Vilka meli nāk gaismā, "Liepājas metalurga" kreditoriem valsts samaksā 67,4 miljonus eiro
PIETIEK24.07.2013.
Komentāri (101)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan vēl trešdien Finanšu ministrijas preses pārstāve ministra Andra Vilka vārdā meloja, uz Pietiek jautājumu atbildot, ka par kādu summu nomaksu no valsts līdzekļiem Liepājas metalurga kreditoriem nekas neesot zināms, jau ceturtdien Valsts kase no valsts budžeta līdzekļiem samaksājusi Itālijas bankai UniCredit S.p.A. uzņēmumam Liepājas metalurgs Einara Repšes parakstītā valsts galvotā kredīta pamatsummas atlikumu - 67,46 miljonus eiro.
Oficiālā versija ir - vēstule ar atmaksas pieprasījumu no UniCredit S.p.A. Valsts kasē saņemta ceturtdien, 25.jūlijā, un kredīta pamatsummas samaksa tikusi veikta nekavējoties.
Taču par to, ka Finanšu ministrijas vadība ir lietas kursā par šādu pieprasījumu, Pietiek avoti ziņoja jau otrdien. Taču tad finanšu ministrs Vilks un ministrijas preses pārstāvji jautājumu par gaidāmo izmaksu ignorēja.
Trešdien uz Pietiek jautājumu, vai Finanšu ministrija vai Valsts kase tuvākajā laikā plāno kādu maksājumu AS Liepājas metalurgs kreditoriem, ministrijas preses pārstāve Vilka vārdā paziņoja, ka "nedz Valsts kase, nedz Finanšu ministrija līdz šim brīdim nav saņēmusi nekādu oficiālu izmaksas pieprasījumu".
Savukārt pats Vilks uz jautājumu, vai šāds maksājums tiek plānots, trešdien no atbildes izvairījās. Viņa preses pārstāve piebilda vienīgi to, ka bez pieprasījuma nekādas izmaksas nenotikšot.
Tikmēr neoficiāli Pietiek no drošiem avotiem zināms, ka par nepieciešamību izmaksāt Liepājas metalurga kreditoriem milzīgo summu, kuru savulaik garantēja finanšu ministrs Einars Repše, Valda Dombrovska valdība zinājusi jau vairākas dienas iepriekš.
Taču šaurā lokā pieņemts lēmums sabiedrību par šo nepieciešamību iepriekš neinformēt un par to oficiāli paziņot tikai tad, kad izmaksa jau būs notikusi. Kā rāda ceturtdienas notikumi, tā arī ir noticis.
Par to liecina arī oficiālā informācija: ja ticēt tai, vēstule no UniCredit Finanšu ministrijas lietvedībā reģistrēta 25. jūlijā pulksten 12.05, bet jau pulksten 16 - tātad četras stundas vēlāk - Valsts kase ziņoja, ka pārskaitījums jau ir veikts.
Valsts kase nu oficiāli skaidro, ka UniCredit S.p.A. izmantojusi aizdevuma līgumos paredzētos nosacījumus, kuriem iestājoties itāļu bankai rodas tiesības pieprasīt nekavējošu visas vai jebkuras daļas no aizdevumu summas atmaksu.
Liepājas metalurgs, kā zināms, nespēj izpildīt maksājumu, tādēļ saskaņā ar valsts galvojuma līgumu kredīta summas atmaksa tika pieprasīta no kredīta galvotāja - Finanšu ministrijas.
Šāda UniCredit S.p.A. rīcība saskaņā ar Valsts kases skaidrojumu varētu būt skaidrojama ar to, ka ilgākā laika posmā nav bijis redzams nekāds progress no Liepājas metalurga akcionāru un vadības puses uzņēmuma darbības atsākšanas veicināšanai.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
