papildināts - Kāposta kukuļdošanas lieta saistīta ar centieniem izpestīt kādu "dzērājšoferi"
PIETIEK29.05.2014.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Par kukuļa piesavināšanos aizdomās turētā 8. un 9. Saeimas deputāta Anda Kāposta (ZZS) lieta saistīta ar centieniem izpestīt no reāla soda izciešanas kādu pirms vairākiem gadiem par braukšanu alkohola reibumā pieķertu Kāposta novadnieku, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanu. Piektdienas pēcpusdienā Ģenerālprokuratūra sākotnējo apsūdzību pārkvalificējusi, ceļot Kāpostam apsūdzību par naudas izkrāpšanu, ziņo LETA.
5000 eiro kukuļa, kas tā arī nesasniedza uzdevumu, devējs jeb starpnieks kukuļdošanas lietā izrādās Kāposta sens paziņa, arī novadnieks no Cēsīm, kurš ar iesniegumu tiesībargājošās iestādēs vērsies, jo sajuties apkrāpts. Tas, ka starpnieks naudas nodošanā ir viņa sens paziņa, ir vienīgais, ko telefonsarunā ar Pietiek ceturtdien apstiprināja kādreizējais divu Saeimas sasaukumu deputāts Kāposts. Aprobežojoties ar frāzēm "kā noticis, noticis" un "visa informācija ir pie izmeklētājiem", Kāposts neatbildēja, vai centies kukuli nodot vai piedāvāt kādai valsts amatpersonai. Tāpat viņš neatbildēja, ko izdarījis ar nodošanai tālāk saņemtajiem 5000 eiro. Uz jautājumu, vai varētu atdot novadniekam piesavinātos 5000 eiro, Kāposts retoriski iebilda: "Ja tā ir viņa nauda...", no plašāka skaidrojuma atsakoties.
Kāposts Pietiek atteicās komentēt, vai tiešām centies palīdzēt, nododot kukuli jeb naudu vienkārši piesavinājies kā atlīdzību par savu iesaistīšanos. Par lietu informēti avoti Pietiek par to izteikušies skeptiski, paužot aizdomas, vai kukuļdošanas lieta nebūtu jāpārkvalificē par krāpšanu. Tieši tā piektdien izlēmusi Ģenerālprokuratūra, ceļot Kāpostam apsūdzību naudas izkrāpšanā, nevis par kukuļa piesavināšanos, ko eksdeputātam sākotnēji inkriminēja KNAB. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, tas vairāk apmierina cietušo pusi, kas vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, jo paver iespējas atgūt izkrāpto naudu.
Pants par kukuļa piesavināšanos, ko persona saņēmusi nodošanai valsts amatpersonai, ir "maigs" pants, jo paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu vai brīvības atņemšanu līdz gadam, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Pietiek jau piektdienas rītā rakstīja, ka nav skaidrs, vai Kāpostam tiks inkriminēta starpniecība kukuļdošanā, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat četriem gadiem, jo tad jāpierāda kukuļa vai tā piedāvājuma nodošana valsts amatpersonai. Kāposts Pietiek atteicās atbildēt, vai ir nodevis vai izteicis piedāvājumu par kukuli kādai amatpersonai. Par notiesāto apžēlošanu Latvijā pēc likuma var lemt tikai Valsts prezidenta kancelejas paspārnē esošais Apžēlošanas dienests. Apžēlošanas aktu paraksta Valsts prezidents.
Kukuļa starpnieku par izmeklēšanu informēti avoti Pietiek raksturo kā "darba cilvēku pirmspensijas vecumā, cēsinieku", kurš šī kukuļa savākšanai šķīries no visiem mūža ietaupījumiem. Ar Kāpostu, kas arī nāk no Cēsu puses, starpnieks iepazinies darba gaitās vēl padomju laikā un senā pazīšanās radījusi uzticēšanos. Tagad kukuļdošanas starpnieks jūtoties apkrāpts, ko arī stāstījis izmeklētājiem. Pēc oficiāli neapstiprinātām ziņām, kukulis Kāpostam nodots jau šoziem vismaz mēnesi-divus pirms starpnieks vērsies tiesībsargājošās iestādēs, tādēļ vienīgie pierādījumi par saņemto naudu izrietot no vēlāk ierakstītām sarunām.
5000 eiro kukuļa mērķis, kā to starpniekam stāstījis Kāposts, bijis izpestīt no reāla cietumsoda izciešanas kādu vīrieti, kurš pirms vairākiem gadiem pieķerts pie stūres dzērumā. Tā vietā, lai izciestu nosacīto sodu, piespiedu darbu, vīrietis aizbraucis strādāt uz Lielbritāniju. 2010. gada novembrū Cēsu rajona tiesa izdevusi Eiropas apcietinājuma orderi par šīs personas izdošanu Latvijai nu jau reāla cietumsoda izciešanai. Kukuļošanas būtība, ko, pēc starpnieka liecībām, solījis Kāposts, bijusi panākt, ka izdodamā persona tiek apžēlota vēl pirms izdošanas Latvijai.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, persona no Lielbritānijas izdota Latvijai un šobrīd izcieš sodu, kas varētu beigties rudenī. Persona, kuras interesēs sācies šis savādais kukuļdošanas stāsts, nav vēlējusies atgriezties soda izciešanai Latvijā, jo Lielbritānijā viņam esot darbs un ģimene.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
