papildināts - KNAB konflikts: biroja ētikas komisija, cīnoties ar Streļčenoku, aizmirsusi pati savu nolikumu

Kā zināms, KNAB vadībā jau vairākus mēnešus turpinās kārtējais konflikts, - biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe un viņas domubiedri, kas kārtējā atestācijā saņēmuši zemus novērtējumus, nonākuši pie secinājuma, ka arī Streļčenoks nav īsti derīgs biroja priekšnieks un tāpēc sākuši aktīvu protestu kampaņu.

Tās pēdējais solis - pirms divām dienām kļuva zināms, ka KNAB ētikas komisija vērsusies pie premjera Valda Dombrovska ar ziņām par Streļčenoka un Jurčas iespējamiem Interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumiem, ziņo Latvijas Radio.

Kā šonedēļ informēja Latvijas Radio, komisija vērtējusi kādu anonīmu iesniegumu, no kura izrietējis, ka Streļčenokam pēdējos divos gados izmaksāts atvaļinājuma pabalsts - kopumā gandrīz 650 latu. Pērn maksājumu apstiprinājis pats Streļčenoks, bet šogad viņa atvaļinājuma laikā - Jurča kā priekšnieka pienākumu pildītāja.

Taču, kā izrādās, cīniņa karstumā KNAB amatpersonas - ētikas komisijas locekles piemirsušas ievērot pašu pārstāvētās komisijas nolikumu (Pietiek to šodien publicē pilnībā), kas cita starpā skaidri nosaka, kādā veidā tiek izskatīti KNAB amatpersonu ētikas pārkāpumi.

Pirmām kārtām ētikas komisijas nolikums skaidri norāda, ka komisija pēc lēmuma pieņemšanas to nosūta KNAB priekšniekam; par to, ka komisija varētu, apejot KNAB priekšnieku, anonīmus iesniegumus nodot kādai amatpersonai ārpus biroja, nekas nav teikts.

Turklāt ētikas komisijas nolikumā arī noteikts, ka sūdzības par KNAB darbinieku rīcību komisijas priekšsēdētājam var iesniegt tikai biroja darbinieki, bet konkrētā sūdzība ir bijusi anonīma.

Tiesa, sūdzības var iesniegt arī jebkura fiziskā vai juridiskā persona, taču tas sūdzība jāadresē KNAB priekšniekam, kas ar rezolūciju nodod sūdzību izskatīšanai Komisijai priekšsēdētājam. Šajā gadījumā, kā zināms, Streļčenoks ir paziņojis, ka šādu sūdzību nav saņēmis, - viss process noticis, viņu apejot.

KNAB ētikas komisijā pašlaik ir četri locekļi - Diāna Kurpniece (attēlā), Inese Terinka, Rimants Kuzma un Andris Vitenburgs. Neviens no viņiem trešdien nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu - kāpēc viņi, izskatot anonīmo sūdzību, nav uzskatījuši par nepieciešamu rīkoties atbilstoši pašu komisijas nolikumam.

Interesanti, ka galvenā persona, kas rūpējas par KNAB darbinieku ētikas standartu ievērošanu, ir slepena, - tās identitāte publiski netiek atklāta.

"Ņemot vērā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Ētikas komisijas sastāvā ir darbinieki, kuru identitāte tiek aizsargāta saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr.887 „Valsts noslēpumu objektu saraksts”, pašreizējo Ētikas komisijas sastāvu KNAB var atklāt tikai daļēji – šobrīd Ētikas komisijas sastāvā pieci locekļi – D.Kurpniece, I.Terinka, R.Kuzma, A.Vitenburgs un viens darbinieks, kura identitāte tiek aizsargāta (Ētikas komisijas priekšsēdētājs)," - šādu skaidrojumu Pietiek sniedza Streļčenoks.

Tikmēr Pietiek lasītāji ziņo, ka šis īpaši slepenais ētikas uzraugu vadītājs ir KNAB Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens. Arī viņš pagaidām nav vēlējies atbildēt uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem.

APSTIPRINU

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

priekšnieks A.Loskutovs

Rīga, 2004.gada 15.julijs Nr.1-4/4

Ētikas komisijas nolikums

Izdots saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73.panta pirmās daļas 5.un 6.punktu

I Vispārīgais jautājums

1. Ētikas komisija (turpmāk - Komisija) ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - Birojs) koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras uzdevums ir objektīvi un vispusīgi izvērtēt Biroja amatpersonu un darbinieku (turpmāk - Biroja darbinieku) ētikas kodeksā noteikto normu (turpmāk - ētikas normu) ievērošanu.

II Komisijas uzdevumi

2. Komisijai ir šādi uzdevumi:

2.1. izskatīt Biroja darbinieku un citu fizisko un juridisko personu iesniegumus par Biroja darbinieku ētikas normu pārkāpumiem;

2.2. izvērtēt Biroja darbinieku ētikas normu pārkāpumus un sniegt Biroja priekšniekam rekomendācijas darbinieku rīcības uzlabošanai;

2.3. analizēt citu valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī ārvalstu iestāžu pieredzi ētikas normu pārkāpumu izskatīšana un novēršanā;

2.4. konsultēt Biroja darbiniekus par ētikas jautājumiem un sniegt ieteikumus, kā nepieļaut neētisku rīcību.

III Komisijas tiesības

3. Komisijai ir šādas tiesības:

3.1. saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteikto kompetenci pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no fiziskajām un juridiskajām personām informāciju, kas nepieciešama Komisijas uzdevumu izpildes nodrošināšanai;

3.2. uzaicināt uz Komisijas sēdēm ētikas normu pārkāpumu lietā iesaistītās personas paskaidrojumu sniegšanai;

3.3. ja nepieciešams, pieaicināt lietpratējus un lūgt viņiem sniegt atzinumus.

IV Komisijas darba organizācija

4. Komisija darbojas pastāvīgi un sastāv no pieciem locekļiem.

5. Komisijas locekļus apstiprina Biroja priekšnieks.

6. Komisijas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu no Komisijas locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju.

7. Komisijas sēdes vada priekšsēdētājs, viņa prombūtnē - viens no locekļiem. Priekšsēdētājs nepieciešamības gadījumā sasauc sēdes un nosaka to darba kārtību.

8. Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās ne mazāk kā trīs tās locekļi. Komisija pieņem lēmumus, atklāti balsojot.

9. Lēmums atzīstams par pieņemtu, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā puse no klātesošajiem locekļiem. Vienāda balsu skaita gadījumā izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

10. Komisijas lēmumiem ir rekomendējošs raksturs.

11. Komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolus paraksta visi Komisijas locekļi, kas piedalījās sēdē. Protokolu oriģināli glabājas Biroja lietvedībā.

12. Komisija ir neatkarīga savā darbā, un neviens nav tiesīgs iejaukties vai ietekmēt komisijas darbu.

V Ētikas pārkāpumu izskatīšana

13.Sūdzības par Biroja darbinieku pieļautajiem Ētikas kodeksa normu pārkāpumiem mēneša laikā no pārkāpuma izdarīšanas brīža var iesniegt:

13.1. Biroja darbinieki Komisijas priekšsēdētājam;

13.2. jebkura fiziskā vai juridiskā persona Biroja priekšniekam, kas ar rezolūciju nodod sūdzību izskatīšanai Komisijai priekšsēdētājam.

14. Mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas, Komisija neatkarīgi un objektīvi, izvērtējot visus apstākļus un darbinieka rīcības motīvus, konstatē konkrētās rīcības ietekmi uz Biroja darbību un Biroja darbinieka rīcības atbilstību Ētikas kodeksa normām un iesniedz lēmumu Biroja priekšniekam.

15. Ētikas pamatprincipu apzinātu neievērošanu Komisija var uzskatīt par Biroja darbinieka necienīgu uzvedību, un tā savā lēmumā var ieteikt ierosināt disciplinārlietu par attiecīgā Biroja darbinieka rīcību.

V Ētikas komisijas vēlēšanas

16. Komisijas locekļi tiek ievēlēti no Biroja darbinieku vidus uz trīs gadiem.

17. Iekšējās kontroles nodaļa un Personāla nodaļa par vēlēšanu rīkošanu un nepieciešamību izvirzīt Komisijas locekļu kandidātus paziņo pa e-pastu visiem Biroja darbiniekiem divas nedēļas pirms Komisijas darbības termiņa beigām.

18. Katra Biroja nodaļa izvirza ne vairāk kā piecus Komisijas locekļu kandidātus no Biroja darbinieku vidus. Informāciju par nodaļu izvirzītajiem kandidātiem apkopo Iekšējās kontroles nodaļa un Personāla nodaļa, saņemot no katra izvirzītā kandidāta piekrišanu pretendēt darbam Komisijā. Iekšējās kontroles nodaļa un Personāla nodaļa sagatavo galīgo kandidātu sarakstu un iesniedz apstiprināšanai Biroja priekšniekam.

19. Biroja priekšnieks apstiprina Komisijas locekļu kandidātu sarakstu un nosaka vēlēšanu datumu.

20.Iekšējās kontroles nodaļa un Personāla nodaļa izsūta pa e-pastu visiem Biroja darbiniekiem Komisijas kandidātu sarakstu, informāciju par vēlēšanu norisi, datumu un sagatavo vēlēšanu biļetenus.

21. Vēlēšanās piedalās visi Biroja darbinieki.

22. Biroja darbinieki balso, atzīmējot piecus kandidātus Komisijas locekļu kandidātu sarakstā. Par nederīgiem tiek uzskatīti vēlēšanu biļeteni, kuros atzīmēti vairāk par pieciem kandidātiem.

23. Vēlēšanas ir uzskatāmas par notikušām, ja ir piedalījušās divas trešdaļas no Biroja darbiniekiem.

24. Vēlēšanās uzvar pieci Komisijas locekļu kandidāti, kas saņēmuši vislielāko balsu skaitu. Ja kandidāti saņem vienādu balsu skaitu, rīko atkārtotas vēlēšanas tikai par šiem kandidātiem.

25. Trīs dienu laikā pēc vēlēšanām Iekšējās kontroles nodaļa un Personāla nodaļa apkopo Komisijas locekļu vēlēšanu rezultātus un informē par tiem Biroja darbiniekus.

26. Ja kāds no ievēlētajiem Komisijas locekļiem pārtrauc darba attiecības ar Biroju, vai citu iemeslu dēļ nespēj turpināt darbu Komisijā, tad viņa vietā par Komisijas locekli kļūst tas vēlēšanu kandidāts, kas ieguvis nākošo lielāko balsu skaitu.

Novērtē šo rakstu: