papildināts - „Latvenergo” lietā ārzonas firmas kontā izdevies konfiscēt 442 tūkstošus dolāru, kuriem nav atradies „saimnieks”

Lai gan iepriekš KNAB bija apgalvojis, ka saistībā ar Latvenergo lietu ir pieņemti vairāki tiesas lēmumi par ievērojamu naudas summu konfiskāciju, Latvijas tiesu datu bāze rāda, ka saistībā ar Latvenergo kriminālprocesu ir pieņemts tikai viens šāds lēmums, kas datēts ar šā gada 9. martu.

Saskaņā ar šo tiesas lēmumu pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka 2008.gadā aizdomās turētais privātuzņēmējs un Latvenergo prezidenta Kārļa Miķelsona biznesa partneris Andrejs Livanovičs Igaunijas Republikas uzņēmuma OU Isengar vārdā noslēdzis konsultācijas līgumu ar Turcijas Republikas uzņēmumu GAMA saistībā ar AS Latvenergo konkursu par TEC - 2 otrās kārtas rekonstrukcijas darbiem.

Savukārt 2010.gada martā, parakstot dokumentus ar atpakaļejošiem dokumentiem (tā lēmuma tekstā; droši vien domāts - ar atpakaļejošiem datumiem), ar mērķi saņemt pretlikumīgus finanšu līdzekļus no uzņēmuma GAMA Igaunijā reģistrētais uzņēmums OU Isengar nomainīts uz Kiprā reģistrētu uzņēmumu Limmarine Ltd.

Noskaidrots, ka uzņēmumam Limmarine Ltd tikuši atvērti konti divās Kipras bankās, attiecībā uz kuriem paraksta tiesības ir bijušas tikai Livanovičam. Pirmos naudas līdzekļus no GAMA uzņēmums Limmarine Ltd saņēmis 2010.gada 4.maijā. Nauda tālāk, lai to legalizētu, pārskaitīta dažādiem uzņēmumiem, tajā skaitā Britu Virdžīnu salās reģistrētajam ārzonas uzņēmumam Rosabella Investments Ltd, kura konti atradās Igaunijas Krediidipank.

Kā liecinot no Igaunijas saņemtā informācija, ārzonas uzņēmumā Rosabella Investments Ltd kā patiesā labuma guvējs deklarēts Igaunijas Republikas un Krievijas Federācijas pilsonis A.K., kam ir pastāvīgas uzturēšanas atļauja Latvijā. 2010.gada 24.novembrī A.K. Latvenergo amatpersonu kriminālprocesā atzīts par aizdomās turēto.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūto pierādījumu kopums, kā norādīts tiesas lēmumā, dod pamatu apgalvot, ka lielākā daļa no maksājumiem, kurus veica un būtu veicis uzņēmums GAMA, laika posmā no 2010.gada maijam līdz TEC- 2 otrās kārtas projekta beigām, izmantojot uzņēmuma Limmarine Ltd starpniecību, tika un tiktu maksāti kā kukuļi (pretlikumīgi maksājumi) AS Latvenergo amatpersonām par to, ka tās, izmantojot savu dienesta stāvokli, nodrošinājušas 2010.gada 3.marta līguma noslēgšanu starp AS Latvenergo un GAMA.

Vienlaikus, kā minēts tiesas lēmumā, izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka Rosabella Investments Ltd kontā Eesti Krediidipank 2010. gada 18. jūnijā no uzņēmuma Glencore Grain B.V. konta Nīderlandē un ārzonas uzņēmuma AREON INTERNATIONAL AG konta, pamatojoties uz līgumiem par pakalpojumu sniegšanu un preču piegādi, ieskaitīti ievērojami finanšu līdzekļi – kopumā nedaudz vairāk kā 442 tūkstoši dolāru.

Tiesas lēmumā norādīts, ka A.K. neko nav varējis paskaidrot par naudas līdzekļiem un uzņēmuma darbību, jo uzņēmumā bijis tikai fiktīva amatpersona. Savukārt Livanovičs, kurš tiesas lēmumā nosaukts par Limmarine Ltd patieso labuma guvēju, neko par Rosabella Investments izmeklētājiem nav vēlējies paskaidrot, aizbildinoties ar atmiņas zudumu.

Uz izmeklētāja jautājumu: „Vai jums ir zināms uzņēmums Rosabella Investments? Ja jā, tad ar ko uzņēmums Rosabella Investments nodarbojas, kas ir uzņēmuma juridiskie un faktiskie īpašnieki? Vai jums vai kādam no jūsu pārstāvētajam uzņēmumam ar uzņēmumu Rosabella Investments ir bijuši kopīgi darījumi? Ja jā, tad kādi darījumi un kad tie notika?" Livanoviča liecības bijušas diezgan izvairīgas:

„Nosaukums Rosabella Investments man ir pazīstams, bet šobrīd es nevaru paskaidrot to, kāpēc es šo uzņēmumu pazīstu, jo nevaru atcerēties. Es neatceros ar ko uzņēmums Rosabella Investments nodarbojas. Kā arī es nezinu, kas ir uzņēmuma Rosabella Investments faktiskie un juridiskie īpašnieki. Jebkurā gadījumā, ja man ir bijusi jeb kāda saskarsme ar uzņēmumu Rosabella Investments, tad informācija par šo uzņēmumu ir atrodama manā datorā, kas tika izņemts manas dzīvesvietas kratīšanas laikā."

2010.gada 1.septembrī Livanovičs vēl papildus liecinājis: „Kas ir Rosabella Investments faktiskie un juridiskie īpašnieki, es nezinu, bet tie visi ir krievu tautības pārstāvji (piemēram, A.K., kurš paraksta dokumentus Rosabella Investments vārdā)."

Taču izrādījies, ka arī A.K. uzņēmumā ir tikai „zicpriekšsēdētājs”: „A.K. liecināja, ka minētajā ārzonas uzņēmumā ir nomināla amatpersona un ka ar uzņēmuma līdzekļiem darbojās un tā darbību noteica citas personas, pēc kuru lūguma viņš piekrita kļūt par minētā ārzonas uzņēmuma pilnvaroto personu, jo viņam sakarā ar to, ka viņš bija zaudējis darbu, bija nepieciešama nauda.

Kā norādīja A.K., tad viņam nebija pieeja arī internetbankai, lai veiktu pārskaitījumus, kā arī līgumus un citus dokumentus, ko viņš parakstīja Rosabella Investments Ltd vārdā, viņam atveda parakstīšanai citas personas, kurus viņš parakstīja neiedziļinoties to saturā, tāpēc par uzņēmuma darbību un par naudas līdzekļiem, kas atradās uzņēmuma kontos Igaunijas Republikā viņš neko pateikt nevarēja.”

Nopratināšanā A.K. liecinājis, ka 2008. gadā viņam kāda sieviete piedāvājusi kļūt par ārzonas uzņēmuma Rosabella Investments Ltd pilnvaroto personu, kam viņš piekritis, jo bijusi nepieciešama nauda. Viņš Rosabella Investments Ltd vārdā tikai parakstīja visus nepieciešamos dokumentus, ko viņam atvedusi šī sieviete. Viņa arī, iespējams, rīkojusies ar kontu un kārtojusi visus darījumus.

Šī sieviete R.I., kas 2010.gada 30.novembrī arī atzīta par aizdomās turēto, gan A.K. liecības nav apstiprinājusi un par Rosabella Investments pavēstījusi, ka „juridisko personu ar tādu nosaukumu es nezinu. Esmu šīs juridiskās personas nosaukumu redzējusi lēmumā par kratīšanas izdarīšanu".

Tā kā jau tolaik bijis skaidrs, ka Latvenergo amatpersonu lieta ievilksies, KNAB nolēmis atrisināt „bezsaimnieka” naudas jautājumu. „Pirmstiesas izmeklēšanā neviena kriminālprocesā iesaistītā persona nevarēja un necentās pierādīt savas likumīgās tiesības uz šo naudu un neizteica savu interesi par arestētiem naudas līdzekļiem, līdz ar to nav zināms mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs, kā arī netika iegūti pierādījumi vai kādai personai ir likumīgas tiesības uz minētajiem finanšu līdzekļiem,” teikts Centra rajona tiesas lēmumā.

Tiesa arī piekritusi KNAB uzskatam, ka „manta - finanšu līdzekļi ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu”, tā atzīstama par noziedzīgi iegūtu un ir konfiscējama, tos ieskaitot Latvijas valsts budžetā, kas līdz ar to saņēmis nedaudz vairāk kā 442 tūkstošus dolāru. Faktiski nav šaubu, ka līdz ar to šo summu tā arī nav saņēmuši Latvenergo lietā iesaistītie, taču tas, vai KNAB to tiešām izdosies pierādīt, pagaidām vēl nav skaidrs.

KNAB šā gada marta beigās publiski paziņoja, ka esot stājušies spēkā "tiesas lēmumi", kas paredzot, ka šīs lietas ietvaros "finanšu līdzekļi dažādās valūtās kopumā 448 000 latu apmērā ir konfiscējami, ieskaitot tos valsts budžetā". Taču, kā rāda tiesu sistēmas datu bāze, 9. marta Centra rajona tiesas lēmums ir vienīgais nolēmums, kas ticis pieņemts saistībā ar Latvenergo kriminālprocesu.

Novērtē šo rakstu: