papildināts - Ronis amatu Olšteinam piešķīris valdības stabilitātes vārdā
PIETIEK21.01.2012.
Komentāri (71)
Iesaki rakstu: 
Bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis lēmumu par deputāta Klāva Olšteina iecelšanu Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārā sekretāra amatā pamato ar nepieciešamību nodrošināt valdības stabilitāti, kas atkarīga no sešu "olšteiniešu" balsīm Saeimā. Pirmdienas pusdienlaikā pēc tikšanās ar deputātu premjera Valda Dombrovska kabinetā Ronis solīja, ka rīkojumu par Olšteina iecelšanu parakstīs, tiklīdz atgriezīsies SM.
Pirms tam pats Olšteins, kurš no tikšanās iznāca pirmais, pauda pārliecību, ka valdības tapšanas gaitā viņa vadītajam "sešiniekam" dotais solījums par SM parlamentārā sekretāra amatu beidzot tiks izpildīts un tuvākajā laikā viņš varēs stāties amatā. To Olšteins pirmdienas pusdienlaikā paziņoja pēc aptuveni 30 minūšu sarunas ar premjeru Dombrovski un satiksmes ministru. Ronis, pēc brīža apstiprinot Olšteina teikto, atgādināja, ka savulaik šis solījums dots valdības stabilitātes vārdā.
Šis amats, par kuru Olšteins cīnījās teju trīs mēnešus, viņam, iespējams, būs maksājis lielu politisko cenu, publiskajā telpā radot iespaidu par dzīšanos pēc amatiem. Šī rīcība nesaskanēja ar "olšteiniešu" sākotnēji apgalvoto, ka, atšķeļoties no Zatlera refromu partijas (ZRP), seši jaunie deputāti nedzenoties pēc lielākas ietekmes un amatiem. Pats Olšteins, pēc tikšanās pirmdien jautāts, vai nejūt, ka viņa kā politiķa reputācija ir šajā procesā cietusi, atbildēja noraidoši - tas esot subjektīvi. Ronis pirmdien pēc tikšanās uz jautājumu, vai Olšteinam šis amats dos iespēju ietekmēt citu amatpersonu iecelšanu SM struktūrās, atbildēja noliedzoši.
Parlamentārā sekretāra amats, kas nozīmē atbildību par ministrijas un Saeimas sadarbību, informācijas un dokumentu apriti, nekad nav ticis uzskatīts par ļoti ietekmīgu. Tomēr, mērķtiecīgi izmantots, parlamentārā sekretāra amats dotu piekļuvi operatīvajai informācijai par SM saimnieciskajiem darījumiem un autoritāti sarunās ar uzņēmējiem. Olšteins pēc šārīta tikšanās par jauniegūtā amata pilnvarām izteicās to šaurākajā izpratnē.
Pirms šīs tikšanās Olšteina izredzes tikt pie kārotā SM parlamentārā sekretāra amata tika vērtētas kā neskaidras, jo avoti premjera birojā Pietiek uzsvēra, ka Dombrovskis šajā jautājumā nav izdarījis un neizdarīs spiedienu uz Roni.
No bezpartejiskā satiksmes ministra Roņa puses kopš valdības apstiprināšanas nebija sekojuši konkrēti soļi, lai Olšteins tiktu pie amata, kuru valdības tapšanas gaitā deputātam apsolījis Dombrovskis. Olšteina "sešinieka" balsis nepieciešamas Dombrovska valdībai vairākuma noturēšanai Saeimā.
Dombrovskim tuvu stāvoši avoti Pietiek nedēļas nogalē uzsvēra, ka premjers nav izdarījis un negrasās izdarīt spiedienu uz satiksmes ministru jautājumā par amatu Olšteinam, tādēļ viss būs atkarīgs no Roņa izvēles. Kad aizvadītajā otrdienā preses konferencē pēc valdības sēdes premjeram tika uzdots jautājums par amatu Olšteinam, vienmēr nopietnais Dombrovskis tāpat kā vairums klātesošo nenovaldīja smieklus.
Politiskās līdzatbildības uzticēšana par bezpartejiska ministra vadīto SM bija veids, kā Olšteina "sešinieka" balsis piesaistīt valdības atbalstam. Tai ir piekritis arī Ronis, kurš tomēr vairākkārt publiski bija norādījis, ka viens no nosacījumiem, piekrītot kļūt par satiksmes ministru, bijusi patstāvība lēmumos, kas attiecas uz amatpersonu izraudzīšanos.
Vienlaikus satiksmes ministra izturēšanās pret Olšteina "sešinieku" pēdējos mēnešos ir bijusi diplomātiska - viņš bijis atvērts ikmēneša tikšanām ar šīs deputātu grupas pārstāvjiem, tāpat pie amata satiksmes ministra birojā ir ticis šīs grupas ieteikts padomnieks juridiskajos jautājumos Kaspars Ozoliņš.
Tomēr "olšteinieši" neuzskata, ka viņu vēlmes tiek ņemtas vērā un šīs grupas neapmierinātība ar Roni ir jūtama. Aizvadītajā trešdienā trīs no deputātu "sešinieka" - Olšteins, Viktors Valainis un Gunārs Rusiņš tikās ar satiksmes ministru, vēloties apspriest "tiesiskuma jautājumus", un šī saruna arī izmantota, lai kārtējo reizi apspriestu amatpersonu iecelšanas.
Kā Pietiek stāstīja Valainis, deputātu grupa satiksmes ministram izteikusi priekšlikumu par savu ieteikto pārstāvju delegēšanu Ventspils un Rīgas brīvostu valdēs. Valainis gan uzsvēra, ka tie būtu neitrāli profesionāļi. Ar "tiesiskuma jautājumiem" tiekot saprasta Zaļo un zemnieku savienības politiskās vadības laikā SM struktūrās iecelto amatpersonu atbrīvošana, cik noprotams, nomainot ar Olšteina "sešinieka" ieteiktajiem.
Pietiek jau ziņoja, ka piektdien negaidīti tika nomainīta valsts akciju sabiedrības Latvijas pasts valde, zaļo zemnieku laikā iecelto nomainot pret profesionāļiem no malas, bet valdes vadību uzticot uzņēmuma darbiniekam Mārim Kleinbergam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
