papildināts - Saistībā ar aizturēto Valteru Boroviku sākts kriminālprocess par narkotikām
PIETIEK20.08.2012.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar aizvadītajā nedēļā ar aptuveni 1,2 gramiem narkotiku (domājams, amfetamīnu) aizturēto Valteru Boroviku – visticamākais, jaunā Muitas kriminālpārvaldes direktora vietnieka, bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Jāņa Borovika dēlu – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 253. – „narkotiku panta”.
Valsts policija oficiāli joprojām kategoriski atsakās sniegt jebkādu informāciju par aizturēšanas faktu un aizturētā personību. Tikmēr, pēc neoficiālām, taču drošām ziņām, Valsts policijas reidā Rīgā, Āzenes ielā, kura ietvaros arī tika aizturēts Boroviks – jaunākais, šo aizturēšanu veikuši Valsts policijas darbinieki Imants P., Vasilijs M., Oskars Č. un Viesturs P., savukārt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 253. panta.
Šis pants attiecas uz narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu. Saskaņā ar šo pantu Borovikam – jaunākajam var draudēt pat brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem. Pagaidām nav zināms, pēc kuras šī panta daļas ierosināts kriminālprocess.
Uz jautājumu, vai Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Boroviks ir informējis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību par, iespējams, sava dēla aizturēšanu ar narkotikām, VID Komunikācijas daļas atbilde bija īsa: "Jā." Savukārt uz jautājumu, kādas ir VID vadības kopējās nostādnes gadījumos, kad atklājas, ka augstas VID amatpersonas ģimenes locekļi iesaistīti būtiskos noziedzīgos nodarījumos, atbilde skanēja: "VID amatpersonu ģimenes locekļu rīcība kā jebkuras citas personas rīcība, ja tā, iespējams, saistīta ar normatīvo aktu pārkāpumiem, jāvērtē attiecīgajām tiesībsargājošajām iestādēm atbilstoši normatīvajos aktos noteiktai iestāžu kompetencei."
Kā Pietiek jau informējis, vienīgā oficiālā informācija, ko sniedz Valsts policija, ir - laika posmā no 10. līdz 17. augustam Rīgas reģiona teritorijā saistībā ar narkotisko vielu nelegālo apriti aizturētas kopumā 114 personas, no tām 92 – par narkotisko vielu lietošanu, bet 22 personas – par šo vielu glabāšanu, iegādāšanos un realizēšanu. Nekādu konkrētāku informāciju, tostarp par aizturēto Boroviku Valsts policija neesot tiesīga sniegt.
No neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka, izmantojot dažādus kanālus, ir ticis darīts viss iespējamais, lai fakts par Borovika aizturēšanu netiktu publiskots. Par to netieši liecināja arī Valsts policijas preses pārstāves Sigitas Pildavas reakcija uz Pietiek jautājumiem.
Sākotnēji Pildavai tika jautāts – vai Valsts policija apstiprina, ka šajās dienās ar nelielu, iespējams, narkotiku daudzumu aizturējusi personu vārdā V. Boroviks un, ja jā, tad kas ir piebilstams par šo aizturēšanu un vai minētā persona pašlaik ir atbrīvota vai apcietināta.
„Centīšos kaut ko noskaidrot,” atbildēja Valsts policijas preses pārstāve, lūdzot sniegt papildu informāciju: „Vai V. Borovikam ir arī pilns vārds un vismaz dzimšanas gads? Vai Jums ir zināms kur (teritorija) viņš varētu būt aizturēts, kad un kādā situācijā?”
Taču, saņēmusi šo informāciju, Pildava pēkšņi „atcerējās”, ka „nevaru Jums sniegt atbildi par konkrētu personu (kā jautājāt), jo Fizisko personu datu aizsardzības likums liedz man izpaust jebkādu informāciju, kas identificē personu”.
Uz jautājumu, pēc kuras konkrētās Valsts policijas amatpersonas rīkojuma viņa tagad sniedz šādu atbildi, Pildava neatbildēja, paziņojot, ka „manai atbildei nav itin nekāda sakara ar kādas amatpersonas rīkojumu”.
Pats Boroviks – vecākais vēl aizvien nav vēlējies atbildēt ne uz vienu Pietiek jautājumu saistībā ar to, kā viņš var komentēt ziņas par, iespējams, viņa dēla aizturēšanu ar narkotikām un kā tas var atsaukties uz viņa profesionālo darbību.
Līdz pat piektdienai Boroviks – jaunākais turēts Valsts policijas iepriekšējās aizturēšanas izolatorā, taču tad atbrīvots. Pirms atbrīvošanas veiktas ekspertīzes, tāpat veikts arī videoieraksts, tā ka paklusām izbeigt šo lietu, kā uzskata Pietiek avoti Valsts policijā, būs faktiski neiespējami.
Jānis Boroviks savulaik Drošības policijā strādājis kopā ar tagadējo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītāju Jutu Strīķi, ir strādājis arī Satversmes aizsardzības birojā. Pašlaik Boroviks atbild par faktiski visām Muitas kriminālpārvaldes operatīvajām darbībām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
