papildināts - Satiksmes ministra amatam Vienotība uzrunājusi Aivi Roni
PIETIEK12.10.2011.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministra amatam topošajā valdībā Vienotības premjers Valdis Dombrovskis ceturtdien uzrunājis bijušo ārlietu ministru, pie partijām nepiederošo Aivi Roni, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Roņa oficiālu komentāru Pietiek nav izdevies iegūt, bet no drošiem avotiem zināms, ka bijušais diplomāts šim piedāvājumam varētu piekrist pirmdien, kad pats Dombrovskis varētu tikt oficiāli nominēts premjera amatam.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kas iegūta no partiju sarunu vedējiem, Ronis visticamāk nebūs vienīgais bezpartejiskais ministrs nākamajā valdībā. Situācijā, kad Vienotība un Zatlera reformu partija (ZRP) nespēj vienoties par tā dēvētā "saimnieciskā bloka" ministriju pārdali, pie partijām nepiederošu ministra kandidātu virzīšana ceturtdien parādījās kā veids abu partiju savstarpējās neuzticības mazināšanai.
Zināms, ka pašlaik tiek apspriesti trīs iespējami bezpartejiski zemkopības ministra kandidāti. Kamēr nav panākta vienošanās starp partijām, viņu vārdi netiek atklāti, bet zināms, ka vismaz viens no šiem kandidātiem būtu pieņemams gan Vienotībai, gan ZRP. Pēdējai nebūtu iebildumu arī pret Roņa nonākšanu satiksmes ministra krēslā, noskaidroja Pietiek.
Uz Zemkopības ministriju (ZM) pretendē gan ZRP, gan Vienotība. Neoficiālos komentāros abu partiju politiķi neslēpj, ka ZM, kuru tradicionāli vadījuši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministri, kļuvusi par neierasti iekārojamu ministriju, jo "caur" to plūst ievērojami Eiropas Savienības un lielo valsts uzņēmumu - tādu kā Latvijas Valsts meži - finanšu līdzekļi. Šis valsts uzņēmums dāsni sponsorējis politiskām partijām pietuvinātus sporta klubus un dažādas biedrības, tā nauda tikusi arī ar Vienotības pelēko kardinālu Edgaru Jaunupu saistītajam basketbola klubam VEF Rīga. ZRP vēlas veikt reformas ZM pārraudzītajā jomā un lauzt līdzšinējo finansējuma pārdales praksi. Netiek slēpts, ka tādā veidā kā Vienotība, tā ZRP vēlētos arī pārraut nabassaiti, kas ir starp ZZS un tās tradicionālo elektorātu laukos, un, iespējams, atkarot daļu zaļo zemnieku elektorāta.
Satiksmes ministrija (SM) tradicionāli ir bijusi viena no iekārojamākajām atbildības jomām, par ko konkurē partijas. Tomēr ZRP, kurai šis amats tika piedāvāts, nav izrādījusi ieinteresētību to ieņemt, priekšroku dodot citām tā dēvētā "saimnieciskā bloka" ministrijām - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), ZM un Ekonomikas ministrijai (EM).
SM pievilcību mazina uzsāktā valsts uzņēmumu pārvaldes reforma, jo tā no šīs ministrijas pārraudzības izslēgs vairākus valsts uzņēmumus, kas tradicionāli bija kļuvuši par partiju barotnēm. ZRP līderis Valdis Zatlers ceturtdien atzina, ka jaunajai partijai būtu sarežģīti uzņemties atbildību par šo problemātisko nozari, kuru līdz šim vadījusi ZZS un kuras problēmu risinājumos labāk orientējas premjera Dombrovska Vienotība. Zināms, ka šāda ZRP nostāja varētu radīt vilšanos to atbalstījušajos uzņēmējos, kas cerēja, ka partija caur SM ietekmēs Rīgas un Ventspils brīvostu darbību, to padarot atklātāku un godīgāku.
EM vēl ceturtdienas rītā tika minēta starp tām ministrijām, kuru vadība varētu tikt uzticēta Nacionālajai apvienībai, tomēr pievakarē Zatlers EM kopā ar VARAM un ZM minēja kā partijas prioritātes, lai tā varētu īstenot solītās reformas. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, par spīti Zatlera un Dombrovska sarunai, kas notikusi ceturtdien, vienošanās par EM un ZM pārdali vēl aizvien nav panākta. Partijas turpinās sarunas nedēļas nogalē, lai pirmdien, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā Saeima, būtu zināmas jaunā Ministru kabineta aprises.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
