papildināts - Sprūdža uzņēmuma pārskats apliecina aizdomas par aplokšņu algām premjera amata kandidāta firmā
L. Lapsa28.09.2011.
Komentāri (90)
Iesaki rakstu: 
Jaunais Zatlera reformu partijas premjera amata kandidāta Edmunda Sprūdža uzņēmuma Hansaworld Latvia gada pārskats apliecina aizdomas par aplokšņu algu maksāšanu šajā firmā, - šis dokuments, kurā gan labs grāmatvedis acīmredzami centies padarīt precīzos atalgojuma skaitļus nenolasāmus, rāda, ka šajā informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumā vidējā alga pēdējā gada laikā bijusi ne lielāka par 390 latiem mēnesī, kamēr IT nozarē vidēji tā ir bijusi pat vairāk nekā divreiz lielāka. Kā iespējams par šādu oficiāli maksāto algu tikt pie nepieciešamajiem kvalificētajiem speciālistiem, Sprūdžs paskaidrot nevēlas.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajiem datiem bruto alga informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā Latvijā pērn bijusi 887 lati mēnesī, un vairāki nozares pārstāvji apliecina, ka arī par šādu summu atrast labu speciālistu nav viegli.
Sprūdžam vienpersoniski piederošā un viņa vadītā SIA Hansaworld Latvia savā pēdējā finanšu gada (kas beidzies šā gada 30. aprīlī) pārskatā, ko apstiprinājis pats pašreizējais premjera amata kandidāts, apliecina, ka funkcionē augsti specializētā jomā, kurā nepieciešami labi profesionāļi. Kā galvenās sava uzņēmuma darbības jomas Sprūdžs min:
„Biznesa informācijas risinājumu tirdzniecība ERP (finanšu uzskaitei, uzņēmuma resursu plānošanai), CRM (klientu attiecību pārvaldībai), e-biznesam, mazumtirdzniecībai, ražošanai, viesnīcām u.c.). Uzņēmums realizē datorprogrammas HansaWorld Enterprise un HansaWorld Books, kā arī nodarbojas ar šo programmu apkalpošanu un klientu apmācību.”
Taču, neraugoties uz to, visas personāla izmaksas, tajā skaitā apmācības un vervēšanas izmaksas premjera amata kandidāta firmai pērn bijušas tikai 32 484 lati, kas kopumā iztērēti septiņiem darbiniekiem, ieskaitot pašu Sprūdžu.
Pretēji gada pārskatu likuma normām Sprūdža vadītais uzņēmums gada pārskatā gan nav sniedzis atšifrējumu algu un nodokļu pozīcijām. „Ir bijis labs grāmatvedis, kas visas jūtīgās ailes ir veiksmīgi paslēpis. Šajā pārskatā iztrūkst divu būtisku atšifrējumu - par pārskata gadā samaksātajām nodokļu un nodevu summām (likums par gada pārskatiem, 49. panta 1.daļa) un personāla izmaksu un valdes atlīdzības atšifrējuma (tā paša likuma 50.pants),” Pietiek atzina kāds finanšu speciālists.
Sprūdžs nevēlējās atbildēt ne uz Pietiek jautājumu, kāpēc šie atšifrējumi gada pārskatā nav sniegti, ne uz jautājumiem, kāda ir kopējā SIA Hansaworld Latvia pēdējā finanšu gadā izmaksātā bruto algu kopsumma un nomaksātā sociālās nodrošināšanas maksājumu kopsumma.
„Personālās izmaksas iekļauj atlīdzību par algu, sociālās apdrošināšanas iemaksas, pensijas no sabiedrības līdzekļiem (kas gan varētu nebūt) un pārējās sociālas nodrošināšanas izmaksas (piemēram, veselības apdrošināšana). Viņi vēl ir pielikuši klāt apmācību un vervēšanu. Šajā gada pārskatā visi šie izmaksu posteņi ir saskaitīti kopā – grūti pateikt, kādu iemeslu dēļ,” Pietiek apliecināja cits grāmatvedis.
Tomēr pat tad, ja pieņem, ka visu personāla izmaksu summu Sprūdža uzņēmums iztērējis tikai un vienīgi algām, gada pārskata dati rāda, ka vidējā mēneša alga Hansaworld Latvia pēdējā finanšu gada laikā nav pārsniegusi 387 latus, kas ir vairāk nekā divreiz mazāk par vidējo algu nozarē.
To Pietiek apliecināja arī divi neatkarīgi grāmatvedības speciālisti, - viņi abi norādīja, ka uz šā gada aprīli uzņēmuma darbinieku kopējais algu fonds mēnesī uz septiņiem cilvēkiem, spriežot pēc gada pārskatā minētajiem datiem, varētu būt nepilni 3000 latu pirms nodokļu nomaksas. Tas nozīmē, ka oficiāli premjera amata kandidāta uzņēmumam izdodas augstas kvalifikācijas IT speciālistiem mēnesī maksāt nepilnus 300 latus „uz rokas”.
Sprūdžs ceturtdien nevēlējās sniegt atbildi uz Pietiek jautājumu, kā SIA Hansaworld Latvia izdodas noturēt profesionālus darbiniekus, maksājot viņiem šādu atalgojumu, kas ir vairāk nekā divreiz zemāks pat par vidējo nozares oficiālo atalgojumu.
Savukārt Sprūdžs arī piektdien uz jautājumiem vēl nav atbildējis, taču savā Twitter kontā apgalvo, ka nekādi jautājumi viņam vispār neesot uzdoti, kā arī norāda uz ierakstu savā blogā, kurā apgalvots, ka „uzņēmuma darbinieki saņem konkurētspējīgu atalgojumu”. Tiesa, arī šajā blogā nav uzrādīts, kāds tad ir HansaWorld Latvia darbinieku atalgojums, tā vietā aizbildinoties ar nepareizu NACE klasifikatoru un „vidējās algas aprēķina metodiku, ko paredz jaunākā Publisko Iepirkumu likuma redakcija”.
Saskaņā ar Sprūdža skaidrojumu HansaWorld Latvia biznesa modelis esot „programmnodrošinājuma lokalizācija un izplatīšana, veidojot un attīstot partneru tīklu, kas nodrošina sistēmu pārdošanu, ieviešanu, pielāgošanu, lietotāju apmācību un citus pakalpojumus sistēmu gala lietotājiem”. Līdz ar to „HansaWorld Latvia maksātā vidējā darba alga ar visiem aprēķina metodikas kropļojumiem pēc atbilstošāka, datorprogrammu tirdzniecības nozares klasifikatora, teju divas reizes pārsniedz nozares vidējo rādītāju”, apgalvo Sprūdžs. Šo rādītāju Sprūdžs gan nemin.
Tiesa, neraugoties uz šiem Sprūdža apgalvojumiem, Hansaworld Latvia oficiāli deklarētās darbības jomas saskaņā ar Lursoft un Uzņēmumu reģistra datiem ir datorprogrammēšana, konsultēšana datoru pielietojumu jautājumos, datorpakalpojumi un ar datoriem saistītas darbības, konsultēšana ar datoraparatūru saistītos jautājumos, konsultēšana programmatūras jautājumos, programmēšana, datu apstrāde un datu bāzu un interneta portālu uzturēšana un ekspluatācija.
Piektdien Pietiek Sprūdžam ir nosūtījis vēl virkni jaunu jautājumu, uz kuriem tiek gaidītas atbildes:
"1) Ar ko izskaidrojams, ka 2009./2010. finanšu gadā Jūsu uzņēmuma darbinieku skaits samazinājies tikai trīsreiz (no 18 uz 6), bet personāla izmaksas – četrkārt (no 239 tūkstošiem latu uz 57 tūkstošiem latu)? Un kā skaidrojams tas, ka 2010./2011. finanšu gadā darbinieku skaits palielinājies par vienu cilvēku, toties oficiālā personāla izmaksu summa sarukusi no 57 līdz 32 tūkstošiem latu?
2) Savā blogā Jūs rakstāt. ka Hansaworld Latvia patiesībā darbojoties datorprogrammu tirdzniecības nozarē. Kāpēc tādā gadījumā Hansaworld oficiāli deklarētās darbības jomas joprojām ir datorprogrammēšana, konsultēšana datoru pielietojumu jautājumos, datorpakalpojumi un ar datoriem saistītas darbības, konsultēšana ar datoraparatūru saistītos jautājumos, konsultēšana programmatūras jautājumos, programmēšana, datu apstrāde un datu bāzu un interneta portālu uzturēšana un ekspluatācija?
3) Medijos Jūs par savām ievērojamām parādsaistībām Hansaworld Latvia esat izteicies: „Visas pārējās kredītsaistības ir mans parāds man pašam 100% piederošam uzņēmumam. (..) Ja mēs strādājam pēc šā gada uzņēmuma apstiprinātā budžeta, tad finanšu gada beigās 2012.gada 30.aprīlī man nekādu saistību nebūs.” Kā Jūs gatavojaties atmaksāt šīs saistības, ņemot vērā Jūsu oficiālo ienākumu līmeni un minētā uzņēmuma darbības rādītājus?
4) Medijiem Jūs uz jautājumu: „Vai tā ir taisnība, ka pārdosiet savus uzņēmumus, ja tiksiet ievēlēts Saeimā?” esat atbildējis: „Protams.” Kādas darbības Jūs jau esat veicis šo uzņēmumu pārdošanai? Kā Jūs gatavojaties atmaksāt savu aizņēmumu no Hansaworld Latvia šī uzņēmuma pārdošanas gadījumā?
5) Kāds ir Jūsu personiski SIA Hansaworld Latvia saņemtais bruto atalgojums 2010./2011. finanšu gadā?
6) kā Jūsu uzņēmējdarbība SIA Hansaworld Latvia atbilst šīm ZRP programmas normām:
„Trīs gadu laikā samazināsim nodokļu slogu darbaspēkam par 9 procentpunktiem, rēķinot no bruto algas. Lai mazinātu sākotnēji negatīvo fiskālo efektu, šīs izmaiņas kompensēsim ar sekojošiem soļiem: a) palielinot nekustamā īpašuma nodokli, b) atceļot samazinātās PVN likmes, c) samazinot motivāciju maksāt aplokšņu algas, piemēram, saistot atsevišķu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem darbaspējas vecumā ar nodokļu nomaksu un liedzot aplokšņu algu maksātājiem dalību publiskajā iepirkumā.
Publiskā Iepirkuma dalībniekam būs jāatbilst sekojošām prasībām, un šie nosacījumi būs daļa no iepirkuma līguma:
- Darbinieku algām jābūt tuvu vidējam līmenim nozarē un ģeogrāfiskajā teritorijā;
- Darbiniekiem jābūt atbilstošai kvalifikācijai, lai saņemtu šīs algas;
- Jāiesniedz izziņu par visiem nomaksātajiem nodokļiem attiecībā uz darbiniekiem.”"
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
