Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieši tādu maksājumu, kādus pēc pagājušā gada 17. novembra no apturētās Latvijas Krājbankas līdzekļiem bija akceptējuši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pilnvarnieki ar komisijas priekšsēdētājas vietnieku Jāni Brazovski priekšgalā, Rīgas apgabaltiesa atzinusi par nepamatotu un nelikumīgu. Šodien Pietiek publiskojamajā tiesas lēmumā, kas jau stājies spēkā, tāpat arī skaidri atzīts – naudas izmaksās no apturētās Krājbankas līdzekļiem vieni naudas kārotāji izrādījušies daudz „vienlīdzīgāki” par citiem, savukārt bankas administrators pēcāk rīkojies pareizi un likumīgi, ignorējot FKTK vēstules par naudas izmaksu no apturētās bankas.

Ārvalstniekam P.B. apturētajā Krājbankā bija un joprojām ir palikuši iespaidīgi finanšu līdzekļi – 1,37 miljoni dolāru un nepilni 94 tūkstoši eiro. Pagājušā gada 17. novembrī P.B. bankas klientu apkalpošanas centrā bija iesniedzis maksājuma rīkojumus 750 000 dolāru un 75 000 eiro pārskaitīšanu uz norēķinu kontu Rietumu Bankā, norādot, ka tie ir ekspresmaksājumi ar valutēšanas datumu tajā pašā datumā. Taču tāpat kā daudziem citiem klientiem šie maksājumi bankā tā arī „iestrēga”, kaut gan, kā norādīts P.B. pieteikumā tiesai, „AS Latvijas Krājbanka bija jānodrošina minēto maksājuma rīkojumu izpildi nekavējoties”.

Kā rāda Pietiek jau iepriekš publiskotie dokumenti, vesela virkne šādu maksājumu ar FKTK svētību nākamajās nedēļās pēc bankas darbības apturēšanas tika nokārtoti un nauda aizplūda no bankas. Arī pašlaik FKTK apgalvo, ka tās pilnvarnieku rīcība bijusi pilnīgi likumīga, jo, „ņemot vērā, ka no 2011. gada 17. līdz 21. novembrim pieauga klientu veikto maksājumu apjoms un Latvijas Krājbanka nespēja laikus apstrādāt un veikt minētos darījumus, pēc bankas darbības apturēšanas, šos uzsāktos maksājumus (valutācijas datums no 17.11.2011. līdz 21.11.2011.) bija nepieciešams izpildīt”.

Taču ārvalstnieks nevis nekavējoties sācis uzmākties FKTK pilnvarniekiem ar Brazovski priekšgalā, bet gan tikai 15.decembrī vērsies ar iesniegumu FKTK un arī Latvijas Krājbankā, lūdzot nodrošināt savu maksājumu izpildi. Tad arī izrādījies, ka FKTK pilnvarnieku acīs P. B. nav bijis tik „vienlīdzīgs” kā citi līdzīgu maksājumu autori, kam ar Brazovska atļauju izdevies saņemt naudu no apturētās bankas.

Ārvalstnieks atbildi no FKTK saņēmis tikai divus mēnešus vēlāk – jau šā gada 17. februārī, un FKTK viņam skaidrojusi, ka tā esot „vērsusies pie AS Latvijas Krājbanka administratora, lūdzot izpildīt minētos maksājumus, kas kļūdaini nav izdarīts”. Taču administrators bijis citās domās un ārzemniekam paskaidrojis, ka viņa nepārskaitītie līdzekļi „atbilstoši Kredītiestāžu likuma 172.pantam iekļaujami maksātnespējīgās bankas mantas sarakstā, uz kuru maksātnespējas procesā vēršami kreditoru prasījumi, un administrators neesot tiesīgs pieņemt lēmumu viena kreditora interesēs par norādīto maksājumu izpildi”.

Administratora viedokli nu par pareizu atzinusi arī Rīgas apgabaltiesa, pasludinot, ka ārvalstniekam P.B. nav bijis pamata cerēt uz savas naudas pārskaitīšanu, ja reiz viņš nav paspējis ar tādām vai citādām metodēm un FKTK svētību „izraut” naudu no bankas, kā tas, izrādās, izdevies daudzām citām fiziskām un juridiskām personām, līdz pagājušā gada 1.decembrim, kad tiesā tika iesniegts Latvijas Krājbankas maksātnespējas pieteikums.

Tā kā šajā datumā „sūdzības iesniedzēja AS Latvijas Krājbanka noguldītie naudas līdzekļi, tostarp 2011 .gada 17.novembra maksājuma rīkojumos (uzdevumos) norādītie naudas līdzekļi 750 000 USD un 75 000 EUR apmērā, joprojām glabājās sūdzības iesniedzēja kontos AS Latvijas Krājbanka, tiesa atzīst, ka administrators pamatoti šos noguldījumus un par tiem aprēķinātos procentus pilnā apmērā iekļāvis maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka mantas sarakstā”, teikts tiesas lēmumā.

Tiesa arī pietiekami skaidri norādījusi, ka FKTK rīcība, dodot atļauju naudas aizplūšanai pēc bankas apturēšanas, varētu būt no likuma viedokļa apšaubāma: „To, ka prasījumi, kas izriet no neizpildītiem kredītiestādes klientu maksājuma rīkojumiem (uzdevumiem), kredītiestādes maksātnespējas procesa laikā apmierināmi vispārējā kārtībā, ievērojot Kredītiestāžu likumā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, apstiprina Kredītiestāžu likuma 192.panta 4.punkts, kas noteic, ka vieni no prioritārajiem prasījumiem, kas tiek apmierināti pēc maksātnespējas procesa izdevumu segšanas ir tie parādi kreditoriem, kuri izveidojušies, kredītiestādei pieņemot izpildei, bet neizpildot klienta maksājuma uzdevumus par naudas pārskaitīšanu valsts vai pašvaldības budžeta kontos.”

Līdz ar to tiesas lēmumā faktiski norādīts – „iestrēgušo” maksājumu veicēji, kas nav spējuši operatīvi motivēt FKTK pilnvarniekus, var vainot paši sevi: „Tiesa atzīst, ka pēc AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas pasludināšanas administratoram nebija tiesisks pamats izpildīt sūdzības iesniedzēja iepriekš iesniegtos maksājuma rīkojumus par naudas līdzekļu 750 000 USD un 75 000 EUR apmērā pārskaitīšanu, jo, pretējā gadījumā, tiktu pārkāpta Kredītiestāžu likuma 192. un 193.pantā noteiktā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība, nodarot zaudējumus citiem kreditoriem. Turklāt Kredītiestāžu likuma 148.panta pirmā daļa noteic, ka līdz ar maksātnespējas lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt darījumus, ar kuriem tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem vai trešajām personām.”

Vēl vairāk, tiesa skaidri norādījusi, ka bankas administrators rīkojies pilnīgi pareizi un likuma normām atbilstoši, neizpildot divās FKTK vēstulēs izteiktos lūgumus izpildīt P.B. maksājuma rīkojumus. Attiecībā uz to tiesas argumentācija ir šāda:

„Kredītiestāžu likuma 100.panta pirmā daļa noteic, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic kredītiestāžu uzraudzību, ja likumos nav noteikts citādi. Tāpat šā likuma 154.panta ceturtā daļa noteic, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga kontrolēt administratora darbību. Šajā nolūkā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu administratora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no administratora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar kredītiestādes maksātnespējas procesu.

Savukārt Kredītiestāžu likuma 7.panta pirmā daļa noteic, ka kredītiestādēm ir saistoši saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi par informācijas atklāšanu, kredītiestāžu darbību regulējošajām prasībām un kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību. Tāpat Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 8.pants noteic, ka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem ir saistoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un lēmumi.

Kā redzams no iepriekš minētajām Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2012.gada 10.janvāra un 2012.gada 13.februāra vēstulēm, tās nav uzskatāmas par kādu no Kredītiestāžu likuma 7.panta pirmajā daļā vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 8.pantā uzskaitītajiem normatīvajiem noteikumiem, lēmumiem vai rīkojumiem, līdz ar to tajās izteiktie lūgumi nav saistoši administratoram un administrators, lemjot jautājumu par sūdzības iesniedzēja kontos esošo naudas līdzekļu iekļaušanu kredītiestādes mantas sarakstā un atsakoties izpildīt viņa pirms kredītiestādes maksātnespējas pasludināšanas iesniegtos maksājuma rīkojumus (uzdevumus) par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, pamatoti vadījies no spēkā esošajām tiesību normām.”

Kā jau bija prognozēts, FKTK publiskoto tiesas lēmumu komentē citādi – tas parādot, ka „FKTK rīkojusies tiesiski un Latvijas Krājbankas klienta uzsāktie maksājumi, kas iesniegti līdz 2011. gada 21. novembrim un uz tiem valutēšanas datums bija līdz 21. novembrim, bija jāizpilda. Pārbaudot klientu maksājuma uzdevumus, FKTK pilnvarnieku grupa tos vērtēja pēc vienādiem kritērijiem – iesniegšanas datums un valutēšanas datums bija jābūt līdz 2011. gada 21. novembrim”.

FKTK pamatojums tās viedoklim ir šāds: „Tiesas lēmums pēc būtības ir par administratora tiesībām pildīt konkrētos maksājuma uzdevumus jau pēc bankas maksātnespējas procesa uzsākšanas 2011. gada 23. decembrī, nevis par FKTK pilnvarnieku rīcību pēc bankas darbības apturēšanas, pildot uzsāktos maksājuma uzdevumus.

Tiesas lēmumā teikts: “Apstāklis, ka maksājuma rīkojumi netika izpildīti rada sūdzības iesniedzējam, kā kreditoram prasījuma tiesības pret Latvijas Krājbanku par saistību izpildi.” Tas nozīmē – tiesa lēmumā skaidri norādījusi, ka klienta maksājuma uzdevumi bija jāizpilda, un ir tiesības saņemt savus naudas līdzekļus.

Privātpersona bija veikusi ekspresmaksājumus, kur iesniegšanas un valutēšanas datums bija 2011. gada 17. novembris. Savukārt 2011. gada 30. novembrī FKTK pilnvarnieku grupa pēc maksājuma uzdevumu pārbaudes uzdeva Latvijas Krājbankas Operāciju pārvaldei izpildīt minētos maksājumu uzdevumus, jo tie atbilda izpildes kritērijiem. Bankas darbinieku pieļauto operacionālo kļūdu dēļ iesniegtie maksājumu uzdevumi netika izpildīti.

2011. gada 15. decembrī privātpersona vērsās Latvijas Krājbankā un FKTK ar iesniegumu izpildīt viņa iesniegto maksājuma uzdevumu. FKTK, izskatot iesniegumu, 2012. gada 10. janvāra vēstulē vērsās pie administratora ar lūgumu lemt par privātpersonas maksājumu izpildi, jo tie atbilda definētajiem kritērijiem: 1) iesniegts 2011. gada 17. novembrī; 2) valutēšanas datums – 2011. gada 17. novembris. Šāda rīcība norāda, ka FKTK bija vienāda attieksme pret visiem bankas klientiem, kuru maksājumu uzdevumi bija iesākti, bet netika izpildīti.”

Pietiek šodien publicē pilnu tiesas lēmumu šajā lietā.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...