papildināts - „Vēlreiz sveiks, Aivi!” - Lemberga vietnieks Blumbergs SMS īsziņā ministram Ronim; vēlmes tomēr nepiepildās
PIETIEK28.05.2012.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Bezpartejiskais Valda Dombrovska (Vienotība) valdības satiksmes ministrs Aivis Ronis, visticamākais, tomēr ir gana cieši saistīts ar „veco oligarhu”, Ventspils mēru Aivaru Lembergu un viņa ietekmi. Par to liecina Pietiek rīcībā nejauši nonākusi Lemberga pirmā vietnieka sadarbības jautājumos, 10.Saeimas deputāta Gunta Blumberga (ZZS) satiksmes ministram pirmdien sūtīta SMS īsziņa, kurā ar Roni tiek saskaņots otrdien valdības sēdē izskatāmais protokollēmums un informatīvais ziņojums par ostu likumdošanas izmaiņām. Pateicoties īsziņas nonākšanai atklātībā, īsziņā izteiktās vēlmes tomēr guva tikai daļēju piepildījumu.
Blumbergs (attēlā) ministram norādīja uz darbībām, kas tiks veiktas un kā ministram vajadzētu reaģēt.
„Vēlreiz sveiks, Aivi! Mēs Ventspils domes vārdā ar Jāņa Vītoliņa parakstu šovakar nosūtīsim vēstules Tev un Premjeram ar lūgumu rītdienas valdības sēdē tajā jautājumā (laikam 7.7.), no informatīvā ziņojuma izņemt 5.punktu un no sēdes protokollēmuma 2.punktu, lai kopā apsvērtu labāko risinājumu,” SMS īsziņā pirmdienas pēcpusdienā ministram Ronim rakstīja Blumbergs.
Šī īsziņa lika uzdod jautājumu ne vien par to, vai ministrs Ronis klausa tā sauktajiem Lemberga „pakalpiņiem,” bet arī par to, cik patiesībā neitrāls un neatkarīgs no Lemberga savos lēmumos ir Ronis.
Lembergam cieši pietuvinātā Blumberga SMS īsziņā ministram Ronim minētais valdības sēdes jautājumus 7.7., kā liecināja MK mājas lapā pieejamā informācija, bija LR Ministru kabineta sēdes protollēmums, kas saistīts ar SM risināto jautājumu par ostu likumdošanas izmaiņām. Pret ostu likumdošanas izmaiņām, kuras rosinājusi Reformu partija, ilgstoši iebildis Lembergs un ZZS, kritikai pievienojušies arī atsevišķi partijas Vienotība pārstāvji.
Blumbergs sarunā ar Pietiek pirmdien atzina, ka ministram Ronim tiešam sūtījis šādu īsziņu. Viņš šajā faktā nesaskatīja neko sliktu. Pēc Blumberga sacītā, tā neesot ikdienas prakse – rakstīt īsziņas ministram Ronim. Šis esot bijis tikai viens jautājums, kuru nācies saskaņot ar ministru. Neko pārsteidzošu šādā komunikācijā ar ministru Blumbergs nesaskatot, - viņš pats esot Ventspils brīvostas valdes loceklis, tāpēc arī viņu uztraucot ar ostu likumdošanu saistītie jautājumi. Blumbergs teica, ka viņa komunikācijai ar ministru neesot nekādas saistības ar Lemberga vai ar Saeimas apvienības Zaļo un Zemnieku savienība interesēm. „Kāpēc es nevarētu sūtīt īsziņu ministram,” noteica Blumbergs.
Valdība, otrdien izskatot Blumberga īsziņā minēto 7.7. jautājumu, tomēr izlēma par kompromisu. Roņa vadītās SM sagatavotais ziņojums par ostu likumdošanas izmaiņām konceptuāli tika pieņemts zināšanai, taču Blumberga īpašo interesi radījušais valdības protokollēmuma 2.punkts un koncepcijas 5.punkts no dokumentiem netika izņemti. Tā vietā valdība vienojās, ka 2.punkts, kas paredz jaunas ar ostu pārvaldību saistītas kapitālsabiedrības izveidi, tiks nosūtīts saskaņošanai Ekonomikas ministrijai un valdība pie šī jautājuma atgriezīsies jūnijā.
Bažas par to, ka ministrs Ronis savā darbībā nav neatkarīgs, izskanējušas jau iepriekš. Tās saistītas gan ar „gausajām” SM darba grupas virzītajām ostu likumdošanas izmaiņām, gan ar vērienīgo jauno vilcienu iepirkumu un, iespējams, arī Lemberga interesēs vērstajām izmaiņām a/s Pasažieru vilciens valdē. Neoficiāli Pietiek zināms, ka Ronis laikā, kopš viņš ieņem satiksmes ministra amatu, vairākkārt saskaņojis viedoklis ar Lembergu un Lemberga ietekmes personām.
Foto no portofventspils.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
