Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

AS Liepājas metalurgs maksātnespējas gadījumā gan valsts, gan arī tai piederošie Citadele banka un Latvenergo "faktiski zaudēs" savus finanšu līdzekļus, ko tām ir parādā krīzes situācijā nonākušais uzņēmums, - to pirmdien maksas reklāmās lielākajos laikrakstos paziņojusi t.s. "Zaharjina komanda" - no amata atstādinātajam uzņēmuma lielākajam akcionāram Sergejam Zaharjinam lojālā uzņēmuma valde, padomes un arodbiedrības pārstāvji. Vienīgā izeja esot - valstij un tās uzņēmumam savus parādus kapitalizēt, tā faktiski tiekot pie vēl vienaairBaltic.

Jau 30. septembrī Pietiek brīdināja par gatavoto scenāriju: prognozēti izgāžoties maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredzētajai 10 miljonu latu aizdevuma saņemšanai no potenciālajiem investoriem, aizvien ticamāks kļūst variants, ka, nevēloties pieļaut uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu, Valda Dombrovska valdība var pieņemt lēmumu par valsts ieguldījuma veikšanu Liepājas metalurgā, pārvēršot akcijās uzņēmuma kredītsaistības valstij un citiem lielajiem kreditoriem.

Šādam lēmumam sākotnēji būtu nepieciešama publiska iniciatīva, un tieši ar tādu pirmdien klajā nākusi pašreizējā uzņēmuma vadība, paziņojot, ka "kā pēdējo iespēju akciju sabiedrības Liepājas metalurgs darbības atsākšanai un ražošanas atjaunošanai uzņēmuma padome, valde un arodbiedrība redz LR Finanšu ministrijas, AS Citadele banka un AS Latvenergo kredītprasību kapitalizāciju, kas dotu iespēju valstij, tās ieguldītos līdzekļus atgūt ilgākā laika periodā, nevis faktiski zaudēt, kā tas notiks akciju sabiedrības Liepājas metalurgs maksātnespējas gadījumā".

"Zaharjina komanda" šādu valsts soli dēvē par "solidaritāti", kuras "rezultātā valstij akciju sabiedrībā Liepājas metalurgs nav jāiegulda papildus finanšu līdzekļi, bet valsts iegūs kontroli un ietekmi tajā".

Kā izriet no reklāmas, šāds aicinājums gan Valsts prezidentam, gan Saeimas priekšsēdētājai, gan Ministru prezidentam izteikts vēstulē, kas datēta jau ar 16. oktobri. Visas šīs dienas neviena no šīm amatpersonām nav uzskatījusi par vajadzīgu paziņot sabiedrībai, ka šāds "jauna airBaltic" aicinājums būtu saņemts.

Vēstules autori sava piedāvājuma būtību skaidro šādi, faktiski atzīstot tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izgāšanos:

"1.  Konkrēta investora akciju sabiedrībai Liepājas metalurgs vēl joprojām nav, jo uzņēmēji nav gatavi riskēt, ieguldot 37 milj. LVL uzņēmumā ar 101,9 milj. LVL lielām kredītsaistībām.

2.   Mūsuprāt vienīgais risinājums ir Latvijas valsts (t.sk. LR Finanšu ministrijas - kredītprasības 51,9 milj. LVL, AS Citadele banka - kredītprasības 12,4 milj. LVL un AS Latvenergo - kredītprasības 14,5 milj. LVL) parādu kapitalizācija kopumā par 78,8 milj. LVL Pie šāda veida akciju sabiedrības Liepājas metalurgs pamatkapitāla un kredītsaistību struktūras uzņēmums būtu pievilcīgs arī bankām, izsniedzot kredītu ražošanas atjaunošanai.

3.   Kredītsaistību kapitalizācijas un akciju emisijas laika periodā būtu nepieciešams saglabāt uzņēmuma aktīvus un personālu, kas laika periodā 01.11.2013. — 01.04.2014 veidotu 10,5 milj. LVL lielas izmaksas, kuras patreizējā situācijā iespējams segt tikai ar nodrošināto kreditoru finansējumu.

4.   Minētās darbības būtu solidārs Latvijas valsts, kreditoru, akcionāru, valdes un padomes risinājums, kas saglabātu:

- akciju sabiedrībā Liepājas metalurgs - 1800 darba vietu; metalurģijas uzņēmumam pakārtoto uzņēmējdarbības vidi; eksporta produkciju ik gadu - 320 milj. LVL apmērā;

- iespēju ik gadu papildināt valsts budžetu -14 milj. LVL apmērā nodokļu veidā;

- būtisku patērētāju AS Latvenergo un AS Latvijas gāze.

Vienlaikus gan jālūdz Jūsu atbalsts kardinālām izmaiņām OIK piemērošanas kārtībā elektroenerģijai, jo ar pašreizējām elektroenerģijas izmaksām, atsākot ražošanu, uzņēmums nevar būt konkurētspējīgs pasaules tirgū."

30. septembrī Pietiek kā ticamākos tālāko notikumu scenārijus līdztekus uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanai, kuras sekas var būt neprognozējamas, minēja divus variantus, un tie abi saistīti ar faktisku valsts līdzekļu ieguldīšanu Liepājas metalurgā.

Viens no tiem - valsts, visticamākais, Citadele bankas personā ar valdības lēmumu pa daļām varētu ieguldīt uzņēmumā sākotnēji nepieciešamos 37 miljonus  latu, kuri pēc tam ar akcionāru sapulces lēmumu tiktu atzīti par akciju kapitāla papildemisiju.

Akciju kapitāls attiecīgi palielinātos, valsts iegūtu būtisku pārstāvību, taču savas paketes nezaudētu arī pašreizējie akcionāri, kas tādējādi atkal tiktu pie līdzdalības strādājošā uzņēmumā.

Savukārt otrs iespējamais scenārijs - uzņēmuma administrators vai pašreizējā vadība varētu nākt klajā ar aicinājumu veikt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izmaiņas.

Atbilstoši tām lielākie nodrošinātie kreditori (vislielākais - Latvijas valsts, kā arī Citadele banka, varbūt arī SEB banka) piekristu uzņēmuma saistību pārvēršanai akciju papildemisijā. Līdz ar to valsts atkal kļūtu uzņēmuma būtisku akcionāru, bet pašreizējie akcionāri jau atkal savu līdzdalību nezaudētu.

Tieši uz šādu notikumu attīstību, kas faktiski ļautu Latvijas valstij tikt pie vēl viena airBaltic, arī mudina "Zaharjina komandas" vēstule.

Savukārt Finanšu ministrija dažas stundas pēc reklāmas parādīšanās nākusi klajā ar paziņojumu, ka Liepājas metalurga "akcionāri ar paziņojumiem Latvijas plašsaziņu līdzekļos turpina maldināt savus darbiniekus un visu Latvijas sabiedrību par iespējamu valsts kredītsaistību kapitalizāciju, jo šā gada 10.oktobrī uzņēmuma lielākie kreditori saņēma priekšlikumus grozījumiem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, kas ir pretrunā šodien izplatītajam paziņojumam".

Finanšu ministrija norāda, ka ka no valsts atbalsta aspekta Liepājas metalurga lūgums par parāda pret valsti kapitalizāciju neesot atbalstāms, jo "tas tiktu viennozīmīgi uzskatīts kā jauns atbalsts privātam uzņēmumam, bet šādu atbalstu nevar saskaņot ar Eiropas Komisiju ne zem viena no valsts atbalsta regulējumiem". Jebkāda valsts iesaistīšanās uzņēmuma glābšanā varot tikt izvērtēta tikai tad, ja solidāri iesaistās pārējie uzņēmuma kreditori un no tā nekādu labumu negūst pašreizējie uzņēmuma akcionāri.

Ministrija arī optimistiski paziņojusi, ka "maksātnespēja nenozīmē, ka uzņēmuma darbība nav atjaunojama. Uzņēmums var turpināt darbību citu akcionāru vadībā, tiem iegādājoties uzņēmuma aktīvus".

Savukārt Zaharjina oponents, trešais lielais uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans paziņojis, ka, valsts parāda kapitalizēšana bez ieguldījumiem no investoru puses, vai tie būtu Zaharjins, Iļja Segals vai kāda trešā puse, nedod iespēju un līdzekļus uzņēmuma darbības atjaunošanai - darbinieku algām un metāllūžņu iepirkšanai, bez kā uzņēmuma darbību atjaunot nav iespējams.

Kapitalizējot valsts parādu bez ieguldījumiem no investoru puses, vai tie būtu S.Zaharjins vai I.Segals, vai kāda trešā puse, nedod iespēju un līdzekļus uzņēmuma darbības atjaunošanai, t.i., darbinieku algām un metāllūžņu iepirkšanai. Bez darbiniekiem un izejvielām darbību atjaunot nav iespējams, piebilst uzņēmuma akcionārs.
Valsts, kapitalizējot savas kredītprasības, maksātnespējas gadījumā zaudēs visu savu naudu un nekādā veidā nebūs spējīga ietekmēt notiekošo. „Kārtējo reizi pierādās, ka S. Zaharjins un I. Segals nav nemaz ieinteresēti atjaunot „Liepājas Metalurga” darbību, bet gan ar dažādiem paņēmieniem vēlas turpināt izsaimniekot uzņēmumu, turklāt riskējot ar ievērojamiem nodokļu maksātāju līdzekļiem,” atzīmēja K.Lipmans.kapitalizējot valsts parādu bez ieguldījumiem no investoru puses, vai tie būtu S.Zaharjins vai I.Segals, vai kāda trešā puse, nedod iespēju un līdzekļus uzņēmuma darbības atjaunošanai, t.i., darbinieku algām un metāllūžņu iepirkšanai. Bez darbiniekiem un izejvielām darbību atjaunot nav iespējams, piebilst uzņēmuma akcionārs.

„Kārtējo reizi pierādās, ka Zaharjins un Segals nav nemaz ieinteresēti atjaunot Liepājas metalurga darbību, bet gan ar dažādiem paņēmieniem vēlas turpināt izsaimniekot uzņēmumu, turklāt riskējot ar ievērojamiem nodokļu maksātāju līdzekļiem,” paziņojis Lipmans.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...